Pirms 105 gadiem šajā dienā – 21. novembrī – Jelgava tika atbrīvota no Bermonta karaspēka. Aizejot bermontieši gan aizdedzināja pilsētas nozīmīgās ēkas, tostarp Jelgavas pili un academia Petrina. Jelgavas atbrīvošana bija Latvijas armijas pēdējais trieciens, kas pilnībā salauza Bermonta armiju.
Uzvaru pār Bermonta karaspēku Latvijā atzīmējam 11. novembrī, tomēr vissīvākās cīņas par Jelgavu un Jelgavas apkaimes atbrīvošanu notika no 18. līdz 21. novembrim. Tāpēc šodien, 21. novembrī, iededzam svecītes par Jelgavas atbrīvotājiem.
Pāvela Bermonta karaspēka mērķis bija atjaunot Krievijas impērīju tādās robežās, kādas tās bija pirms Pirmā pasaules kara, un atgūt kontroli pār nesen izveidoto Latvijas valsti. Iekarot Rīgu bermontiešiem neizdevās. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija atbrīvoja Pārdaugavu un sāka uzbrukumu Jelgavas virzienā.
“Bija nolemts, ka Latvijas spēki 18. novembrī sāks uzbrukumu, lai atbrīvotu Jelgavu, bet notika kuriozs. Tieši tai pašā laikā Bermonta karaspēka vadību pārņēma vācu ģenerālis Eberhards, kurš rīkojās ļoti enerģiski, 18. novembrī deva pavēli visām Bermonta vienībām sākt uzbrukumu pret Latvijas karaspēku, lai panāktu pamieru ar Latvija valdību,” saka atvaļināts pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš.
Jelgavas atbrīvošanā bija iesaistīti četri Latvijas armijas pulki. Viens no tiem nāca gar Rīgas šoseju, kur karavīrus atbalstīja bruņu vilciens, bet priekšā bijusi Dzelzs divīzija jeb labākā Bermonta karaspēka daļa. Skuju pārbrauktuvē jeb, kā toreiz sauca, pie Skuju kroga notikušas vairākas būtiskas kauju epizodes. Krieviņš: “Dzelzs divīzijas uzbrukums bija tik straujš, un viņi trāpīja brīdī, kad latviešu rotas atradās kustībā. Rezultātā sagrāba visus piecus lielgabalus, kas atradās latviešu aizmugurē. 6. pulka 2. bataljona 7. rota pārrgāja pār upi un izsituši Dzelzs divīziju no ķieģeļu cepļa pa šoseju devās uz Jelgavu.”
Ne mazāk spraigi notikumi notika ceļa Jelgava-Iecava malā pie “Vareļu” mājām, kur no Pārdaugavas uz Jelgavas pusi virzījās kadeti. Cīņa notikusi par katru viensētu, apstākļi karošanai šeit nebija labvēlīgi. “Mēs tagad neredzam to reljefu, bet visa aizsardzība notika ap viensētām. It sevišķi tur, kur bija mūra mājas, tur izveidoja atbalsta punktus, bet sadarbības savā starpā nebija.”
Pļava pie “Vareļu” mājām 12 kadetiem kļuva par pēdējo kaujas vietu, septiņi tika ievainoti, bet divi pazuda bez vēsts. Vēl divi kadeti krituši pie Rīgas. 21. novembrī kadeti saņēma pavēli atgriezties Rīgā, bet trīs pārējie pulki 21. novembrī ielenca Jelgavu. Cikos Jelgava atbrīvota no bermontiešiem, neesot zināms. “Jautājums jau ir, kad pilsētas galvenajā ielā cilvēki satiekas, kas ir ienākuši armijas formā ar tiem, kuri te ir dzīvojuši visus okupācijas un kara gadus. Kad jūt, ka neviens uz tevi nešauj, ka ir parādījusies kaut kāda drošība. Es domāju, ka tas ir tāds liels jucekļa laiks, ka šodien cilvēkiem grūti pat iedomāties, kā cilvēki dzīvoja un izdzīvoja,” saka vēsturnieks Andris Tomašūns.
