Tā varētu būt ierosme jaunai kultūras norisei arī citām Latvijas pašvaldībām, reizē stiprinot piederību savam novadam – tā Cēsīs vērtē savu iniciatīvu šogad kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Visa gada garumā Cēsu novadā būs daudz un dažādi gan nacionāla, gan vietējas nozīmes kultūras pasākumi un norises, tie būs koncerti, izstādes, festivāli.
Šis gads kultūras notikumu ziņā solās būt it sevišķi bagātīgs Cēsu novadā, jo Cēsis sevi ir pasludinājušas par Latvijas kultūras galvaspilsētu 2025. Kultūras dzīve Cēsīs vienmēr ir bijusi aktīva, tad kāpēc ir vēlme šo latiņu pacelt vēl augstāk?
Atis Egliņš-Eglītis, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks (JV): “Tad, kad mēs zaudējām godpilni Liepājai Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, tad mēs domājām, ko ar visu to sastrādātu, ar visām tām idejām, ko lai iesāk un ātri vien mums dzima ideja, ka ir šis gads jāīsteno.”
Latvijas kultūras galvaspilsētas norisēs iesaistīsies ne tikai pati Cēsu pilsēta, bet arī viss novads un, lai īstenotu šo titulu, gatavošanās un pirmie pasākumi sākušies arī Piebalgā un šogad paralēli jau tradicionālajiem pasākumiem, būs arī jaunumi.
Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja: “Būs akcenti, kas ir tieši šim gadam veltīti, viens no tiem būs konference, kā tad piebaldzēni ir tikuši pie gara gaismas, tā ir plānota jau jūlijā. Tas grand pasākums noteikti ir goda mielasts un ja es pasaku – goda mielasts, tad visiem raisās asociācijas, visiem, kas ir izlasījuši „Mērnieku laikus” ļoti sarežģītajā valodā, ir skaidrs, ka būs ēšana, būs danči, būs – Augsta dziesma, skani, skani, dažādi šādi notikumi. Tas ir tas centrālais notikums, ko mēs Piebalgā esam ieplānojuši.”
Egita Zariņa, Jaunpiebalgas kultūras nama vadītāja: “Visu gadu būs arī koncerti veltīti Emīla Dārziņa jubilejai. Emīlam Dārziņam nākamajā gadā 150 un tas arī ir viens no būtiskiem akcentiem tādēļ, ka Emīls Dārziņš ir pirmkārt piebaldzēns un tikai pēc tam visu mūsu latviešu ģēnijs”.
Pasākumi Cēsu novadā būs visu gadu un ar kultūras notikumiem it sevišķi bagāta būs vasaras sezona.
Atis Egliņš-Eglītis: “Viens no lielākajiem, mūsu pašu veidotajiem pasākumiem ir lieluzvedums „Māls”, ,kur tiek iesaistīti mūsu amatierdejotāji un dziedātāji, kas notiks Žagarkalnā, vēl nupat esam izsludinājuši Latvijas koru un ansambļu konkursu, un vēl, kas ir svarīgi, mums gada sākumā būs kultūras projektu konkurss, kur mēs aicināsim vietējos iedzīvotājus, vietējās kopienas pieteikt savas idejas. Viena no lietām, ko mēs ļoti ceram, ka mums izdosies nomērīt kultūras ietekmi vietējā ekonomikā un ko šis kultūras gads ir nesis, jo kultūra atved mums tūristus un tūristi atstāj tādu pozitīvu ietekmi uz vietējo ekonomiku, mēs domājam un ceram, ka šis ir ne tikai kultūras, bet arī ekonomikas projekts, ekonomikas sildīšanai.”
Cēsnieku rosinājums arī ir, ka līdzīga apņemšanās, būt par kultūras galvaspilsētu varētu kļūt kā tradīcija Latvijā un arī citas pašvaldības varētu pārņemt šo stafeti.
Atis Egliņš-Eglītis: “Latvijā šāda nacionāla līmeņa aktivitāte, vai iniciatīva mums nav, ir Lietuvā, kur ir Lietuvas kultūras galvaspilsētas, bet tas, ko mēs ar Kultūras ministriju esam runājuši, ka mūsuprāt, arī Latvijā būtu tas ieviešams. Mēs ticam, ka tas nestu Latvijai, Latvijas reģioniem, pašvaldībām ļoti labu iespēju sevi parādīt, aktivizēt iedzīvotājus, darīt tā, lai iedzīvotāji izjūt piederību novadiem.”
Jau pavisam drīz 18.janvārī – Cēsu kultūras galvaspilsētas gads tiks atklāts, ar Bēthovena svinīgo mesu Cēsu koncertzālē, bet pēc tam diskotēka Vienības laukumā un Danču nakts Ģikšos.
