Folkloras diena Vērmanes dārzā – balsis, danči un Dziesmu svētku sajūta

Līdz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertam palikušas vien dažas dienas. Šodien Ķīpsalā savas prasmes rāda pūtēju orķestri, bet Vērmanes dārzā uzstājas instrumentālo kolektīvu  tautas mūzikas un akustiski vokāli instrumentālie ansambļi, kā arī skolēnu teātri, bet vakar bija folkloras diena. 

Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku epicentrs – Vērmanes dārzs,  šoreiz  nodots  folkloristiem. Interese par folkloru neapsīkst arī jauniešu vidū. Vērmanes dārzā  uz divām skatuvēm šoreiz kāpj aptuveni tūkstotis folkloristu. Vēl ap 200 gatavojas folkloristu laureātu koncertam.

Folkloras kopas dalībnieku gatavošanās uzstāšanās brīdim Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras dienas ietvaros Vērmanes dārzā.

Folkloras kopas ”Kokle” dalībnieks Jēkabs Apinis stāsta, ka tur ir gan mūzika, gan dejošana: ”Piemēram, kas nejūtas tik droši tautas dejās. Folklorā danči ir tādi brīvāki. Var dancot un spēlēt, un viss kopā,  ja vēl mazliet interesē folklora, pavisam izcili, un vēl var daudzus citus jauniešus satikt.”

Atšķirībā no deju kolektīviem un koriem, folkloras kopām katrs kolektīvs gatavojis savu programmu, jo noteikta bijusi tikai tēma. Tā šoreiz par darbu, darīšanu un valodu.  Folkloras kopas ”Traistēni” vadītāja Līga Strēle no Dienvidkurzemes novada stāsta, ka dziesmu par šo tēmu esot daudz, bet iemācīt tās bērniem neesot viegli:’ ‘Ja es tagad tā padomāju, kā mana mamma saprata’ ‘Dar, man tevis pastaliņas”. Kā es sapratu un kā tagad bērni. Tagad bērniem tas ir tā.., bet, ja tā ļoti iedziļinās, tad šad tad var no viņiem ko pamācīties un viņi no manis arī.”

Tomēr Dziesmu un deju svētki, īpaši noslēguma koncerts, kurā piedalīsies arī folkloristi, esot motivācija, kāpēc bērni mācās senās rotaļas, dziesmas un muzicēšanu. Gandrīz visiem tie ir pirmie Dziesmu un deju svētki, un, lai gan satraukums izpaliek vien retajam uzrunātajam, visi ir gandarīti un mājās nemaz vēl negribot, stāsta folkloras kopas ”Kamolītis” dalībniece Loreta no Saldus novada: ”Pirmā reize un visiem kopā būt, ir ļoti interesanti. Es gribētu teikt, ka mums negribas mājās.”

Pie mazās skatuves vēl mirkli pirms uzstāšanās cītīgi savu priekšnesumu atkārto Dienvideiropas folkloras kopas ”Ābolīši” dalībnieki. Gatavošanās šeit lielākoties notiekot attālināti, un visiem kopā būt Dziesmu un deju svētkos ir ļoti gaidīts notikums.

Dienvideiropas folkloras kopas ”Ābolīši” dalībnieks Mateo: ”Es esmu dzimis Itālijā, bet mana pirmā valoda bija latviešu, jo mana mamma nāk no Latvijas. Es to iemācījos, un man ļoti patīk dziedāt, bet Itālijā nav tādas tradīcijas, kā jums, tāpēc es esmu pieradināts dziedāt ar folkloras kopu ”Ābolīši””

Dienvideiropas folkloras kopas ”Ābolīši” dalībniece Laima: ”Draugus var atrast. Vairāk pieredzes varbūt. – Vai ir tā dziesmu svētku sajūta noķerta? – Ir, ir. Nav gulēts, tāpēc tas jau viss ir.”

Dziesmu svētku tradīcija veidojusies no koriem, bet vēlāk tos papildinājuši arī citu mākslu pārstāvji. Stāsta viena no folkloras dienas Vērmanes dārzā producentēm Katrīna Feldmane:’ ‘Protams, ir ļoti būtiski, lai arī folkloras kopas ir šajā Dziesmu un deju svētku ritumā. Katram gan ir savas nianses. Folkloras kopām vairāk ir uzsvars uz individualitāti, uz lokālo mantojumu un uz reģionālajām īpatnībām. Tas ir tas, ar ko folkloras kopas izceļas un kāpēc viņām jābūt šeit. Šeit var redzēt to tradīcijas pamatu.”