Zemas ražas bioloģiskajās saimniecībās un dārgs mēslojums integrētajās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc veidot kompostu, vien tas jādara pareizi. Lūkojām, kā to dara Dārzkopības institūta speciālisti, kuri sadarbībā ar Pūres inženieriem izveidojuši arī savu prototipu komposta maisītājam.
Kompostēšana ir process, kurā strādā pati daba, tomēr izveidot labas kvalitātes kompostu jāpalīdz arī cilvēkiem. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse stāsta, ka komposts nav 21. gadsimta atklājums: “Visu laiku esam lietojuši kompostu. Kādreiz cilvēkiem mājās bija kūtsmēsli, kas lēnām sadalījās. Savādāki tie procesi bija, bet cilvēki ir izmantojuši sadalījušos kūtsmēslus. Vienkārši šajā brīdī ir tā, ka lopkopības sistēma nedaudz mainās, un visiem nav pieejami kūtsmēsli, tāpēc daudzi zemnieki interesējās, kā varētu izveidot alternatīvu – kompostu bez kūtsmēsliem.”
Dārzkopības institūta pētnieki jau otro gadu īsteno projektu, kura mērķis ir iegūt bioloģiski aktīvu un daudzveidīgus mikroorganismus saturošu kompostu, skaidro Dārzkopības institūta pētniece Solvita Zeipiņa: “Tas ir salikts pirms pāris nedēļām. Mēs audzējam speciālu augu masu. Šajā laukā mēs audzējām speciāli izveidotu augu masu, no kā mēs salikām kompostu. Tā kā dažādu apstākļu dēļ mums zaļo masu nācās novākt agrāk, mēs pielikām arī salmus. Tā ideja mums ir veidot mērķtiecīgu kompostu no izvēlētu augu materiāla. Mēs iepazināmies ar dažādiem zaļmēslojuma augiem, kāda ir katra slāpekļa un oglekļa attiecība.”
Ideāls komposta līdzsvars ir tāds, kur slāpekļa un oglekļa attiecība ir 1:25-30, kas veidojas kārtām, liekot 2/3 brūnā un 1/3 zaļā materiāla, kur brūnais materiāls ir sakaltušas lapas, koku zariņi, salmi. Slāpekļa un oglekļa attiecība ir svarīga ne tikai veidojot kompostu no speciāli audzēta zaļmateriāla, bet arī veidojot kompostu no sava dārza augiem, stāsta Solvita Zeipiņa: “Ir daudz, ko mēs varam kompostēt – gan zāli, gan zarus, gan lapas, kas ir dārzā, vai dārzeņu mizas, vai augu atliekas, bet svarīgi ir, ka kompostam vajadzīga zaļā masa, kas dod slāpekli, un brūnā masa, kas dod oglekli.”
Tāpat ne mazāk svarīgs ir mitruma daudzums un temperatūra komposta kaudzē, turklāt pie pareizas temperatūras kompostā aiziet bojā arī nezāļu sēklas, piebilst Līga Lepse: “Nevis ļoti bieži, bet dabīgi tas ir, ka malās tā temperatūra ir zemāka, un vidū, kur intensīvāk notiek sadalīšanās procesi, ir karstāks, tur ir augstāka temperatūra. Tāpēc mums ir termometrs ar tādu garu kāju, lai mēs saprotam, kāda temperatūra ir vidū. Nedrīkst ļaut temperatūrai pakāpties virs 70 grādiem, tad ir slikti. Sadeg, par daudz sadalās tas, kas mums varētu būt noderīgs. Mums un arī tiem mikroorganismiem, kas tur veido visu to procesu. Te var redzēt, ka jau sāk veidoties sēnes uz cietajām daļām. Šajā brīdī vēl tas ir labi. Kaut kādā brīdī var pietrūkt skābeklis un tad var savādāk veidoties tā sēņu daudzveidība, bet šeit viss vēl ir labi, jo šis ir tas intensīvais brīdis, kad temperatūra kāpj un viņš ir jāmaisa.”
Mūsdienās komposts zināmā mērā aizvieto kūtsmēslus, tikai tam ir viena nelaime – tas ir regulāri jāmaisa. Dārzkopības institūts ir izdomājis, ka to var darīt arī mūsdienīgāk. Komposta maisītāji tiek ražoti arī rūpnīcās, bet Pūres inženieri izveidojuši savu versiju, kas esot vienkāršāka un arī lētāka.
Līga Lepse šo maisītāju salīdzina ar virtuvē ierasto putotāju: “Tas ir kā mikseris vai blenderis, tādā saimnieciskas sievietes valodā runājot. Mūsu uzdevums, tāpat kā putojot saldo krējumu, ir iesist iekšā gaisu.”
Komposta kaudzē aktīvais process notiekot 4-5 mēnešus, pēc tam tas pārziemošanas laikā nogatavojas un pavasarī jau ir gatavs lietošanai. Dārzkopības institūtā tikai ar kompostu šogad aug ķirbji, un kā vērtē pētnieki, viss ir vislabākajā kārtībā.
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse: “Šeit barības elementu koncentrācija nav tik augsta kā minerālmēslos, bet pievienotā vērtība ir bioloģiskie savienojumi, kas ir stabilāki, lēnāk sadalās augsnē, un mēs arī augsni pabarojam.”