No viena stāda līdz peoniju pļavai – Ludzas novadā tapis krāšņs dārzs

Peoniju ziedēšanas laiks ir īss, taču ceļš līdz krāšņam dārzam ilgst gadiem. Ludzas novada lauku mājās “Mežgaļi” Inta Nagla vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā izaudzējusi gandrīz 500 peoniju krūmu un vairāk nekā 400 dažādu šķirņu. Dārzs nav tapis ar mērķi uzstādīt rekordus vai veidot biznesu – tas radīts no mīlestības pret ziediem, pacietības un vēlmes dalīties skaistumā ar citiem. 

Ludzas novada lauku mājās “Mežgaļi” šobrīd zied gandrīz 500 peoniju krūmu un vairāk nekā 400 šķirņu, kuras iekopusi un gadiem lolojusi Inta Nagla. Taču viss sācies pavisam vienkārši – bez plāna veidot iespaidīgu dārzu. 

“Mēs jau te dzīvojam 36 gadus, un pa tiem gadiem bija sakrājies to peoniju pa visām malām, tad izdomājām, ka vajag varbūt kaut kā noformēt, normālāk salikt, bet tas nejauši gadījās, tas nebija tāds nodoms kaut kādu dārzu veidot,” stāsta Inta Nagla.

Ar peonijām saistās arī kāds stāsts, ko Inta šodien atceras ar smaidu. Viena no pirmajām peonijām – atvesta no vecmāmiņas mājām – ilgi neziedēja. Domājot, ka stāds nav ieaudzis, viņa to aiz dusmām centās iznīcināt, taču daba izrādījās gudrāka. 

“Bija tā, ka es viņu iestādīju, toreiz nesapratu, par daudz dziļi. Vienu gadu nezied, otru gadu nezied, pēc tam nu es tā sadusmojos un iesviedu to sakni grāvī. Pēc gadiem vīrs saka – skaties, tev grāvī peonija zied. Nu, redziet, arī tā var iestādīt,” nosmejas peoniju audzētāja Inta.

Šodien pļavā, kur kādreiz notika ganības, paveras simtiem ziedošu peoniju. Katrai šķirnei ir savs raksturs, ziedēšanas laiks un krāsu spēles, tāpēc ik uz soļa iespējams atklāt ko jaunu.

“Man ļoti patīk arī, piemēram, šīs, kas ir puspildītiem ziediem, tās ir “Miss America” un “Ivory” tāda grupa, ziedi tik viegli kā taureņi, bet katrai ir kaut kāds skaistums,’’ par peoniju šķirnēm stāsta Inta.

Lai arī vasaras mēneši paiet starp puķēm, Intas pamatdarbs ir skolā. Viņa atzīst – darbs dārzā ir labākā atpūta pēc skolas ikdienas un darba ar bērniem. 

“Visu cauru gadu, deviņus mēnešus es strādāju skolā vēl joprojām, esmu latviešu valodas un literatūras skolotāja Nautrēnu vidusskolā, bet vasarā tāds vaļasprieks. Kad iet pavasaris, tad jau nagi niez, lai ielīstu zemē,” atzīst Inta Nagla.

Tik plašu stādījumu uzturēt nav viegli. Bedru rakšana, zāles pļaušana, balstu gatavošana un stādījumu kopšana ir ikdiena, ko Inta dara kopā ar vīru. “Mēs ar vīru divatā tikai kopjam, jo strādniekus diemžēl grūti dabūt laukos, mēs te, ciematā, dzīvojam divas ģimenes tikai. Centrā arī jaunatne strādā, brauc uz pilsētām kaut kur, bet paprasīt nu diezgan grūti,” par jauniešu tendencēm stāsta Inta.

Katra peonija šeit atrasta ar īpašu rūpību. Dažas iegādātas stādaudzētavās, citas pasūtītas internetā, tomēr Intas mērķis veidot peoniju dārzu nav bijis domāts slavai un biznesam. “Mēģinu pieņemamas cenas, jo man tā nav kaut kāda vēlme paspīdēt ar dārgo, bet parādīt, ka katra peonija, tas ir kaut kāds brīnums,” par mīlestību pret puķēm atklāj Inta.

Pēdējos gados par “Mežgaļiem” uzzinājuši arvien vairāk ziedu cienītāju. Ja agrāk tika rīkoti tematiski pasākumi, tad šovasar cilvēki piesakās individuāli – nesteidzīgi izstaigā dārzu, fotografējas un izbauda īso peoniju ziedēšanas laiku. “Cilvēki jau brauca, sajūsmā bija, teica, ka nevajag uz Kalsnavu braukt, tepat var redzēt, vispār bija ļoti liela interese,” azartiski stāsta Inta. 

Peoniju ziedēšana ilgst vien dažas nedēļas, un arī tas, Intasprāt, ir daļa no īpašā valdzinājuma. Skaistums nav mūžīgs, tāpēc to jāprot izbaudīt īstajā brīdī. “Nu, protams, peonija nav tā puķe, kas parāda skaistumu pirmajā gadā, ir jāapbruņojas ar pacietību, vismaz paiet kādi trīs, četri gadi, kad viņa parāda tādu īstenu skaistumu,” uzsver Inta.

Peoniju ziedēšana ir īsa – vien dažas nedēļas gadā. Taču aiz šī krāšņuma slēpjas vairāk nekā trīsdesmit gadu darbs, pacietība un mīlestība pret ziediem. Inta saka – kamēr būs spēks, peoniju pļava turpinās augt un priecēt gan pašus saimniekus, gan ikvienu, kurš te iegriežas.