Atkārtojums.

Kultūrtelpu durvis atkal ir vaļā! Kuldīgas novada Padurē satiekas senatnīgais ar laikmetīgo – muižas klēts ir vienīgā Latvijā ar mansarda jumtu, bet skaistā Padures muiža šobrīd pārvērtusies par laikmetīgās mākslas galeriju. Savukārt, muižkungs Jānis Lazdāns parūpēsies par ugunīgu un asprātīgu ĒdienKartes ceļojumu.

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Jau 23 gadus ik nedēļu autoveikals mēro 200 kilometrus dienā, lai pārtiku nogādātu uz attālākiem pagastiem un viensētās dzīvojošiem sirmgalvjiem. Tas nav tikai pārtikas veikals, tā ir sociāla funkcija. Kāda ir pagastu dzīve autoveikala darbinieku stāstos, skaties raidījumā "Latvijas stāsti".

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Televeikala skatlogs

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Latvijas labākais šautriņmetējs Madars Razma iepazīs Baibas Sipenieces-Gavares spožākās vidusskolas gadu dēkas. Tikmēr Baiba un skatītāji ciemosies Madara dzimtajā Priekulē - vietā, kur mājo prieks.

Televeikala skatlogs

Latvijas Valsts arhīva glabātuve ir vieta, kur ielaists tiek tikai retais, ja vien nav saistīts ar vēsturisku dokumentu izpēti un analīzi. Taču fondi, kas šeit glabājas, nāk no visdažādākajām vietām - pagrabiem, bēniņiem, pamestām telpām dažāda izmēra kastēs un, lai spētu saskatīt kādas vēstures liecības visā šajā dokumentu gūzmā, ir nepieciešams to sistematizēt. Kā šo procesu veic Latvijas Valsts arhīvs, un kādus ieteikumus tas dod tiem, kas mājas apstākļos vēlas uzglabāt nozīmīgus dokumentus, par to raidījumu cikla "Latviešu arhīvi pasaulē" pirmajā raidījumā.

Televeikala skatlogs

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2023.gada Dziesmu svētku koru nozares Ieskaņas koncerts Cēsis un Deju svētku lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" sagatavošana un modelēšanas koncerts.

2017.gada arhīvs

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

Ar garīgo veselību cīnās daudzi, tomēr joprojām to apvij stigmas un pieņēmumi par to, kā tad kāds varētu nonākt tādā situācijā. Dejas izrādes “Manu acu tulkojums” horeogrāfei Alisei Madarai Bokalderei šī izrāde ir arī durvju pavēršana uz to pasauli, kas patiesi ir tepat blakus un mūsos iekšā. Jo labāk varēsim pieņemt tā esamību, jo labāk varēsim ar to tikt galā. Par depresiju runāt ir svarīgi, jo tikai caur runāšanu varam sniegt un lūgt palīdzību. Video sižets “Manu acu tulkojums” ir trešā sērija projekta “Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs” notikumu klāstā, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās dejas personībām un dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Jau 23 gadus ik nedēļu autoveikals mēro 200 kilometrus dienā, lai pārtiku nogādātu uz attālākiem pagastiem un viensētās dzīvojošiem sirmgalvjiem. Tas nav tikai pārtikas veikals, tā ir sociāla funkcija. Kāda ir pagastu dzīve autoveikala darbinieku stāstos, skaties raidījumā "Latvijas stāsti".

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

No senatnes uz nākotni - tā varētu raksturot jaunāko "Mēs ar brāli - kolosāli" sēriju. Šoreiz Ieva dosies izzināt Turaidas pils leģendas, uzklausīs traģisko Turaidas Rozes stāstu un noskaidros, vai senajā viduslaiku pilī dzīvo tikpat seni spoki. Taču Emīls, kurš nekad nestāv uz vietas, mudinās Ievu pārcelties uz citu Latvijas novadu un pavisam citu laikmetu, lai ielūkotos nākotnes tehnoloģijās. Un kāpēc lai to nemēģinātu darīt ar SUP dēļiem? Jaunieši dosies uz Zinātnes centra VIZIUM nākotnes pilsētu, lai uz zinātni paskatītos citām acīm un pārliecinātos, ka zinātne var būt aizraujoša, bet izklaide - izglītojoša.

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī. Ir ziņas, ka 1270. gadā Jersikas pilsētā dzīvojuši pareizticīgo mūki. Skaties otro sēriju "Latvijas sakrālais mantojums" un izzini, kā Latvijā ienāca pareizticība un kādi ir tās kultūras ievērojamākie pieminekļi.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2017.gada arhīvs

Miniatūru maketu gatavotāja Santa Paegle (2019.gada arhīvs)

Šitake sēņu audzētājs Imants Urpens (2019.gada arhīvs)

Februāra sākumā pirmizrādi Nacionālajā teātrī piedzīvoja režisores Ināras Sluckas iestudētā drāma "Sievietes daļas". Tas ir ungāru dramaturģes Katas Vēberes smeldzīgs stāsts par ģimenes un, galvenokārt, sievietes pārdzīvojumu, zaudējot bērnu.

Atkārtojums.

Rotkalis Daumants Kalniņš (2019.gada arhīvs)

Ilona Berga (2019.gada arhīvs)

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Raidījuma “Meža veča emuāri” vadītājs Māris Olte dosies uz Salacgrīvu, lai ieraudzītu savām acīm zivju skaitītāju pār Salacu. Noskaidrosim, kādēļ ir svarīgi zināt zivju populāciju, kā tas strādā un kurš tur ikdienas rūpi par Salacas zivju skaitītāju.

Poriņu ģimene autosportā (2017.gada arhīvs)

Kafijas pazinējs Edgars Bondars (2018.gada arhīvs)

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Neskaitot kultūršoku un pāris sarežģījumus ar lidojumiem no Latvijas uz Peru, piedzīvojumu meklētāji Gundars Bojārs, Raitis Kubuliņš, Pēteris Dimants un Aija Andrejeva ir ieradušies Kusko. Taču ceļojumu džungļu biezokņos nav iespējams uzsākt bez dāvanām un pielabināšanās vietējiem ļaudīm, tāpēc mūsu četrotne dodas iepazīt seno Inku galvaspilsētu Kusko, cerībā atrast kaut ko, kas noderētu pazudušās pilsētas Paititi izpētē. Taču nez vai nozagts telefons un saplēstas bikses atvieglos šo uzdevumu.

Raidījumā "Mūsu spēks" iepazīsim uzņēmīgo četru bērnu ģimeni no Katlakalna. Iepazīsim ģimenes ikdienu un izzināsim ģimenes spēku, kā arī uzzināsim, kā ģimenes galva, tētis tiks galā ar mammas uzdevumu.

Rotkalis Daumants Kalniņš (2019.gada arhīvs)

Ilona Berga (2019.gada arhīvs)

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Kamēr diskutējam, vai par valsts un pašvaldības līdzekļiem vajadzīga svētku uguņošana, deviņdesmitajos priecājās par katru plaukšķeni, kura radīja svētku sajūtas.

2017.gada arhīvs

Ziņas no visas Latvijas.

Darbi “Viss būs labi”, “Baiļu rutīna” un “Lietisko pierādijumu muzejs” tapa 2019 un 2020 gadā, ciešā divu mākslinieču sadarbībā – dramaturges Lauras Stašānes un horeogrāfes Janas Jacukas. Katrs darbs bija solis tuvāk runāt par tēmu, kas skar katru trešo sievieti latvijā - vardarbība ģimenē. Par šo tēmu runāt nav viegli, gan sabiedrībā, gan arī mākslas vidē tai izvēlas nepieskarties. “Tā ir ģimenes lieta un ģimenei tas jāatrisina pašai” un diemžēl, notikumi paliek aiz aizslēgtām māju durvīm. Mājās. Vietā, kur tev būtu jājūtas droši. Šī ir ceturtā sērija projekta “Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs” notikumu klāstā, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās dejas personībā un, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Lietu tiesības: Ceļa servitūts jeb citam piederoša īpašuma lietošana, lai nokļūtu uz savu. Sarunā ar ekspertiem skaidrosim, kas jāņem vērā kalpojošā īpašuma un kas valdošā īpašuma īpašniekiem, lai par ceļa lietošanu un uzturēšanu savstarpēji vienotos un veidotu normālas kaimiņattiecības. Raidījuma viesi: zvērināti advokāti Imants Muižnieks un Jānis Lapsa. Raidījumā tiks doti padomi ceļa servitūta izveidošanai un līgumā ietveramajiem nosacījumiem, kā arī komentēti kaimiņu strīdi par ceļa servitūta lietošanu. Tiesībpratībā izglītojošā desmit raidījumu cikla „Zini savas tiesības” mērķis ir sniegt noderīgu informāciju par dažādās tiesību jomās pastāvošām indivīda likumīgajām tiesībām, pienākumiem un to piemērošanu ikdienas dzīvē.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Televeikala skatlogs

Satiksmes jaunumi.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

2017.gada arhīvs

Kā dzīvojām un ko piedzīvojām deviņdesmitajos. Atjaunotās valsts pirmie gadi, kad mācījāmies atvadīties no vecā un veidot jauno dzīvi. Arhīvus pārskatot pirmā epizode par netikumiem deviņdesmitajos.

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi "Ļoti labas minūtes", domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

Atkārtojums.

Orests Silabriedis viesojas pie komponista Uģa Prauliņa viņa dzimtas mantojumā, 19.gadsimta sākumā būvētajā Ērmaņu muižā, kur iepazīstas ar komponista ikdienas dzīvi, kā arī atminas 2018.gada Dziesmu svētku Noslēguma koncertu un U.Prauliņa “Dievaines” skanējumu. Liene Jakovļeva ciemojas pie Dziesmu svētku virsdiriģenta un Rīgas Doma zēnu kora mākslinieciskā vadītāja Mārtiņa Klišāna, kurš ar dziedātāju Daumantu Kalniņu pārrunā gan laiku, kad Daumants vēl dziedāja zēnu korī, gan kopīgi piedzīvoto Dziesmu svētkos.

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

Atkārtojums.

Brutāla ironija rēcīgo ziņu šovā kopā ar spīdošo stand-up komiķi Maksimu Trivaškeviču, viņa šarmanto asistenti Evitu Birziņu un šova producentu Ansi Pūpolu. Komiķis Maksims brutāli savā šovā joko jau gadu. "Esmu mazliet krievs un tā ir mana atslēga uz latviešu sirdīm un aknām," savu misiju raksturo Trivaškevičs un apņemas veltīt īpašus vārdus ReTV skatītājiem.

Brutāla ironija rēcīgo ziņu šovā kopā ar spīdošo stand-up komiķi Maksimu Trivaškeviču, viņa šarmanto asistenti Evitu Birziņu un šova producentu Ansi Pūpolu. Komiķis Maksims brutāli savā šovā joko jau gadu. "Esmu mazliet krievs un tā ir mana atslēga uz latviešu sirdīm un aknām," savu misiju raksturo Trivaškevičs un apņemas veltīt īpašus vārdus ReTV skatītājiem.

Latvijas Valsts arhīva glabātuve ir vieta, kur ielaists tiek tikai retais, ja vien nav saistīts ar vēsturisku dokumentu izpēti un analīzi. Taču fondi, kas šeit glabājas, nāk no visdažādākajām vietām - pagrabiem, bēniņiem, pamestām telpām dažāda izmēra kastēs un, lai spētu saskatīt kādas vēstures liecības visā šajā dokumentu gūzmā, ir nepieciešams to sistematizēt. Kā šo procesu veic Latvijas Valsts arhīvs, un kādus ieteikumus tas dod tiem, kas mājas apstākļos vēlas uzglabāt nozīmīgus dokumentus, par to raidījumu cikla "Latviešu arhīvi pasaulē" pirmajā raidījumā.

Televeikala skatlogs

Jauns un aizraujošs brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

Jau 23 gadus ik nedēļu autoveikals mēro 200 kilometrus dienā, lai pārtiku nogādātu uz attālākiem pagastiem un viensētās dzīvojošiem sirmgalvjiem. Tas nav tikai pārtikas veikals, tā ir sociāla funkcija. Kāda ir pagastu dzīve autoveikala darbinieku stāstos, skaties raidījumā "Latvijas stāsti".

Buhāra ir austrumu pērle. Pilsētas vēsture sniedzas senos laikos. Agrāk viena no septiņām musulmaņu svētajām pilsētām. Vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Samarkanda ir pilsēta, kurā tiek novērtēta pagātne un tiek veidota nākotne. Viena no senākajām pilsētām pasaulē. Agrāk Tamerlānas un padomju Uzbekistānas impērijas galvaspilsēta. Majestātiskas pilis un mauzoleji. Samarkanda ir pilsēta – muzejs.

Very Cool People ir latviešu džezfanka grupa, kuras mūzikā dzirdamas arī džeza, soulmūzikas, hiphopa, Klezmer mūzikas, roka, sērfmūzikas ietekme. Very Cool People ir aktīva koncertu grupa, kas uzstājusies daudzās pasaules valstīs.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Pirmajā sērijā skatītājam būs iespēja doties sakrālā ceļojumā uz Ikšķili, lai redzētu īpašu vietu pašā Daugavas sirdī, kur rodamas Latvijas saknes, izzināt Baskāju Karmela ordeņa klostera māsu ikdienu, un novērtēt sakrālā mantojuma nozīmi un bagātības Ikšķiles dievnamos. Raidījums "Latvijas sakrālais mantojums" skatītājiem dod iespēju izzināt kristietības ienākšanas vēstures spilgtākos notikumus, iepazīt un izzināt Latvijas dievnamu unikālās mākslas vērtības un arhitektūru.

Kas citam šķiet nederīgs krāms no bēniņiem, tas muzejam "Latvieši pasaulē" ir īsts atradums, ja tam apakšā ir stāsts. Stāsts par latviešiem, kas izsūtīti, stāsts par tiem, kas paši aizbraukuši, paņemot līdzi tik vien kā Latvijas zemi, kā daļu no savas tautības un latvietības. Kā nogādāt ģimenes stāstus, vēstules vai pat nozīmīgas vieglās automašīnas no mītnes valstīm uz Latviju, par to trešajā un noslēdzošajā raidījumā.

Deviņdesmito gadu sākums ir laiks, kas daudziem liek domāt par sava biznesa - sava uzņēmuma veidošanu. Pat pilsētnieki ir gatavi rokās ņemt lāpstas, lai tikai saimniekotu. Arhīvus pārskatot ceturtā sērija par ziemeļu citronu jeb cidoniju audzētājiem Latvijā.

Televeikala skatlogs

Filma “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” atklāj neredzamo pusi riteņbraukšanas sacensībās “Giro d’Italia” – vienā no trim pasaulē lielākajām un grūtākajām velosportistu cīņas arēnām. Neskatoties uz velosporta popularitāti, tikai nedaudzi zina par sacensību sarežģīto, hierarhisko struktūru, kas paģēr beznosacījuma pakļaušanos un pašuzupurēšanos. Filmas centrā ir tā sauktie gregari – profesionālās riteņbraukšanas mūki, kuri izlauž ceļu, piegādā biedriem ūdeni un jau startējot ir nolemti zaudēt. Plūkusi laurus vairākos A klases kinofestivālos pasaulē un kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017.gada oktobrī “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos gan Varšavā, gan Minskā un Triestē, turklāt Minskā izpelnījusies arī skatītāju balvu.

Televeikala skatlogs. Praktisks ceļvedis ikvienam, dodot iespēju uzdrīkstēties, pārvarēt nedrošību, noticēt saviem spēkiem un veikt mājokļa pārvērtības paša spēkiem, iegūstot spēcīgu atbalsta plecu zinoša būvniecības eksperta vadībā.

Par aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem Latvijas novados.

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

Mareks Radzēvičs ir šobrīd viens no pazīstamākajiem čellistiem Latvijā, kurš ar dvēselisku muzikalitāti spēj aizkustināt ikvienu klausītāju. Šoreiz programmā pazīstami pasaules superhiti Mareka interpretācijā.

"Bērnības sapnis" ir Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas monoizrāde, kuras tapšanu rosināja idejas autores atklāsme, ka viņas dzīvē nav sapņa. Šim notikumam bija pārsteidzošs iespaids – horeogrāfei tas radīja daudzus jautājumus par pašas bērnību un pieaugšanu. Veidojot izrādi, tēmas izpēte vedināja individuālo pieredzi vispārināt, tādejādi "Bērnības sapnis" ir asociatīvs kustību vēstījums, kurā atspoguļoti cilvēka personību veidojoši aspekti.

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi "Ļoti labas minūtes", domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

Atkārtojums. Jauns un aizraujošs brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

Otrā epizode “Un pēkšņi gulbji!” stāsta par Burtnieku novada iedzīvotāju sadarbībā ar atzītiem māksliniekiem radītu dejas izrādi, kas vienlaicīgi ir gan demonstrācija, gan koncerts, gan šķietami nebeidzama saruna, kurā Burtnieku novada iedzīvotāji un viņu draugi mākslas valodā pārvērtuši savas atklāsmes par brīvības un piederības nozīmi – individuālā, kolektīvā, vēsturiskā un sociālpolitiskā izpratnē. Izrāde savu pirmizrādi piedzīvoja 2019.gadā savukārt video sižetā izrādes māsklinieki iepazīstina ar tapšanas aizkulisēm un izrādes tapšanas procesu. “Un pēkšņi gulbji!” ir otrā sērija projekta “Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs” notikumu klāstā, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās dejas personībā un, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Nedzirdīgo savienības viceprezidenti Brigita Lazda un Ivars Kalniņš. Kas mulsina tos, kas pirmo reizi saskaras ar nedzirdīgu cilvēku? Kā veidojas saziņa datu aizsardzības regulas ēnā, kad pie mediķiem vai ierēdņiem jādodas arī surdotulkam? Kas jāmaina sabiedrības izpratnē par nedzirdīga cilvēka iespējām būt līdzvērtīgā pozīcijā? Kā varētu paplašināt nedzirdīgo pieredzi, iemaņu un labas izglītības apgūšanu, arī dzirdīgajiem apgūstot zīmju valodu, cik niansēta tā ir, kā atšķiras no rakstīta teksta? Kā nojaukt emocionālo barjeru, pārvarēt bailes, lai pārkāptu ierastā komunikācijas burbuļa robežas, klausies sarunā ar Nedzirdīgo savienības viceprezidentiem Brigitu Lazdu un Ivaru Kalniņu.

Satiksmes jaunumi.

Miniatūru maketu gatavotāja Santa Paegle (2019.gada arhīvs)

Atkārtojums. Jauns un aizraujošs brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

Atkārtojums.

Inese Ķestere no TV Kurzeme. Inese smejas, ka televīzijā būtu pelnījusi inventāra numuru – tik ilgi tur jau strādā. Tāpat ar viņu kopā dosimies pazemē un runāsim par spokiem. Kanāls ReTV šogad atzīmē desmit gadu jubileju. Lai atskatītos, kā aizvadīta pirmā desmitgade, raidījumā “Tā dzīvojam ReTV” apkopojam stāstus par vietējo televīziju darbiniekiem, kuri gādā, lai visa Latvija būtu tavā ekrānā.

Televeikala skatlogs

No senatnes uz nākotni - tā varētu raksturot jaunāko "Mēs ar brāli - kolosāli" sēriju. Šoreiz Ieva dosies izzināt Turaidas pils leģendas, uzklausīs traģisko Turaidas Rozes stāstu un noskaidros, vai senajā viduslaiku pilī dzīvo tikpat seni spoki. Taču Emīls, kurš nekad nestāv uz vietas, mudinās Ievu pārcelties uz citu Latvijas novadu un pavisam citu laikmetu, lai ielūkotos nākotnes tehnoloģijās. Un kāpēc lai to nemēģinātu darīt ar SUP dēļiem? Jaunieši dosies uz Zinātnes centra VIZIUM nākotnes pilsētu, lai uz zinātni paskatītos citām acīm un pārliecinātos, ka zinātne var būt aizraujoša, bet izklaide - izglītojoša.

Televeikala skatlogs

Filma “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” atklāj neredzamo pusi riteņbraukšanas sacensībās “Giro d’Italia” – vienā no trim pasaulē lielākajām un grūtākajām velosportistu cīņas arēnām. Neskatoties uz velosporta popularitāti, tikai nedaudzi zina par sacensību sarežģīto, hierarhisko struktūru, kas paģēr beznosacījuma pakļaušanos un pašuzupurēšanos. Filmas centrā ir tā sauktie gregari – profesionālās riteņbraukšanas mūki, kuri izlauž ceļu, piegādā biedriem ūdeni un jau startējot ir nolemti zaudēt. Plūkusi laurus vairākos A klases kinofestivālos pasaulē un kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017.gada oktobrī “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos gan Varšavā, gan Minskā un Triestē, turklāt Minskā izpelnījusies arī skatītāju balvu.

Mareks Radzēvičs ir šobrīd viens no pazīstamākajiem čellistiem Latvijā, kurš ar dvēselisku muzikalitāti spēj aizkustināt ikvienu klausītāju. Šoreiz programmā pazīstami pasaules superhiti Mareka interpretācijā.

2017.gada arhīvs

Ar garīgo veselību cīnās daudzi, tomēr joprojām to apvij stigmas un pieņēmumi par to, kā tad kāds varētu nonākt tādā situācijā. Dejas izrādes “Manu acu tulkojums” horeogrāfei Alisei Madarai Bokalderei šī izrāde ir arī durvju pavēršana uz to pasauli, kas patiesi ir tepat blakus un mūsos iekšā. Jo labāk varēsim pieņemt tā esamību, jo labāk varēsim ar to tikt galā. Par depresiju runāt ir svarīgi, jo tikai caur runāšanu varam sniegt un lūgt palīdzību. Video sižets “Manu acu tulkojums” ir trešā sērija projekta “Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs” notikumu klāstā, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās dejas personībām un dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Piedzīvojumu meklētāji Gundars Bojārs, Raitis Kubuliņš, Pēteris Dimants un Aija Andrejeva nu jau ir džungļu biezokņos, ārpus civilizācijas un līdz ar to, arī satraukumu ir daudz vairāk. Lai sāktu meklējumus, ir jāiepazīst teritorija, kas ir apkārt, taču daba vai nu nepriecājas par latviešu atrašanos Peru, vai arī ceļotāji nezina šīs pasaules noteikumus, lai saprastu, kā cīnīties pret skudrām, ko varbūt nevajadzētu ēst un kā sadzīvot ar pērtiķiem. Visu noteikti vieglāku nepadara fakts, ka Aijai ir neiedomājami bail no kukaiņiem. Taču ceļotāji ir atvērti piedzīvojumam un tver apkārt esošo pasauli ar atvērtām acīm.

Televeikala skatlogs

Atkārtojums. Jauns un aizraujošs brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

Kandavas amatnieki (2018.gada arhīvs)

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

Televeikala skatlogs

Rotkalis Daumants Kalniņš (2019.gada arhīvs)

Ilona Berga (2019.gada arhīvs)

Pirmajā sērijā skatītājam būs iespēja doties sakrālā ceļojumā uz Ikšķili, lai redzētu īpašu vietu pašā Daugavas sirdī, kur rodamas Latvijas saknes, izzināt Baskāju Karmela ordeņa klostera māsu ikdienu, un novērtēt sakrālā mantojuma nozīmi un bagātības Ikšķiles dievnamos. Raidījums "Latvijas sakrālais mantojums" skatītājiem dod iespēju izzināt kristietības ienākšanas vēstures spilgtākos notikumus, iepazīt un izzināt Latvijas dievnamu unikālās mākslas vērtības un arhitektūru.

Rekets deviņdesmitajos. Tas ir laiks, kad pat niecīgs komflikts var beigties ar ieroču un sprāgstvielu izmantošanu. Jumts. Rekets un Bandītisms.

Graustu miljonārs Artūrs Lapka (2020.gada arhīvs)

Strazde ir viens no mazākajiem Talsu novada pagastiem, bet pēdējā laikā tūristu mašīnas tur dodas strīpu strīpām, ziņkārīgi dodoties apskatīt, kā Strazdes muižas komanda atkal saposusies kārtējiem svētkiem. Pēdējos gados muižu savā varā pārņēmuši rūķi, kas te izveidojuši Ziemassvētku vecīša istabu un Rūķu muzeju, kurā neviens vēl nav ielūkojies. Bet ēdienkartē šoreiz kastaņu miltu piparkūkas un Strazdes jaunie burgeri.

Atkārtojums.

Džeks Mihaļickis. Pirmais zināmais Latvijas džeza pianists.

Noskaties vēlreiz spēles "Ar kājām pa mājām" pirmo sezonu. "Ar kājām pa mājām" ir dinamiska, aizraujoša, azartiska, krāsaina (pārsvarā dzeltena un sarkana), nedaudz ironiska un sarkastiska TV spēle, kura liderīgi sportiskā atmosfērā, negaidītā veidā ļauj ieraudzīt Latvijas pilsētas un iepazīt Latvijā pazīstamas personības (zvaigznes).

Nez kur starp salātlapām pazudis bruņurupucītis Lekorbizjē, tāpēc viņa saimniece - astoņgadīgā Nīna - dodas to meklēt. Ceļā viņa sastopas ar... dažādām emocijām un mācās saprast, ka arī dusmas, bailes un tuva cilvēka zaudējums ir daļa no dzīves. Tā par topošo Leļļu teātra izrādi "Nīna un Lekorbizjē" stāsta izrādes veidotāji.

Ziņas no visas Latvijas.

Darbi “Viss būs labi”, “Baiļu rutīna” un “Lietisko pierādijumu muzejs” tapa 2019 un 2020 gadā, ciešā divu mākslinieču sadarbībā – dramaturges Lauras Stašānes un horeogrāfes Janas Jacukas. Katrs darbs bija solis tuvāk runāt par tēmu, kas skar katru trešo sievieti latvijā - vardarbība ģimenē. Par šo tēmu runāt nav viegli, gan sabiedrībā, gan arī mākslas vidē tai izvēlas nepieskarties. “Tā ir ģimenes lieta un ģimenei tas jāatrisina pašai” un diemžēl, notikumi paliek aiz aizslēgtām māju durvīm. Mājās. Vietā, kur tev būtu jājūtas droši. Šī ir ceturtā sērija projekta “Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs” notikumu klāstā, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās dejas personībā un, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

2017.gada arhīvs

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Keramiķe Madara Atiķe (2021.gada arhīvs)

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Rožu audzetāja Elīna Bērziņa (2020.gada arhīvs)

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Atkārtojums.

Salona "Līga Nature SPA" saimniece Līga Aizsila (2019.gada arhīvs)

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2017.gada arhīvs

Ziņas no visas Latvijas.

"Bērnības sapnis" ir Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas monoizrāde, kuras tapšanu rosināja idejas autores atklāsme, ka viņas dzīvē nav sapņa. Šim notikumam bija pārsteidzošs iespaids – horeogrāfei tas radīja daudzus jautājumus par pašas bērnību un pieaugšanu. Veidojot izrādi, tēmas izpēte vedināja individuālo pieredzi vispārināt, tādejādi "Bērnības sapnis" ir asociatīvs kustību vēstījums, kurā atspoguļoti cilvēka personību veidojoši aspekti.

Mesties nezināmajā Jānim Geduševam ir ne tikai viņa aizraušanās un hobijs - pēc vidusskolas viņš devās pasaulē, lai iegūtu labu izglītību. Pirms četriem gadiem Jānis atgriezās Latvija, atrada labu darbu. Viņa pienesums valstij ir zināšanas. Bet vai šeit speciālisti ar ārzemju izglītību ir gaidīti? Privātajā sektorā ārvalstu izglītību ieguvušajiem jauniešiem atrast darbu nav problēmu, bet kāpēc viņu zināšanas nav vajadzīgas valstij?

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Vasaras sezonā Isikula ezers ar saviem debeszilajiem krastiem piesaista tūkstošiem tūristu. No augšas Isikuls izskatās kā bezgalīga jūra. Lielākais ezers Kirgizstānā un viens no pieciem dziļākajiem ezeriem pasaulē. Padomju laikos šie reģioni tika saukti par dabas resursu avotu, un tā celtniecībā tika ieguldīti lieli spēki. Militārā rūpniecība, kuģniecība, kūrorti, pārstrādes rūpnīcas un rūpnīcas. Likās, ka šeit gadsimtiem ilgi celti milzu stratēģiskie objekti, taču to gadsimts izrādījās par īsu.

Budistu mūku rīts sākas ar kāpšanu kalnā pirms rītausmas. Pēc tam mantras skaitīšana - svēts teksts par labu sev un apkārtējai pasaulei. Pirmā budistu kopiena Kirgizstānā parādījās tikai 2000.gadu sākumā.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Kinodokumentālists Zigurds Vidiņš vairāk nekā divdesmit gadus sekoja Lidijas Lasmanes-Doroņinas liktenim – viņa, ko filmas autori sauc par „sirdsapziņas cietumnieci", padomju laikos tika arestēta 1946., 1970. un 1983. gadā, kopumā ieslodzījumā pavadot 14 gadus, lai gan viņas vienīgais noziegums bija sapnis par brīvu Latviju. 1987. gada maijā, kad Lidija Lasmane-Doroņina tika izlaista no cietuma, Zigurds Vidiņš uzņēma dokumentālo filmu „Daži stāsti bez epiloga", no filmas četriem varoņiem viena bija arī Lidija. Filma tolaik izraisīja aktīvu pretdarbību no VDK un kompartijas darboņiem, bet Zigurds Vidiņš kopš tā laika turpināja vākt kinomateriālus par Lidiju. 2010.gadā, kad Lidijai Lasmanei-Doroņinai apritēja 85 gadi, Zigurds Vidiņš pabeidza filmu „Gaismas ceļā", pie kuras intensīvi strādāja pēdējos divus gadus.

2017.gada arhīvs

Pirmajā sērijā skatītājam būs iespēja doties sakrālā ceļojumā uz Ikšķili, lai redzētu īpašu vietu pašā Daugavas sirdī, kur rodamas Latvijas saknes, izzināt Baskāju Karmela ordeņa klostera māsu ikdienu, un novērtēt sakrālā mantojuma nozīmi un bagātības Ikšķiles dievnamos. Raidījums "Latvijas sakrālais mantojums" skatītājiem dod iespēju izzināt kristietības ienākšanas vēstures spilgtākos notikumus, iepazīt un izzināt Latvijas dievnamu unikālās mākslas vērtības un arhitektūru.

Atkārtojums.

Mesties nezināmajā Jānim Geduševam ir ne tikai viņa aizraušanās un hobijs - pēc vidusskolas viņš devās pasaulē, lai iegūtu labu izglītību. Pirms četriem gadiem Jānis atgriezās Latvija, atrada labu darbu. Viņa pienesums valstij ir zināšanas. Bet vai šeit speciālisti ar ārzemju izglītību ir gaidīti? Privātajā sektorā ārvalstu izglītību ieguvušajiem jauniešiem atrast darbu nav problēmu, bet kāpēc viņu zināšanas nav vajadzīgas valstij?

Raidījuma “Dzīve pēc bērnu nama” pēdējā epizodē atskatīsimies uz ekspertu, iestāžu sacīto. Kādi ir secinājumi un ko būtu nepieciešams mainīt, lai cilvēki, kuri uzsāk patstāvīgu dzīvi ar ierobežotu atbalstu un palīdzību, būtu laimīgāki. To komentēs Labklājības ministrija. Par sacīto pārdomās kopīgā diskusijā dalīsies arī šī raidījuma varoņi – Danils, Kaspars, Dmitrijs, Karīna, Santa un Kristīne.

Ziņas no visas Latvijas.

"Bērnības sapnis" ir Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas monoizrāde, kuras tapšanu rosināja idejas autores atklāsme, ka viņas dzīvē nav sapņa. Šim notikumam bija pārsteidzošs iespaids – horeogrāfei tas radīja daudzus jautājumus par pašas bērnību un pieaugšanu. Veidojot izrādi, tēmas izpēte vedināja individuālo pieredzi vispārināt, tādejādi "Bērnības sapnis" ir asociatīvs kustību vēstījums, kurā atspoguļoti cilvēka personību veidojoši aspekti.

2017.gada arhīvs

TDA "VENTA" (2019.gada arhīvs)

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Mesties nezināmajā Jānim Geduševam ir ne tikai viņa aizraušanās un hobijs - pēc vidusskolas viņš devās pasaulē, lai iegūtu labu izglītību. Pirms četriem gadiem Jānis atgriezās Latvija, atrada labu darbu. Viņa pienesums valstij ir zināšanas. Bet vai šeit speciālisti ar ārzemju izglītību ir gaidīti? Privātajā sektorā ārvalstu izglītību ieguvušajiem jauniešiem atrast darbu nav problēmu, bet kāpēc viņu zināšanas nav vajadzīgas valstij?

Raidījuma “Dzīve pēc bērnu nama” pēdējā epizodē atskatīsimies uz ekspertu, iestāžu sacīto. Kādi ir secinājumi un ko būtu nepieciešams mainīt, lai cilvēki, kuri uzsāk patstāvīgu dzīvi ar ierobežotu atbalstu un palīdzību, būtu laimīgāki. To komentēs Labklājības ministrija. Par sacīto pārdomās kopīgā diskusijā dalīsies arī šī raidījuma varoņi – Danils, Kaspars, Dmitrijs, Karīna, Santa un Kristīne.

Ziņas no visas Latvijas.

"Bērnības sapnis" ir Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas monoizrāde, kuras tapšanu rosināja idejas autores atklāsme, ka viņas dzīvē nav sapņa. Šim notikumam bija pārsteidzošs iespaids – horeogrāfei tas radīja daudzus jautājumus par pašas bērnību un pieaugšanu. Veidojot izrādi, tēmas izpēte vedināja individuālo pieredzi vispārināt, tādejādi "Bērnības sapnis" ir asociatīvs kustību vēstījums, kurā atspoguļoti cilvēka personību veidojoši aspekti.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Pirmajā sērijā skatītājam būs iespēja doties sakrālā ceļojumā uz Ikšķili, lai redzētu īpašu vietu pašā Daugavas sirdī, kur rodamas Latvijas saknes, izzināt Baskāju Karmela ordeņa klostera māsu ikdienu, un novērtēt sakrālā mantojuma nozīmi un bagātības Ikšķiles dievnamos. Raidījums "Latvijas sakrālais mantojums" skatītājiem dod iespēju izzināt kristietības ienākšanas vēstures spilgtākos notikumus, iepazīt un izzināt Latvijas dievnamu unikālās mākslas vērtības un arhitektūru.

Televeikala skatlogs

Raidījuma “Dzīve pēc bērnu nama” pēdējā epizodē atskatīsimies uz ekspertu, iestāžu sacīto. Kādi ir secinājumi un ko būtu nepieciešams mainīt, lai cilvēki, kuri uzsāk patstāvīgu dzīvi ar ierobežotu atbalstu un palīdzību, būtu laimīgāki. To komentēs Labklājības ministrija. Par sacīto pārdomās kopīgā diskusijā dalīsies arī šī raidījuma varoņi – Danils, Kaspars, Dmitrijs, Karīna, Santa un Kristīne.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Jau 23 gadus ik nedēļu autoveikals mēro 200 kilometrus dienā, lai pārtiku nogādātu uz attālākiem pagastiem un viensētās dzīvojošiem sirmgalvjiem. Tas nav tikai pārtikas veikals, tā ir sociāla funkcija. Kāda ir pagastu dzīve autoveikala darbinieku stāstos, skaties raidījumā "Latvijas stāsti".

2017.gada arhīvs

Ziņas no visas Latvijas.

Šīs reizes galamērķis ĒdienKartes ceļojumā būs Līgatne, un tajā mūsu gids būs populārais pavārs Ēriks Dreibants. Līgatnes iepazīšanas rezultāts, vērojot putnus un sikspārņus, ir Ērika izveidotā Pavāru māju un arī tai ir savs stāsts. Un, kā jau tiekoties ar savas jomas profesionāli, tas būs arī ceļojums garšu pasaulē, iepazīstot pazīstamu produktu jaunas garšas, nu kaut vai, piemēram, kā savienot ķiploku ar šokolādi un ne tikai tas vien.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Televeikala skatlogs

Televeikala skatlogs

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

Andreja Silvestrova TV projekts "Cietuma ābece" stāsta par Krievijas cietuma slēgto pasauli ar ieslodzīto specifisko valodu – jēdzieni un žargona vārdi, kurus savā runā lieto ieslodzītie, lieliski ilustrē notiekošo ne tikai zonā. Projekta varoņi ir cilvēki, kuri notiesāti dažādos pantos – gan politiski, gan krimināli. Bijušie miljonāri, zinātnieki, policisti, strādnieki, dīdžeji, ierēdņi, rakstnieki, narkomāni, profesionāli zagļi, vīrieši un sievietes – visi būs mūsu pavadoņi cietuma pasaulē.

Televeikala skatlogs

Atkārtojums.

Šīs reizes galamērķis ĒdienKartes ceļojumā būs Līgatne, un tajā mūsu gids būs populārais pavārs Ēriks Dreibants. Līgatnes iepazīšanas rezultāts, vērojot putnus un sikspārņus, ir Ērika izveidotā Pavāru māju un arī tai ir savs stāsts. Un, kā jau tiekoties ar savas jomas profesionāli, tas būs arī ceļojums garšu pasaulē, iepazīstot pazīstamu produktu jaunas garšas, nu kaut vai, piemēram, kā savienot ķiploku ar šokolādi un ne tikai tas vien.

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Televeikala skatlogs

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Andris Baltacis viesosies Emīla Balcera Grobiņā, kur pavadīti aizraujoši jaunības gadi. Pa to laiku Emīls pabūs otrā Latvijas galā, Andra pilsētā - Aglonā.

Šobrīd, kad tehnoloģijas tik strauji attīstās un pasauli paredzēt nav iespējams, ir svarīgi vēsturi saglabāt ne vien papīra formātā, bet arī digitāli. Kā digitalizāciju veic Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras rīcībā ir viens no lielākajiem reto grāmatu un rokrakstu krājumiem, un kā to veikt mājas apstākļos, ja ir vēlme saglabāt liecības par pagātni nākamajām paaudzēm, par to cikla "Latviešu arhīvi pasaulē" otrajā raidījumā.

Televeikala skatlogs

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2017.gada arhīvs

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi "Ļoti labas minūtes", domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Pils ezera viducī - vai tas maz ir iespējams? Izrādās, senatnē mūsu senči ir būvējuši mītnes uz ezeriem, tādā veidā pasargājoties no svešiniekiem un nodrošinot savai saimei mierīgu dzīvošanu. Zināmākā šāda mītnes vieta Latvijā ir Āraišos, tāpēc arī "Mēs ar brāli kolosāli" šajā sērijā dosies uz Āraišu ezerpils arheoloģisko parku, lai izzinātu vēsturi un iejustos seno ezerpiliešu dzīvē, pētot viņu mājās un paradumus. Turklāt, Ievai un Emīlam paveiksies sastapt īstu arheologu, kurš zinās stāstīt par izrakumiem Latvijā. Bet tas vēl nebūs viss. Raidījuma vadītāji gatavos arī māla traukus un iepazīsies ar vēsturisku pils ekspozīciju.

13.gadsimtā Vecrīgā tapa vēl šodien redzamie dievnami. Sv.Jura baznīca ir senākais līdz mūsdienām Rīgā saglabājies dievnams. Dievnamu vēsture ir mainījusies līdzi laikam. Līdz ar reformācijas periodu baznīcu torņos tika noņemti krusti, to vietā tika ievietoti gaiļi, kuri vēl šodien spoži mirdz pār Rīgas debesīm.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2017.gada arhīvs

Edvīns Šakalis, kalējs no Rūjienas (2019.gada arhīvs)

Mežkopis Guntis Grīnšteins (2019.gada arhīvs)

Šoreiz iepazīsimies ar Valmieras teātra jaunajiem aktieriem, kuri teātrī, nu jau kā profesionāļi, ienāca pagājušajā gadā. Tiesa, pandēmijas un teātra pārbūves dēļ jaunieši tā īsti ar Valmieras skatītāju nebija satikušies līdz pat šā gada 12. februārim, kad pirmizrādi piedzīvoja iestudējums "Liesmojošā tumsa".

Atkārtojums.

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

Pils ezera viducī - vai tas maz ir iespējams? Izrādās, senatnē mūsu senči ir būvējuši mītnes uz ezeriem, tādā veidā pasargājoties no svešiniekiem un nodrošinot savai saimei mierīgu dzīvošanu. Zināmākā šāda mītnes vieta Latvijā ir Āraišos, tāpēc arī "Mēs ar brāli kolosāli" šajā sērijā dosies uz Āraišu ezerpils arheoloģisko parku, lai izzinātu vēsturi un iejustos seno ezerpiliešu dzīvē, pētot viņu mājās un paradumus. Turklāt, Ievai un Emīlam paveiksies sastapt īstu arheologu, kurš zinās stāstīt par izrakumiem Latvijā. Bet tas vēl nebūs viss. Raidījuma vadītāji gatavos arī māla traukus un iepazīsies ar vēsturisku pils ekspozīciju.

13.gadsimtā Vecrīgā tapa vēl šodien redzamie dievnami. Sv.Jura baznīca ir senākais līdz mūsdienām Rīgā saglabājies dievnams. Dievnamu vēsture ir mainījusies līdzi laikam. Līdz ar reformācijas periodu baznīcu torņos tika noņemti krusti, to vietā tika ievietoti gaiļi, kuri vēl šodien spoži mirdz pār Rīgas debesīm.

Ziņas no visas Latvijas.

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi "Ļoti labas minūtes", domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

2017.gada arhīvs

Fragmenti no ģitārista Reiņa Jaunā organizētā koncerta skatuves priekšnesuma video ieraksta Lazdonā, kā arī sarunas ar Reini par viņa gaitām Latvijā un pasaulē. Skatuves priekšnesums veidots biedrības Melnais Piens kultūras projekta “Videoskatuve Putns” ietvaros. Projekts radīts ar mērķi parādīt un pastāstīt sabiedrībai par dažādām skatuves mākslas formām un māksliniekiem Latvijā.

Fragmenti no Latvijas elektroniskās mūzikas fenomena Kodek dzīvā skatuves priekšnesuma, kā arī sarunas ar skatu uz elektronisko mūziku Latvijā un pasaulē. Skatuves priekšnesums veidots biedrības Melnais Piens kultūras projekta “Videoskatuve Putns” ietvaros. Projekts radīts ar mērķi parādīt un pastāstīt sabiedrībai par dažādām skatuves mākslas formām un māksliniekiem Latvijā.

Kandavas amatnieki (2018.gada arhīvs)

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

13.gadsimtā Vecrīgā tapa vēl šodien redzamie dievnami. Sv.Jura baznīca ir senākais līdz mūsdienām Rīgā saglabājies dievnams. Dievnamu vēsture ir mainījusies līdzi laikam. Līdz ar reformācijas periodu baznīcu torņos tika noņemti krusti, to vietā tika ievietoti gaiļi, kuri vēl šodien spoži mirdz pār Rīgas debesīm.

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi "Ļoti labas minūtes", domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Pils ezera viducī - vai tas maz ir iespējams? Izrādās, senatnē mūsu senči ir būvējuši mītnes uz ezeriem, tādā veidā pasargājoties no svešiniekiem un nodrošinot savai saimei mierīgu dzīvošanu. Zināmākā šāda mītnes vieta Latvijā ir Āraišos, tāpēc arī "Mēs ar brāli kolosāli" šajā sērijā dosies uz Āraišu ezerpils arheoloģisko parku, lai izzinātu vēsturi un iejustos seno ezerpiliešu dzīvē, pētot viņu mājās un paradumus. Turklāt, Ievai un Emīlam paveiksies sastapt īstu arheologu, kurš zinās stāstīt par izrakumiem Latvijā. Bet tas vēl nebūs viss. Raidījuma vadītāji gatavos arī māla traukus un iepazīsies ar vēsturisku pils ekspozīciju.

Orests Silabriedis par dziesmu tapšanu, saistību ar koriem un dzīvi Rēzeknē sarunājas ar komponisti, Latgales vēstniecības GORS mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāju Ilonu Rupaini. Liene Jakovļeva viesojas Rīgas pilsētas rātsnamā, lai sarunātos ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi un diriģentiem Jāni un Martu Ozoliem, atklājot kora “Pa saulei” tapšanu un kopīgos Dziesmu svētku stāstus.

13.gadsimtā Vecrīgā tapa vēl šodien redzamie dievnami. Sv.Jura baznīca ir senākais līdz mūsdienām Rīgā saglabājies dievnams. Dievnamu vēsture ir mainījusies līdzi laikam. Līdz ar reformācijas periodu baznīcu torņos tika noņemti krusti, to vietā tika ievietoti gaiļi, kuri vēl šodien spoži mirdz pār Rīgas debesīm.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Izrāde, kuras laikā noiet greizi pilnīgi viss - tā vienā teikumā varētu raksturot britu humora pilno iestudējumu “Izrāde, kas saiet sviestā” Dailes teātrī. Tas ir precīzs Henrija Luisa, Džonatana Seiera un Henrija Šīlda lugas “The play that goes wrong” pārlikums latviešu valodā, kas ļauj sekot līdzi Kornlijas universitātes drāmas pulciņa aktieriem un viņu ne tik veiksmīgajai pirmizrādei “Slepkavība Haveršamas muižā”.

2017.gada arhīvs

Ziņas no visas Latvijas.

Valmiermuižas zirgu stallis (2019.gada arhīvs)

Hobitu namiņi Lejasvaricēnos (2020.gada arhīvs)

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Televeikala skatlogs. Praktisks ceļvedis ikvienam, dodot iespēju uzdrīkstēties, pārvarēt nedrošību, noticēt saviem spēkiem un veikt mājokļa pārvērtības paša spēkiem, iegūstot spēcīgu atbalsta plecu zinoša būvniecības eksperta vadībā.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2017.gada arhīvs

Piedzīvojumu meklētāji Gundars Bojārs, Raitis Kubuliņš, Pēteris Dimants un Aija Andrejeva nu jau ir džungļu biezokņos, ārpus civilizācijas un līdz ar to, arī satraukumu ir daudz vairāk. Lai sāktu meklējumus, ir jāiepazīst teritorija, kas ir apkārt, taču daba vai nu nepriecājas par latviešu atrašanos Peru, vai arī ceļotāji nezina šīs pasaules noteikumus, lai saprastu, kā cīnīties pret skudrām, ko varbūt nevajadzētu ēst un kā sadzīvot ar pērtiķiem. Visu noteikti vieglāku nepadara fakts, ka Aijai ir neiedomājami bail no kukaiņiem. Taču ceļotāji ir atvērti piedzīvojumam un tver apkārt esošo pasauli ar atvērtām acīm.

Kuģis "Skrunda" (2018.gada arhīvs)

Zaķusalas televīzijas tornis (2019.gada arhīvs)

Atkārtojums.

Valmiermuižas zirgu stallis (2019.gada arhīvs)

Hobitu namiņi Lejasvaricēnos (2020.gada arhīvs)

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Raidījuma “Meža veča emuāri” vadītājs Māris Olte dosies mežā, lai satiktu personību, kurš pētī, domā un skatās līdzi tam, kas notiek dabā. Noskaidrosim, kādas ir valsts mēroga ieceres attiecībā uz mežu īpašniekiem un vai saimnieks nepārvērtīsies par meža pārvaldnieku. Raidījums, kurā ikvienu aicinās domāt līdzi, saglabājot dabas daudzveidību arī nākamajām paaudzēm.

Kuģis "Skrunda" (2018.gada arhīvs)

Zaķusalas televīzijas tornis (2019.gada arhīvs)

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Ir pienācis laiks no pilsētas pārcelties uz džungļu biezokni. Četri piedzīvojumu meklētāji, Gundars Bojārs, Raitis Kubuliņš, Pēteris Dimants un Aija Andrejeva, kuru uzdevums ir atrast pazudušās pilsētas Paititi pēdas, dodas Manu nacionālā parka virzienā, kas jau izsenis tiek uzskatīts par Paititi iespējamo atrašanās vietu. Kopā ar gidu Hosē, ceļotāji iepazīstas ar plānoto maršrutu un iespējamajiem sarežģījumiem, tajā skaitā - pirmajām naktsmītnēm džungļos, uz kurām lai nokļūtu, nepieciešams šķērsot kalnu upi. Viss jau būtu labi, ja vien tas nenotiktu pilnīgā tumsā un ar aizdomīga un nedroša paskata pārcēlāju.

Raidījums “Mūsu spēks” dosies uz Raganu, lai iepazītu Gailīšu ģimenes spēku. Uzzināsim, kā smaidīgā ģimene ar diviem bērniem, diviem suņiem un kaķi, pārvar ikdienas sarežģījumus. Kā pati ģimene saka - esam komanda!

Valmiermuižas zirgu stallis (2019.gada arhīvs)

Hobitu namiņi Lejasvaricēnos (2020.gada arhīvs)

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Šoreiz atcerēsimies, kādas savulaik bijušas mūsu nacionālās vēlēšanu īpatnības, un vai pēc vairākām desmitgadēm, esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vai joprojām lēti ticam solījumiem un dāvātajiem banāniem?

2017.gada arhīvs

Ziņas no visas Latvijas.

Izrāde “Intervija ar Frānsisu Bēkonu” ir multimediāls mākslinieka Frānsisa Bēkona gleznu tēlu un interviju fragmentu vizuāls tulkojums divās mijiedarbībā esošās ķermeņa valodās – laikmetīgās dejas un meditatīvās buto dejas valodā. Vienlaikus tas arī ir unikāls mēģinājums scenogrāfiju apvienot ar dzīvo skulptūru. Mēs izmantojam apgleznotu cilvēka miesu kā scenogrāfijas elementu. Statiskos mākslinieka gleznu tēlu attīstam kustībā, viņa idejas skaidrojot ar paša Bēkona sacīto īpaši šim gadījumam rakstītas mūzikas pavadījumā.

Saistību tiesības: Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām līdz 5000 eiro. Skaidrosim jaunā tiesiskā regulējuma, kas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī, būtību un personu loku, uz kuru tā attieksies. Būs iespēja uzzināt par paredzēto parādsaistību dzēšanas procedūru, kā arī par nosacījumiem, kas būs jāuzņemas izpildei personām, ja tā atbildīs kritērijiem un pretendēs uz parādsaistību dzēšanu. Raidījuma viesi: Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile un zvērināta notāre Zane Ernštreite.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Televeikala skatlogs

Satiksmes jaunumi.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

2017.gada arhīvs

Šoreiz atcerēsimies, kādas savulaik bijušas mūsu nacionālās vēlēšanu īpatnības, un vai pēc vairākām desmitgadēm, esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vai joprojām lēti ticam solījumiem un dāvātajiem banāniem?

Izrāde “Intervija ar Frānsisu Bēkonu” ir multimediāls mākslinieka Frānsisa Bēkona gleznu tēlu un interviju fragmentu vizuāls tulkojums divās mijiedarbībā esošās ķermeņa valodās – laikmetīgās dejas un meditatīvās buto dejas valodā. Vienlaikus tas arī ir unikāls mēģinājums scenogrāfiju apvienot ar dzīvo skulptūru. Mēs izmantojam apgleznotu cilvēka miesu kā scenogrāfijas elementu. Statiskos mākslinieka gleznu tēlu attīstam kustībā, viņa idejas skaidrojot ar paša Bēkona sacīto īpaši šim gadījumam rakstītas mūzikas pavadījumā.

Atkārtojums.

Orests Silabriedis par dziesmu tapšanu, saistību ar koriem un dzīvi Rēzeknē sarunājas ar komponisti, Latgales vēstniecības GORS mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāju Ilonu Rupaini. Liene Jakovļeva viesojas Rīgas pilsētas rātsnamā, lai sarunātos ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi un diriģentiem Jāni un Martu Ozoliem, atklājot kora “Pa saulei” tapšanu un kopīgos Dziesmu svētku stāstus.

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

Atkārtojums.

Kā dzīvojām un ko piedzīvojām deviņdesmitajos. Atjaunotās valsts pirmie gadi, kad mācījāmies atvadīties no vecā un veidot jauno dzīvi. Arhīvus pārskatot pirmā epizode par netikumiem deviņdesmitajos.

Šobrīd, kad tehnoloģijas tik strauji attīstās un pasauli paredzēt nav iespējams, ir svarīgi vēsturi saglabāt ne vien papīra formātā, bet arī digitāli. Kā digitalizāciju veic Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras rīcībā ir viens no lielākajiem reto grāmatu un rokrakstu krājumiem, un kā to veikt mājas apstākļos, ja ir vēlme saglabāt liecības par pagātni nākamajām paaudzēm, par to cikla "Latviešu arhīvi pasaulē" otrajā raidījumā.

Televeikala skatlogs

Jauns un aizraujošs brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

Vasaras sezonā Isikula ezers ar saviem debeszilajiem krastiem piesaista tūkstošiem tūristu. No augšas Isikuls izskatās kā bezgalīga jūra. Lielākais ezers Kirgizstānā un viens no pieciem dziļākajiem ezeriem pasaulē. Padomju laikos šie reģioni tika saukti par dabas resursu avotu, un tā celtniecībā tika ieguldīti lieli spēki. Militārā rūpniecība, kuģniecība, kūrorti, pārstrādes rūpnīcas un rūpnīcas. Likās, ka šeit gadsimtiem ilgi celti milzu stratēģiskie objekti, taču to gadsimts izrādījās par īsu.

Budistu mūku rīts sākas ar kāpšanu kalnā pirms rītausmas. Pēc tam mantras skaitīšana - svēts teksts par labu sev un apkārtējai pasaulei. Pirmā budistu kopiena Kirgizstānā parādījās tikai 2000.gadu sākumā.

Mareks Radzēvičs ir šobrīd viens no pazīstamākajiem čellistiem Latvijā, kurš ar dvēselisku muzikalitāti spēj aizkustināt ikvienu klausītāju. Šoreiz programmā pazīstami pasaules superhiti Mareka interpretācijā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī. Ir ziņas, ka 1270. gadā Jersikas pilsētā dzīvojuši pareizticīgo mūki. Skaties otro sēriju "Latvijas sakrālais mantojums" un izzini, kā Latvijā ienāca pareizticība un kādi ir tās kultūras ievērojamākie pieminekļi.

Rekets deviņdesmitajos. Tas ir laiks, kad pat niecīgs komflikts var beigties ar ieroču un sprāgstvielu izmantošanu. Jumts. Rekets un Bandītisms.

Televeikala skatlogs

Televeikala skatlogs. Praktisks ceļvedis ikvienam, dodot iespēju uzdrīkstēties, pārvarēt nedrošību, noticēt saviem spēkiem un veikt mājokļa pārvērtības paša spēkiem, iegūstot spēcīgu atbalsta plecu zinoša būvniecības eksperta vadībā.

Jau tradicionāli jūlija trešajā nedēļas nogalē, no 15.jūlija līdz 17.jūlijam, Cēsis svinēs savus gada lielākos svētkus – “Cēsis 816”. Šie būs pirmie svētki pēc ilgstošāka pārtraukuma, kad plašās programmas notikumus varēs apmeklēt klātienē bez ierobežojumiem. Svētku vadmotīvs, atsaucoties uz pērn notikušo novadu reformu, ir augšana. Augšana gan fiziskā, gan intelektuālā, gan vides aizsardzības jomā, kam šajos svētkos tiks pievērsta īpaša uzmanība.

Talsu pusē Gunāru Laicānu pazīst kā bijušo politiķi, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju un kolorītu "Diskotēku vectētiņu". Taču izrādās, ka viņš ir arī lielisks namatēvs un stāstnieks, un piecu gadu laikā, kopš bauda pelnīto atpūtu, viņš savācis iespaidīgu sadzīves priekšmetu kolekciju - kā piemiņu iepriekšējām paaudzēm un kā nozīmīgu vērtību bērniem.

Atkārtojums. Jauns un aizraujošs brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

2017.gada arhīvs

Ar garīgo veselību cīnās daudzi, tomēr joprojām to apvij stigmas un pieņēmumi par to, kā tad kāds varētu nonākt tādā situācijā. Dejas izrādes “Manu acu tulkojums” horeogrāfei Alisei Madarai Bokalderei šī izrāde ir arī durvju pavēršana uz to pasauli, kas patiesi ir tepat blakus un mūsos iekšā. Jo labāk varēsim pieņemt tā esamību, jo labāk varēsim ar to tikt galā. Par depresiju runāt ir svarīgi, jo tikai caur runāšanu varam sniegt un lūgt palīdzību. Video sižets “Manu acu tulkojums” ir trešā sērija projekta “Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs” notikumu klāstā, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās dejas personībām un dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Ginta Teivāne. Kāpēc ir vērts pievērst uzmanību sapņiem pat tad, ja dažbrīd tos vēlamies pēc iespējas ātrāk aizmirst? Kā zemapziņa strādā ar piejamo informāciju, lai miegs nestu ne tikai atpūtu, bet arī kādu būtisku sajūtu, domu vai ziņu par notiekošo realitātē, un kam uzticēt konkrētu sapņu un tajos slēpto simbolu jēgas analīzi, klausies sarunā ar Junga teorētiķi, psihoterapijas speciālisti Gintu Teivāni.

Satiksmes jaunumi.

Šitake sēņu audzētājs Imants Urpens (2019.gada arhīvs)

Atkārtojums. Jauns un aizraujošs brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

Talsu pusē Gunāru Laicānu pazīst kā bijušo politiķi, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju un kolorītu "Diskotēku vectētiņu". Taču izrādās, ka viņš ir arī lielisks namatēvs un stāstnieks, un piecu gadu laikā, kopš bauda pelnīto atpūtu, viņš savācis iespaidīgu sadzīves priekšmetu kolekciju - kā piemiņu iepriekšējām paaudzēm un kā nozīmīgu vērtību bērniem.

2023.gada Dziesmu svētku koru nozares Ieskaņas koncerts Cēsis un Deju svētku lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" sagatavošana un modelēšanas koncerts.

ReTV Ziņu moderators Oskars Brasliņš. Savulaik viņš pieteicies televīzijā kā tehniskais darbinieks, jo nekad nebija vēlējies iet kadrā kā žurnālists. Kanāls ReTV šogad atzīmē desmit gadu jubileju. Lai atskatītos, kā aizvadīta pirmā desmitgade, raidījumā “Tā dzīvojam ReTV” apkopojam stāstus par vietējo televīziju darbiniekiem, kuri gādā, lai visa Latvija būtu tavā ekrānā.

Televeikala skatlogs

Pils ezera viducī - vai tas maz ir iespējams? Izrādās, senatnē mūsu senči ir būvējuši mītnes uz ezeriem, tādā veidā pasargājoties no svešiniekiem un nodrošinot savai saimei mierīgu dzīvošanu. Zināmākā šāda mītnes vieta Latvijā ir Āraišos, tāpēc arī "Mēs ar brāli kolosāli" šajā sērijā dosies uz Āraišu ezerpils arheoloģisko parku, lai izzinātu vēsturi un iejustos seno ezerpiliešu dzīvē, pētot viņu mājās un paradumus. Turklāt, Ievai un Emīlam paveiksies sastapt īstu arheologu, kurš zinās stāstīt par izrakumiem Latvijā. Bet tas vēl nebūs viss. Raidījuma vadītāji gatavos arī māla traukus un iepazīsies ar vēsturisku pils ekspozīciju.

Televeikala skatlogs

Kinodokumentālists Zigurds Vidiņš vairāk nekā divdesmit gadus sekoja Lidijas Lasmanes-Doroņinas liktenim – viņa, ko filmas autori sauc par „sirdsapziņas cietumnieci", padomju laikos tika arestēta 1946., 1970. un 1983. gadā, kopumā ieslodzījumā pavadot 14 gadus, lai gan viņas vienīgais noziegums bija sapnis par brīvu Latviju. 1987. gada maijā, kad Lidija Lasmane-Doroņina tika izlaista no cietuma, Zigurds Vidiņš uzņēma dokumentālo filmu „Daži stāsti bez epiloga", no filmas četriem varoņiem viena bija arī Lidija. Filma tolaik izraisīja aktīvu pretdarbību no VDK un kompartijas darboņiem, bet Zigurds Vidiņš kopš tā laika turpināja vākt kinomateriālus par Lidiju. 2010.gadā, kad Lidijai Lasmanei-Doroņinai apritēja 85 gadi, Zigurds Vidiņš pabeidza filmu „Gaismas ceļā", pie kuras intensīvi strādāja pēdējos divus gadus.

Laura Amantova džeza kvartets kopā ar dziedātāju Kristīni Prauliņu, atklāj: “Stereotipiem apvītais instruments trombons (it. trombone – liela taure), tautā saukts arī par bazūni, ir ļoti izsmalcināts, izteiksmes iespējām un krāsām neticami bagāts, pilntiesīgs solo instruments, kuram ir pa spēkam aiznest līdz klausītāju sirdīm gan klasiskam džezam raksturīgas kompozīcijas, gan eksperimentālus meklējumus visdažādākajos džeza mūzikas aspektos. Lielākā daļa programmas veltīta latviešu komponistu radītajiem skaņdarbiem, tādējādi popularizējot ne tikai trombona spēli, bet arī latviešu džeza mūziku un izcilus Latvijas džeza mūzikas atskaņotājmāksliniekus.” Koncertā skanēs Uldis Stabulnieks, Gunārs Rozenbergs, latviešu tautasdziesmas džeza aranžijās un džeza standarti.

2017.gada arhīvs

Darbi “Viss būs labi”, “Baiļu rutīna” un “Lietisko pierādijumu muzejs” tapa 2019 un 2020 gadā, ciešā divu mākslinieču sadarbībā – dramaturges Lauras Stašānes un horeogrāfes Janas Jacukas. Katrs darbs bija solis tuvāk runāt par tēmu, kas skar katru trešo sievieti latvijā - vardarbība ģimenē. Par šo tēmu runāt nav viegli, gan sabiedrībā, gan arī mākslas vidē tai izvēlas nepieskarties. “Tā ir ģimenes lieta un ģimenei tas jāatrisina pašai” un diemžēl, notikumi paliek aiz aizslēgtām māju durvīm. Mājās. Vietā, kur tev būtu jājūtas droši. Šī ir ceturtā sērija projekta “Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs” notikumu klāstā, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās dejas personībā un, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Ceļojums pa Peru džungļiem uzņem apgriezienus. Piedzīvojumu meklētāji Gundars Bojārs, Raitis Kubuliņš, Pēteris Dimants un Aija Andrejeva gatavi riskēt, lai atrastu meklēto.

Televeikala skatlogs

Atkārtojums. Jauns un aizraujošs brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

Amalienburga (2020.gada arhīvs)

Talsu pusē Gunāru Laicānu pazīst kā bijušo politiķi, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju un kolorītu "Diskotēku vectētiņu". Taču izrādās, ka viņš ir arī lielisks namatēvs un stāstnieks, un piecu gadu laikā, kopš bauda pelnīto atpūtu, viņš savācis iespaidīgu sadzīves priekšmetu kolekciju - kā piemiņu iepriekšējām paaudzēm un kā nozīmīgu vērtību bērniem.

Televeikala skatlogs

Valmiermuižas zirgu stallis (2019.gada arhīvs)

Hobitu namiņi Lejasvaricēnos (2020.gada arhīvs)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī. Ir ziņas, ka 1270. gadā Jersikas pilsētā dzīvojuši pareizticīgo mūki. Skaties otro sēriju "Latvijas sakrālais mantojums" un izzini, kā Latvijā ienāca pareizticība un kādi ir tās kultūras ievērojamākie pieminekļi.

To, kā siens saguļas zārdos, mūsdienās vairs neredzēt. Kolhozi, solhozi jeb kopsaimniecības – privatizācijas vilnis. Kādas pārmaiņas lauksaimniecībai un lauksaimniekiem nes deviņdesmitie gadi? Monopols – viss viena cilvēka rokās. Necilvēcība un trulums - tā laika fermu valdošā ideja.

Starptautiskais festivāls "Baltica 2022".

ĒdienKarte kopā ar bitenieku Uģi Mālnieku dodamies uz Jūrmalu, uz restorānu 36. līnija, kurā saimnieko viņa draugs šefpavārs Lauris Aleksejevs. Protams, Uģis līdzi paņēmis burciņu slavenā Dailes medus, kuru Lauris liks lietā, gatavojot ābolu pīrāgu ar vaniļas mērci. Taču pirms tam kopā ar Uģi izmetīsim līkumu pa viņa bērnības paradīzi Jūrmalu: paskatīsimies, kā ziemā izskatās pludmale, Dzintaru koncertzāle, un katoļu baznīca, kurp Ziemassvētku laikā viņu vedusi vecmāmiņa.

Keramiķe Madara Atiķe (2021.gada arhīvs)

Orests Silabriedis viesojas pie komponista Uģa Prauliņa viņa dzimtas mantojumā, 19.gadsimta sākumā būvētajā Ērmaņu muižā, kur iepazīstas ar komponista ikdienas dzīvi, kā arī atminas 2018.gada Dziesmu svētku Noslēguma koncertu un U.Prauliņa “Dievaines” skanējumu. Liene Jakovļeva ciemojas pie Dziesmu svētku virsdiriģenta un Rīgas Doma zēnu kora mākslinieciskā vadītāja Mārtiņa Klišāna, kurš ar dziedātāju Daumantu Kalniņu pārrunā gan laiku, kad Daumants vēl dziedāja zēnu korī, gan kopīgi piedzīvoto Dziesmu svētkos.

Noskaties vēlreiz spēles "Ar kājām pa mājām" pirmo sezonu. "Ar kājām pa mājām" ir dinamiska, aizraujoša, azartiska, krāsaina (pārsvarā dzeltena un sarkana), nedaudz ironiska un sarkastiska TV spēle, kura liderīgi sportiskā atmosfērā, negaidītā veidā ļauj ieraudzīt Latvijas pilsētas un iepazīt Latvijā pazīstamas personības (zvaigznes).

Ziņas no visas Latvijas.

Izrāde “Intervija ar Frānsisu Bēkonu” ir multimediāls mākslinieka Frānsisa Bēkona gleznu tēlu un interviju fragmentu vizuāls tulkojums divās mijiedarbībā esošās ķermeņa valodās – laikmetīgās dejas un meditatīvās buto dejas valodā. Vienlaikus tas arī ir unikāls mēģinājums scenogrāfiju apvienot ar dzīvo skulptūru. Mēs izmantojam apgleznotu cilvēka miesu kā scenogrāfijas elementu. Statiskos mākslinieka gleznu tēlu attīstam kustībā, viņa idejas skaidrojot ar paša Bēkona sacīto īpaši šim gadījumam rakstītas mūzikas pavadījumā.

2017.gada arhīvs

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Starptautiskais festivāls "Baltica 2022".

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Starptautiskais festivāls "Baltica 2022".

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova “X Faktors” uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjiena var lepoties, ar ko tā ir īpaša visas Latvijas kontekstā.

Zemnieku saimniecība "Mazvēveri" (2019.gada arhīvs)

Rotkalis Daumants Kalniņš (2019.gada arhīvs)

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2017.gada arhīvs

Ziņas no visas Latvijas.

Rūta Pūce un Anna Novikova “Divotne”. Laikmetīgās dejas izrāde “Divotne” (2017) tapa divām jaunām horeogrāfēm pieredzot kļūšanu par mammām un iekļaujot šo personīgo pieredzi savā mākslinieciskajā valodā - dejā. Mātes loma sievieti ierauj rūpju, pienākumu, neaptveramas mīlestības un lielas ķermeniskas pieredzes mutulī, ko ne vienmēr var izstāstīt, ne vienmēr saprast un uztvert. Dažreiz tam trūkst empātiska klausītāja, dažreiz laika, lai pati sieviete apjēgtu notiekošo, dažreiz traucē ārējās pasaules gaidas vai gaidas pašai pret sevi. Izrādē sieviete ir sašķelta divotnē - Mātē un Nemātē, lai caur iekšēju dialogu rastu ceļu, pa kuru iet turpmāk kopā pati ar sevi.

Vai pandēmija var sekmēt remigrāciju? Uz šo jautājumu vēl konkrētas atbildes nav, taču attālinātais darbs, ko ir sekmējis kovidlaiks, gan var būt rosinošs faktors, lai atgrieztos. Bet vai tam ir gatava mūsu likumdošana? To skaidrosim sarunā ar biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāju Jāni Kreili. Un, protams, būs stāsts arī par viņa paša mājupceļu.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Kizilbejita, kas paslēpusies aiz kalniem, kartē nav atrodama. Nošķirta no pasaules, tā dzīvo, saglabājot savu identitāti. Cilvēki, tāpat kā pirms daudziem gadiem, dzīvo māla būdās, kas klātas ar sūnām un nezālēm.

Saumalkola, iespējams, ir visnoslēpumainākā vieta Kazahstānā. Tikai daži par to ir dzirdējuši, un, ja dzirdējuši, tad dažādus šausmu stāstus. Daži kalnraču pilsētiņas rajoni šobrīd izskatās pēc Čornobiļas drupām. Iespējams, tāpēc vietējie iedzīvotāji Saumalkolu sauc par spoku pilsētu.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Jauns arhitekts no Rīgas Austris Mailītis dodas uz svēto Songšanas kalnu Ķīnas vidienē, lai neparastā objektā iedzīvinātu seno mītu par lidojošajiem mūkiem. Viņa kompanjons ir kalnrūpnieks Cjuaņcji Džu. Celtniecībai sākoties abiem sapņotājiem nākas levitēt starp kultūru atškirībām, vispārpieņemtām konvencijām un personiskām ambīcijām.

2017.gada arhīvs

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī. Ir ziņas, ka 1270. gadā Jersikas pilsētā dzīvojuši pareizticīgo mūki. Skaties otro sēriju "Latvijas sakrālais mantojums" un izzini, kā Latvijā ienāca pareizticība un kādi ir tās kultūras ievērojamākie pieminekļi.

Atkārtojums.

Vai pandēmija var sekmēt remigrāciju? Uz šo jautājumu vēl konkrētas atbildes nav, taču attālinātais darbs, ko ir sekmējis kovidlaiks, gan var būt rosinošs faktors, lai atgrieztos. Bet vai tam ir gatava mūsu likumdošana? To skaidrosim sarunā ar biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāju Jāni Kreili. Un, protams, būs stāsts arī par viņa paša mājupceļu.

Sandra Leitāne un Andris Pāns. Kanāls ReTV šogad atzīmē desmito jubileju. Lai atskatītos, kā aizvadīta pirmā desmitgade, apkoposim desmit stāstus par vietējo televīziju darbiniekiem, kas gādā, lai piepildītos kanāla ReTV devīze – “Visa Latvija tavā ekrānā!”. Raidījumā viesosimies pie žurnālistiem, operatoriem, ziņu moderatoriem, producentiem un direktoriem Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, Talsos, Skrundā, Valmierā, Ogrē, Jelgavā. Tā būs iespēja ieskatīties gan televīzijas darba aizkulisēs, gan uzzināt ko vairāk par raidījumu varoņu personībām un to, kas viņus aizrauj šajā nebūt ne vieglajā, tomēr interesantajā darbā.

Ziņas no visas Latvijas.

Rūta Pūce un Anna Novikova “Divotne”. Laikmetīgās dejas izrāde “Divotne” (2017) tapa divām jaunām horeogrāfēm pieredzot kļūšanu par mammām un iekļaujot šo personīgo pieredzi savā mākslinieciskajā valodā - dejā. Mātes loma sievieti ierauj rūpju, pienākumu, neaptveramas mīlestības un lielas ķermeniskas pieredzes mutulī, ko ne vienmēr var izstāstīt, ne vienmēr saprast un uztvert. Dažreiz tam trūkst empātiska klausītāja, dažreiz laika, lai pati sieviete apjēgtu notiekošo, dažreiz traucē ārējās pasaules gaidas vai gaidas pašai pret sevi. Izrādē sieviete ir sašķelta divotnē - Mātē un Nemātē, lai caur iekšēju dialogu rastu ceļu, pa kuru iet turpmāk kopā pati ar sevi.

2017.gada arhīvs

Balvu moto (2019.gada arhīvs)

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Vai pandēmija var sekmēt remigrāciju? Uz šo jautājumu vēl konkrētas atbildes nav, taču attālinātais darbs, ko ir sekmējis kovidlaiks, gan var būt rosinošs faktors, lai atgrieztos. Bet vai tam ir gatava mūsu likumdošana? To skaidrosim sarunā ar biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāju Jāni Kreili. Un, protams, būs stāsts arī par viņa paša mājupceļu.

Sandra Leitāne un Andris Pāns. Kanāls ReTV šogad atzīmē desmito jubileju. Lai atskatītos, kā aizvadīta pirmā desmitgade, apkoposim desmit stāstus par vietējo televīziju darbiniekiem, kas gādā, lai piepildītos kanāla ReTV devīze – “Visa Latvija tavā ekrānā!”. Raidījumā viesosimies pie žurnālistiem, operatoriem, ziņu moderatoriem, producentiem un direktoriem Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, Talsos, Skrundā, Valmierā, Ogrē, Jelgavā. Tā būs iespēja ieskatīties gan televīzijas darba aizkulisēs, gan uzzināt ko vairāk par raidījumu varoņu personībām un to, kas viņus aizrauj šajā nebūt ne vieglajā, tomēr interesantajā darbā.

Ziņas no visas Latvijas.

Rūta Pūce un Anna Novikova “Divotne”. Laikmetīgās dejas izrāde “Divotne” (2017) tapa divām jaunām horeogrāfēm pieredzot kļūšanu par mammām un iekļaujot šo personīgo pieredzi savā mākslinieciskajā valodā - dejā. Mātes loma sievieti ierauj rūpju, pienākumu, neaptveramas mīlestības un lielas ķermeniskas pieredzes mutulī, ko ne vienmēr var izstāstīt, ne vienmēr saprast un uztvert. Dažreiz tam trūkst empātiska klausītāja, dažreiz laika, lai pati sieviete apjēgtu notiekošo, dažreiz traucē ārējās pasaules gaidas vai gaidas pašai pret sevi. Izrādē sieviete ir sašķelta divotnē - Mātē un Nemātē, lai caur iekšēju dialogu rastu ceļu, pa kuru iet turpmāk kopā pati ar sevi.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī. Ir ziņas, ka 1270. gadā Jersikas pilsētā dzīvojuši pareizticīgo mūki. Skaties otro sēriju "Latvijas sakrālais mantojums" un izzini, kā Latvijā ienāca pareizticība un kādi ir tās kultūras ievērojamākie pieminekļi.

Televeikala skatlogs

Sandra Leitāne un Andris Pāns. Kanāls ReTV šogad atzīmē desmito jubileju. Lai atskatītos, kā aizvadīta pirmā desmitgade, apkoposim desmit stāstus par vietējo televīziju darbiniekiem, kas gādā, lai piepildītos kanāla ReTV devīze – “Visa Latvija tavā ekrānā!”. Raidījumā viesosimies pie žurnālistiem, operatoriem, ziņu moderatoriem, producentiem un direktoriem Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, Talsos, Skrundā, Valmierā, Ogrē, Jelgavā. Tā būs iespēja ieskatīties gan televīzijas darba aizkulisēs, gan uzzināt ko vairāk par raidījumu varoņu personībām un to, kas viņus aizrauj šajā nebūt ne vieglajā, tomēr interesantajā darbā.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Ar kazām, tāpat kā ar čipsiem - paņemsi vienu, gribēsies vēl. Tā par savu, no vienas līdz simts kazām izaugušo ganāmpulku, saka Santa Lasmane, kura nodrošinātu dzīvi Rīgā nomainījusi pret lauku viensētu Madonas novadā. Līdz ar kuplo kazu pulku Santa var lepoties arī ar pašas izloloto "Kaziņas Bonijas" siernīcu.

2017.gada arhīvs

Ziņas no visas Latvijas.

Šīs reizes galamērķis ĒdienKartes ceļojumā būs Līgatne, un tajā mūsu gids būs populārais pavārs Ēriks Dreibants. Līgatnes iepazīšanas rezultāts, vērojot putnus un sikspārņus, ir Ērika izveidotā Pavāru māju un arī tai ir savs stāsts. Un, kā jau tiekoties ar savas jomas profesionāli, tas būs arī ceļojums garšu pasaulē, iepazīstot pazīstamu produktu jaunas garšas, nu kaut vai, piemēram, kā savienot ķiploku ar šokolādi un ne tikai tas vien.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Televeikala skatlogs

Televeikala skatlogs

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

Starptautiskais festivāls "Baltica 2022".

Talsu pusē Gunāru Laicānu pazīst kā bijušo politiķi, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju un kolorītu "Diskotēku vectētiņu". Taču izrādās, ka viņš ir arī lielisks namatēvs un stāstnieks, un piecu gadu laikā, kopš bauda pelnīto atpūtu, viņš savācis iespaidīgu sadzīves priekšmetu kolekciju - kā piemiņu iepriekšējām paaudzēm un kā nozīmīgu vērtību bērniem.

Televeikala skatlogs

2017.gada arhīvs

RE VERA ir “dzīvā” dejas, foto un video izrāde-instalācija digitālā telpā. Par īstām attiecībām, par kopābūšanu, par ātrumu. Īsteni kopā esot, svarīgākā šķiet kustība, došanās vienā virzienā un ātrumā, bet, kas ir vienāds ātrums tik dažādiem cilvēkiem, kādi esam? Izrāde ir par skaisto un par īsto mūsos. Ideja radusies, horeogrāfei Olgai Žitluhinai, dejotājiem Ramonai Galkinai un Vilnim Bīriņam sadarbojoties starptautiskajā projektā "Lifelong Dance Practice: Project 45+".

Atkārtojums.

Strazde ir viens no mazākajiem Talsu novada pagastiem, bet pēdējā laikā tūristu mašīnas tur dodas strīpu strīpām, ziņkārīgi dodoties apskatīt, kā Strazdes muižas komanda atkal saposusies kārtējiem svētkiem. Pēdējos gados muižu savā varā pārņēmuši rūķi, kas te izveidojuši Ziemassvētku vecīša istabu un Rūķu muzeju, kurā neviens vēl nav ielūkojies. Bet ēdienkartē šoreiz kastaņu miltu piparkūkas un Strazdes jaunie burgeri.

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Talsu pusē Gunāru Laicānu pazīst kā bijušo politiķi, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju un kolorītu "Diskotēku vectētiņu". Taču izrādās, ka viņš ir arī lielisks namatēvs un stāstnieks, un piecu gadu laikā, kopš bauda pelnīto atpūtu, viņš savācis iespaidīgu sadzīves priekšmetu kolekciju - kā piemiņu iepriekšējām paaudzēm un kā nozīmīgu vērtību bērniem.

Atkārtojums.

Katru darbdienas rītu sāc ar labāko mūziku! No 6.00 līdz 8.00 ReTV Mūzikas rīts.

Televeikala skatlogs

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

2017.gada arhīvs

Pirmās sezonas izlase.

Lai arī sēņu laiks jau beidzies, Māris Olte raidījumā “Meža veča emuāri” kopā ar, iespējams, zinošāko sēņu pazinēju Initu Dānielu dosies mežā, lai noskaidrotu, kā atpazīt ēdamās sēnes un kuras labāk atstāt mežā.

Starptautiskais festivāls "Baltica 2022".

Jau 23 gadus ik nedēļu autoveikals mēro 200 kilometrus dienā, lai pārtiku nogādātu uz attālākiem pagastiem un viensētās dzīvojošiem sirmgalvjiem. Tas nav tikai pārtikas veikals, tā ir sociāla funkcija. Kāda ir pagastu dzīve autoveikala darbinieku stāstos, skaties raidījumā "Latvijas stāsti".

Kas citam šķiet nederīgs krāms no bēniņiem, tas muzejam "Latvieši pasaulē" ir īsts atradums, ja tam apakšā ir stāsts. Stāsts par latviešiem, kas izsūtīti, stāsts par tiem, kas paši aizbraukuši, paņemot līdzi tik vien kā Latvijas zemi, kā daļu no savas tautības un latvietības. Kā nogādāt ģimenes stāstus, vēstules vai pat nozīmīgas vieglās automašīnas no mītnes valstīm uz Latviju, par to trešajā un noslēdzošajā raidījumā.

Televeikala skatlogs

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2017.gada arhīvs

Televeikala skatlogs

Ziņas no visas Latvijas.

RE VERA ir “dzīvā” dejas, foto un video izrāde-instalācija digitālā telpā. Par īstām attiecībām, par kopābūšanu, par ātrumu. Īsteni kopā esot, svarīgākā šķiet kustība, došanās vienā virzienā un ātrumā, bet, kas ir vienāds ātrums tik dažādiem cilvēkiem, kādi esam? Izrāde ir par skaisto un par īsto mūsos. Ideja radusies, horeogrāfei Olgai Žitluhinai, dejotājiem Ramonai Galkinai un Vilnim Bīriņam sadarbojoties starptautiskajā projektā "Lifelong Dance Practice: Project 45+".

Starptautiskais festivāls "Baltica 2022".

Talsu pusē Gunāru Laicānu pazīst kā bijušo politiķi, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāju un kolorītu "Diskotēku vectētiņu". Taču izrādās, ka viņš ir arī lielisks namatēvs un stāstnieks, un piecu gadu laikā, kopš bauda pelnīto atpūtu, viņš savācis iespaidīgu sadzīves priekšmetu kolekciju - kā piemiņu iepriekšējām paaudzēm un kā nozīmīgu vērtību bērniem.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

No senatnes uz nākotni - tā varētu raksturot jaunāko "Mēs ar brāli – kolosāli" sēriju. Šoreiz Ieva dosies izzināt Turaidas pils leģendas, uzklausīs traģisko Turaidas Rozes stāstu un noskaidros, vai senajā viduslaiku pilī dzīvo tikpat seni spoki. Taču Emīls, kurš nekad nestāv uz vietas, mudinās Ievu pārcelties uz citu Latvijas novadu un pavisam citu laikmetu, lai ielūkotos nākotnes tehnoloģijās. Jaunieši dosies uz Ventspili, lai uzzinātu vairāk par siltuma un enerģijas ražošanu ar saules paneļu palīdzību. Kā tev sķiet, kur uz Zemes būtu visvieglāk notvert solāro enerģiju?

Latgale ir ne tikai zilo ezeru zeme. Dievnami gadsimtu laikā ir kļuvuši par šīs vietas spilgtāko identitātes simbolu. Kā Latgale ir ieguvusi svētvietas statusu un Romas pāvestu ievērību uzzini "Latvijas sakrālais mantojums" 4.sērijā.

Informācijas līderis reģionos - ReTV. Jaunākās ziņas katru darbdienu 15.00, 19.00 un 21.00.

2017.gada arhīvs

Salona "Līga Nature SPA" saimniece Līga Aizsila (2019.gada arhīvs)

Zemnieku saimniecība "Mazvēveri" (2019.gada arhīvs)