Esam jau stāstījuši, ka no 1. aprīļa satiksmē varēs piedalīties tikai ar tādiem elektroskrejriteņiem, kas ir reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Nolēmām noskaidrot, cik šis process ir vienkāršs un kādi dokumenti nepieciešami, lai braucamo piereģistrētu. Ir divas iespējas, kā piereģistrēt elektroskrejriteni. Attālināti, izmantojot “e-CSDD” pakalpojumus, vai arī dodoties uz kādu no apkalpošanas centriem klātienē.
Lai pārbaudītu, cik vienkāršs ir reģistrācijas process, pasaucu palīgā kolēģi Andri Jurgu, kura rīcībā ir vēl nereģistrēts skrejritenis. Ikdienā Andris ar šāda veida braucamo tik bieži nepārvietojas, bet noteikumi ir noteikumi.
Ierodoties klātienē, pirmais solis, kas jādara – jādodas uz skrejriteņa numura salīdzināšanu. Tas nepieciešams, lai CSDD darbinieki pārliecinātos, ka braucamais nav zagts un šobrīd netiek meklēts. Ja ar to viss ir kārtībā, tiek izpētīti skrejriteņa tehniskie parametri. Kad šī informācija ir iegūta, atliek vien doties uz kasi un par reģistrācijas procesu samaksāt.
Pārdomās par reģistrācijas procesu dalās pats skrejriteņa īpašnieks. “Samaksāju par šo deviņus eiro un 10 centus. Biju pārsteigts, ka neder autovadītāja apliecība, lai piereģistrētu, vajadzīga ID karte vai pase. Man vajadzēja braukt pakaļ. Ja es atbraucu uz CSDD, tad bildi šeit uztaisa uz vietas. To visu var izdarīt attālināti. Pašam ir jāsabildē viss, lai var redzēt sērijas numura nosaukumu. Svarīgākās lietas, kam pievērš uzmanību – uzlīmei, kas ir uz elektroskūtera, ir norādīts maksimālais ātrums – nevar pārsniegt 25 km/h un jauda 1000 w. Manējam bija 250. Četras reizes mazāk vajadzīgās jaudas. Nav sēdvietas, jo citiem ir tas, kur ir sēdvietas. Tā nedrīkst pārsniegt 54 cm no zemes. Paredzēts vienam cilvēkam. Skrejritenis ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu. Principā viss, lai vizuāli izskatītos pēc skrejriteņa, un ir arī.”
Kopējais secinājums tāds, ka elektroskrejriteņa reģistrācija nav ne sarežģīts un ne pārāk garš process. Protams, jārēķinās, ka rindas var būt. Jurga: “Aizņēma laiku apmēram 10-15 minūtes. Ja es būtu paņēmis līdzi dokumentu, būtu vēl ātrāk. Kopumā viss forši. Mani pārsteidza, ka te nav tādu rindu, jo daudziem ir tādi.Es maz esmu redzējis, kuriem tas numuriņš ir, tas mani pārsteidza. Reģistrācija nav sarežģīts uzdevums. Te visu izdara tavā vietā. Es domāju – arī pats varētu šo piereģistrēt, tikai biju par slinku gaidīt, kad man uzlīmi atsūtīs. Saprotu, ka tā nāk pa pastu. Es dzīvoju diezgan tālu. Kamēs atsūtīs, tas būs baigais laiks.”
CSDD no šī gada sākuma līdz 20. martam bija izsniegusi jau 2439 elektroskrejriteņu reģistrācijas uzlīmes. Elektroskrejriteņu reģistrācija gan attiecas ne vien uz privātpersonām, bet arī uz pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina šos mikromobilitātes līdzekļus. Uzņēmuma “Bolt” vecākais skrejriteņu operāciju speciālists Latvijā Valts Marga norāda, ka šobrīd CSDD datubāzē ir reģistrēti gandrīz divi tūkstoši šāda veida braucamie. “Bolt” pārstāvis pienākumu reģistrēt skrejriteņus vērtē pozitīvi. “Ja skatāmies uz nelaimes gadījumu identificēsanu, vēlos atgādināt, ka jau pirmssākumos katrs mūsu skrejritenis ir aprīkots gan ar savu unikālo identifikācijas numuru – šajā gadījumā tas ir QR kods vai rāmja numurs. Arī ar GPS sistēmu. Tas mums palīdz identificēt un atrast ikvienu skrejriteni mūsu sistēmā. Redzēt, kur tas atrodas, un pārbaudīt jebkuru braucienu, kuru šis skrejritenis ir veicis. Ja ir jāsaprot, kur ir cēlies nelaimes gadījums, jāizpēta to, ar šo informāciju esam spējīgi to darīt.”
Ņemot vērā faktu, ka straujiem soļiem tuvojas aprīlis, ieteikums neatlikt savu elektroskrejriteņa reģistrāciju uz pēdējo brīdi.
Foto: Unsplash; ilustratīvs
