Latgales rajona tiesā Rēzeknē šodien bija jāizskan pēdējam vārdam biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” darbinieces Ievas Raubiško krimināllietā par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai. Tomēr tiesnesis Ivars Dzindzuks pavēstīja, ka ir nolēmis atsākt tiesas izmeklēšanu, lai precizētu dažus tehniskus datus.
Tiesa Rēzeknē šodien lēma turpināt skatīt Ievas Raubiško krimināllietu par to, ka pērnā gada janvārī Raubiško, saņemot atkārtotu lūgumu pēc palīdzības no vairākiem Sīrijas izcelsmes cilvēkiem, kas ilgstoši atradās pie Latvijas-Baltkrievijas robežas, vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Minētie cilvēki bija vairākkārt šķērsojuši Latvijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi lūgt patvērumu un tikuši novirzīti atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju. Vainu apsūdzētā joprojām neatzīst, uzsverot atšķirības par patvēruma sniegšanu Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanā. Raubiško: “Vainu es jopprojām neatzīstu, es rīkojos, lai glābtu cilvēku dzīvības, manuprāt, humānās palīdzības un cita ārkārtējā atbalsta sniegšana ir stingri jānošķir no cilvēku pārvietošanas par atlīdzību. Vēl, visbeidzot, ko es būtu šodien teikusi pēdējā vārdā – ikvienam trešās valsts pilsonim, pat ja tas šķērso robežu nelikumīgā veidā, ir tiesības pieteikties uz patvērumu, ja šiem cilvēkiem ir tāda nepieciešamība. Tās bija šo cilvēku tiesības pietekties uz patvērumu, ko tajā brīdī Latvijas valsts viņiem liedza, bet, kas ir noteikti augstāk stāvošos Eiropas Savienības patvēruma likumos un Latvijai saistošās starptautiskās konvencijās.”
Kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa bija lēmusi par pagaidu pasākumu ieviešanu attiecībā uz minētajiem patvēruma meklētājiem – viņu neizraidīšanu no Latvijas teritorijas un nodrošināšanu ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, medicīnisko palīdzību un pagaidu mājokli. Raubiško kopā ar “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedru Egilu Grasmani devās uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai pārliecinātos, ka tiesas lēmums tiks izpildīts. Par šīm darbībām tika ierosināts kriminālprocess, un Raubiško vēlāk tika apsūdzēta par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.
Tiesnesis Ivars Dzindzuks tiesas vārdā izmeklēšanu atsācis, lai precizētu dažus tehniskus datus par to trīs sīriešu izcelsmes bēgļu oficiālo stāvokli, kas Latviju pametuši. Raubiško: “Vienkāršiem vārdiem sakot, no visiem pieciem Sīrijas izcelsmes cilvēkiem tika pieņemti patvēruma pieteikumi, divu pieteikumu izskatīšana noslēdzās ar patvēruma piešķiršanu Latvijā, kamēr pārējie trīs cilvēki atstāja Latviju. Kā jau tiesnesis šodien norādīja, viņu lietas īsti netika noslēgtas vai nu nav skaidrs, kādi tieši lēmumi ir pieņemti. Es ar šiem cilvēkiem neuzturu kontaktus, es zinu, ka viņipameta Latviju. Es nezinu, kas ar viņiem ir noticis pēc tam, un viņi bija arī sākotnēji liecinieki manā lietā, tā ka es ar viņiem nemaz nedrīkstēju kontaktēties.”
Prokuratūras skatījumā, Raubiško Eiropas Cilvēktiesību tiesai iesniegusi apzināti nepatiesu informāciju par Sīrijas pilsoņu grupu, kas nelegāli ieradusies Latvijā un devusi norādījumus Sīrijas pilsoņu grupai nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu, lai varētu paziņot, ka Sīrijas pilsoņu grupa atrodas Latvijas jurisdikcijā un šādi radītu pamatu Eiropas Cilvēktiesību tiesai pagaidu noregulējuma saņemšanai.
Nākamā tiesas sēde plānota nākamā gada martā, kuras laikā noslēgsies tiesas izmeklēšana, sāksies tiesas debates un Raubiško būs dots pēdējais vārds.