Liela daļa onkoloģijas un hronisko slimību pacienti nepārzina savas tiesības un necīnās par tām. Tas atklājies biedrības “Dzīvības koks” veiktajā aptaujā, lai saprastu, cik viņi ir informēti par savām tiesībām no diagnozes noteikšanas līdz ārstēšanās beigām. Lai pacientus informētu par savām iespējām un arī pienākumiem, “Dzīvības koks” sāk semināru ciklu “Esi informēts un drošs!”.
Biedrības “Dzīvības koks” aptaujā, kas veikta pērn, piedalījās 278 respondenti. Vien puse uzskata, ka saņēmuši pietiekamu un saprotamu informāciju par ārstēšanās procesu, kamēr pārējie norāda, ka ārsti nav pietiekami izskaidrojuši, kas un kā tiks darīts. Šāda pieredze bijusi arī Jeļenai Stepulei no Latgales, kura šobrīd arī darbojas biedrībā “Dzīvības koks”.
“Šī sadarbība ar ārstējošu ārstu bija nedaudz ar rūgtuma piegaršu, jo tās darbības, kas man tika veiktas, varēja veikt krietni ātrāk. Arī apziņošana informācijas apritē starp mani un ārstējošo ārstu nebija tāda, kādu man to gribētos un kādai tai vajadzētu arī būt pēc likumdošanas. Viens teica, ka vajag operāciju taisīt, otrs teica, ka operāciju nevajag, un es biju kā starp diviem akmeņiem, malumā, un es nezināju, ko man darīt,” saka bijusī onkoloģijas paciente, biedrības “Dzīvības koks” valdes locekle, mentore Jeļena Stepule.
“Cilvēks, kad viņš saslimst vai viņam ir kaut kādas kaites, protams, ir neaizsargātā situācijā, un tajā brīdī viņš ir stresainis, nervozs. Un neiet runa par to, ka viņš var ļoti adekvāti uztvert dažādus notikumus, dažādas situācijas. Attiecīgi viņi mēģina atrast tādu atbalstu, mēģina vērsties kaut kur pēc palīdzības. Patiesībā bieži vien nevar atrast to palīdzību, vienam pašam jācinās gan ar savu saslimšanu, gan arī ar vairākām birokrātiskām lietām, ar laika trūkumu,” saka biedrības “Dzīvības koks” mentore Jūlija Dmitrijeva.
Aptaujā atklājies, ka lielākā daļa pacientu pat nezina, kas ir informētā piekrišana – dokuments par manipulāciju veikšanu ārstniecības procesā. Tāpat aptaujā daļa pacientu pauduši, ka speciālisti neesot ņēmuši vērā tuvinieka vēlmi būt kopā ar pacientu brīdī, kad tiek skaidrota diagnoze. Biedrībā norāda, pacientam ir tiesības šādu atbalstu saņemt. “ Ja pacients jūtas, ka viņam ir vajadzīgs atbalsts vai arī saprot, ka varbūt visu neuztvers, viņam ir tiesības arī ņemt tuvinieku līdzi, jo, piemēram, divi cilvēki, divas uztveres ir tomēr svarīgāk, teiksim, tāds pilnīgākas, nekā viens cilvēks, kurš plus vēl ir nobijies,” atzīst onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.
Savukārt respondenti, kuri saskārušies ar pacientu tiesību pārkāpumiem, atzīst, ka nav neko darījuši, jo netic, ka varētu notikt izmaiņas. Biedrībā norāda, ir nepieciešams veikt uzlabojumus komunikācijā ne vien no ārstu, bet arī pacientu puses. Berķe: “Nevar teikt, ka tikai ārsti vai veselības aprūpes speciālisti ir tie, kuriem būtu tas jādara vai jāapzinās. Tie ir arī paši pacienti, viņu tuvinieki, kuriem jāapzinās, ka viņi ir aktīvi šī procesa dalībnieki un ka arī viņi var dot to savu artavu, lai saņemtu to pakalpojumu tādu, kādu vajag, lai viņam būtu kvalitatīva dzīve.”
“Nonācām arī pie tāda secinājuma, ka būtu ārkārtīgi svarīgs tāds kā pacientu ombuds, respektīvi, kāda instance, kas būtu zināma pacientiem, kur pacienti arī varētu vērsties, lai, pasargātu savas tiesības, gan arī pēc konsultācijām,” saka biedrības “Dzīvības koks” mentore Jūlija Dmitrijeva.
Lai veicinātu izpratni par pacientu interešu aizstāvību, pacienta tiesībām un pienākumiem, iespējām sadarboties ar speciālistiem ārstēšanās laikā, biedrība “Dzīvības koks” veido semināru ciklu “Esi informēts un drošs”. Pirmais jau nupat noticis Rīgā. Tādi turpināsies vēl citos reģionos.
