Cēsis, kas jau izsenis piesaistījušas ar savu bagāto kultūras dzīvi, ir ceļā uz statusu – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025. gadā. Tas nav tikai simbolisks tituls, kuru Cēsu novada pašvaldība pati sev piešķir, bet arī ambicioza apņemšanās padziļināt vietējās kultūras iesaisti un nozīmi visā novadā. Kā tas tiks īstenots un ko tas nozīmē Cēsīm, iedzīvotājiem un viesiem? Par to stāsta raidījuma “Cēsu novads – izcila vieta dzīvei!” otrās sezonas trešā epizode, kurā tiek aplūkoti daži spilgtākie kultūras dzīves virzītāji novadā un iespējas ceļā uz šo nozīmīgo titulu.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis ir šīs ambiciozās idejas darba grupas vadītājs, un viņš uzsvēra, ka plānošanas darbi labi uz priekšu – programma, kas tuvākajā laikā jau tiks publiskota, būs detalizēta, ar lielu uzsvaru uz dažādām kultūras aktivitātēm visā novadā. “Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir aptvert visu novada teritoriju un radīt plašu un daudzveidīgu kultūras klāstu,” stāsta Atis. Šīs iniciatīvas ir paredzētas, lai iedzīvotāji ne tikai baudītu kultūru, bet arī būtu tās daļa – vai tas būtu piedaloties kādā mazākā pasākumā vai palīdzot organizatoriskos darbos. Jo Svarīga sastāvdaļa ir vietējo iedzīvotāju iesaiste, sākot no bērniem līdz pat senioriem, kuri ir aicināti gan realizēt savas idejas, gan baudīt kultūras notikumus. Bet kultūras ieguldījums nav tikai ar pasākumi un izklaide. Atis Egliņš-Eglītis uzsver, ka kultūra ir būtiska tautsaimniecības nozare, kas nes ekonomisko labumu. Piemēram, Cēsu koncertzāle jau tagad būtiski veicina tūrisma un ēdināšanas nozares izaugsmi. “Tūristi meklē kvalitatīvu pieredzi – tas nozīmē ne tikai labu kultūras pasākumu, bet arī kvalitatīvu ēdināšanu un viesmīlību,” saka Atis. Latvijā un citviet veiktie pētījumi rāda, ka, ieguldot kultūrā, ir iespējams atgriezt pat 2,6 reizes lielāku ieguldījumu ekonomikā. Tādējādi kultūra kļūst par instrumentu ne tikai izklaidei, bet arī ilgtermiņa ekonomikas attīstībai un sociālajai integrācijai.
Jāsaka gan, ka ceļš pretī Latvijas kultūras galvaspilsētas statusam netiek būvēts uz tukšiem pamatiem. Jau šobrīd Cēsu novadā kultūra mutuļo. Piemēram Cēsu Mazais teātris un Eduarda Veidenbauma muzejs “Kalāči” jau tagad aktīvi stiprina vietējo kultūras dzīvi. Teātra izrādes pievēršas sociāli aktuālām tēmām, piemēram, jauniešu atkarībām un dzimuma identitātei, savukārt Kalāču dzejas festivāli un jauniešu organizētais Veidenfests apvieno dažādu paaudžu cilvēkus.
Veidenbauma muzejs ar īpašām dzejas dienām, kur dzejnieki runā dzeju, gatavo gardus ēdienus un kopā tos bauda, ar sirsnīgajām diskusijām rada īpašu atmosfēru, kas iedvesmo un veicina cilvēku interesi par literatūru. Šādas iniciatīvas ir tikai daļa no daudzveidīgās kultūras dzīves, kas bagātina Cēsis un padara tās par patiesu kultūras centru.
Piebalgas nesen iegūtais Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma statuss ir būtisks apliecinājums tam, ka piebaldzēni sekmīgi turpina savu priekšteču tradīcijas, veicinot vietējās kultūras dzīves bagātināšanu un pievilcību gan vietējiem, gan viesiem. Jo šis statuss aptver plašas dzīves jomas, sākot no amatniecības līdz tautas dziesmām un dančiem, un uzsver to, cik svarīgi ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm radīto kultūrtelpu.
Lai gan Cēsis ir uz ceļa kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu 2025. gadā, vietējie kultūras darbinieki, piemēram, teātra dibinātāja Ilze Liepa, cer, ka šis projekts iedvesmos ilgtermiņa ieguldījumus kultūrā. Lai Cēsu novads arī turpmāk paliktu par kultūras epicentru, būtiski ir ne tikai radīt lielus notikumus, bet arī turpināt kultūras atbalstu ikdienā.
Cēsu novada apņemšanās izcelt kultūru kā nozīmīgu sabiedrības dzīves sastāvdaļu ir gan ambicioza, gan iedvesmojoša. Un šī pieredze sola būt bagātīga un nozīmīga novadam, sniedzot daudz jaunu iespēju un atklājumu.