Ja kādai ogai Latvijā pienākas pašai savi svētki, tad tā noteikti ir zemene. Tieši Mālpilī šī vasaras oga kļuvusi par īpašu vērtību, jo gadiem ilgi šeit zemenes tiek audzētas un lolotas, turklāt šeit saimnieko arī vieni no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā. Tāpēc nav pārsteigums, ka jau sesto gadu tieši Mālpilī norisinājušies Zemeņu svētki, pulcējot gan audzētājus, gan ogu cienītājus no visas Latvijas.
“Zemeņu audzētājiem šie ir ļoti svarīgi svētki, jo tas ir cieņas apliecinājums zemenei. Zemene ir karaliene, karaliska oga, un viņai pienākas vesela diena. Mēs priecājamies gan par tiem, kuri interesējas par stādīšanu un audzēšanu, gan arī par pašiem ogu ēdājiem,” saka “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve.
Arī “Mālpils ZemeNes” valdes locekle Santa Kraukle uzsver, ka svētki ir iespēja novērtēt ilggadējo darbu, ko zemeņu audzēšanā ieguldījušas iepriekšējās paaudzes.
“Konkrēti mūsu vecāki zemenes audzēja vairāk nekā 30 gadus, un viņiem tas ir tāds sirds darbs, ka mums, jaunajiem, it sevišķi šis ir tāds liels pagodinājums, ka viņu ieguldījumi var tā izcelt. Tāpat piešķirt tam darbam to vērtību, tas pat nav par viņu darbu, bet to darba tikumu,” stāsta Santa.
Ar zemenēm ir tāpat kā daudzām citām lietām, jo vairāk tajā iedziļinies, jo vairāk vari iemācīties un atklāt. Jaunas šķirnes, jaunas audzēšanas metodes un garšas nianses. Tieši svētku laikā bija iespēja paviesoties “Mālpils ZemeNes” un “Augusta Zemenes” saimniecībās, lai smeltos dažādas gudrības, jo katram audzētājam ir savi paņēmieni un sava pieredze.
“Labā lieta ir tā, ka citi audzētāji var mācīties no manām kļūdām. Lai izaudzētu labas un kvalitatīvas zemenes, ir ļoti daudz jāmācās, visādi sīkumi un katru gadu ir kaut kas jauns un cits. Mēs esam ļoti priecīgi, ka notiek šī zināšanu apmaiņa, jo tā ir ļoti vērtīga, katram ir savas idejas un pieredze, no kuras var mācīties,” norāda Guntars Dzērve.
“Mālpils ZemeNes” pārstāvis Arnis Apsītis stāsta, ka cilvēkus visvairāk interesē tieši audzēšanas process.
“Es domāju, ka cilvēki grib redzēt, kā lielās saimniecībās audzē zemenes, kādas ir tehnoloģijas un kā tas viss notiek. Katram ir savi jautājumi, un, ja varam palīdzēt, kāpēc gan ne? Cilvēkiem ir interesanti redzēt, no kurienes nāk tieši Mālpils zemenes,” saka Arnis. “Mālpilī vismaz jautrības ir, ir viena diena gadā, kad viss ir īpaši dzīvīgs un jautrs. Cilvēki atpūšas, priecājas, un tas ir pats galvenais.”
Vaicāti par šīs sezonas ražu, audzētāji atzīst, ka laikapstākļi bijuši labvēlīgāki nekā pērn, tomēr izaicinājumu netrūkst.
“Šogad, paldies Dievam, ir labāk nekā pagājušajā gadā, bet vienmēr gribas vēl labāk. Šogan ir mazāk saules, līdz ar to zemenēm ir mazāk salduma. Par ko nākas padomāt, kā labāk pabarot un kādas šķirnes izvēlēties, lai ogas būtu saldākas. Jo visiem zemene ir salda, sulīga, vienā vārdā – vasara, tad ceram, ka vasaras otrā puse būs saules bagāta un nākamās ražas būs vēl garšīgākas, saldākas, labākas,” stāsta “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve.
Arī “Mālpils ZemeNēs” šajā sezonā veicas labi. “Protams, mēs būtu priecīgāki, ja lietus nelītu un uzlītu tikai tik, cik nepieciešams, bet laikapstākļus ietekmēt nevaram. Tie ir mūsu darba riski, tur nevienu nevaram vainot un tas ir Dieva rokās,” saka Arnis Apsītis.
Mālpils Zemeņu svētki ik gadu pulcē zemeņu cienītājus no visas Latvijas, un nav noslēpums, ka tieši šeit šīs vasaras ogas tiek baudītas īpaši daudz. Taču šogad svētki norisinājās nedaudz vēlāk nekā ierasts, tāpēc vaicājām, kā un vai tas ir ietekmējis.
“Interese varētu būt mazāka, jo šogad arī svētki ir vēlāk. Parasti tie notiek agrāk, kad cilvēki vēl gaida zemenes. Tagad daudzi jau paši ir salasījuši ogas, kārtīgi paēduši, tāpēc interese varbūt ir nedaudz mazāka, taču cilvēki tāpat brauc un svētkos piedalās,” atzīst Santa Kraukle.
Zemeņu svētku organizatore arī ir pārliecināta, kamēr Mālpilī būs lielākie zemeņu audzētāji, tikmēr Zemeņu svētkiem būs būt.