Kurš gan no mums neatminas bērnību vecmāmiņas lauku mājās un iespēju saujām no dārzā augošajiem ogukrūmiem pieēsties jāņogas, upenes, ērkšķogas? Tāda iespēja atkal ir Cēsu novada Vaivas pagastā, kur trīs hektāru platībā tapis Ēdamdārzs. Devāmies skaidrot, kādi ogu stādījumi tad šeit aug un kāda ir Ēdamdārza saimnieku iecere.
Gleznainā vietā Vidzemes šosejas malā saimnieko Dzalbu ģimene. Iekopt šo skaisto pauguru viņi sākuši 2018. gadā, kad šeit viena hektāra platībā tapuši pirmie smiltsērkšķu stādījumi. “Nosaucām to par mācību lauku, jo izdarījām pilnīgi visu nepareizi. Šobrīd tas ir likvidēts, jo es nezinu kļūdu, ko mēs nepieļāvām tajā laukā. Nepareizs stādu materiāls, nepareizi sagatavots lauks. Viens hektārs ar visām iespējamām kļūdām.”
Saimnieki guvuši vērtīgu pieredzi. Pašlaik smiltsērkšķi šeit aug jau 10 hektāru platībā. Sākotnēji šo kultūru plānojuši stādīt arī vēl atlikušajos trīs hektāros zemes. Taču tad radusies iecerešeit par Ēdamdārzu –vietu, kur gardi paēst visdažādākās ogas. “Cilvēks atbrauc vienkārši saēsties, pat vispārz bez mērķa salasīt ogas. Arī pašlasītāji var braukt un lasīt, bet mēs koncentrējamies uz to, lai tie nebūtu lielie spaiņi zaptēm. Lai tie būtu mazākiem apjomiem, mājās sasaldēšanai, svaigai apēšanai. Tāpēc mums ir ļoti daudz kultūras, jo tas, kā bijām sākotnēji izdomājuši un pie kā arī cenšamies pieturēties, ka dārzs ir domāts tādiem sliņķiem ka mums, kam nepatīk lasīt pilnus spaiņus ar ogām, bet patīk ēst no krūma. Tad, kad ienes mājās, tad jau vairs ogas nav tik garšīgas.”
Pašu rokām atmežotajā platībā pamazām spēkā pieņemas visdažadākie daudzgadīgie ogu stādījumi. Sākot ar citiem tik ierastām jāņogām un ērkšķogām ,beidzot pat ar daudziem ogu audzētājiem neierastām kultūrām. “Sākot no tā gala zīdkoks, aronijas, tūbainais ķirsis, avenes, korintes, bifeļogas jeb zelta jānogas, kazenes, aprikozes, ķirši, ābeles. Tā doma mums ir, ka viss, kas šeit aug ,nes ražu jūlijā un augustā. Ka ir tie divi mēneši, kad mēs atveramies, ka tad šeit notiek dzīvība, gribam, lai vienlaicīgi cilvēki var daudzas ogas ēst, nevis ir viena kultūra, piemēram, aktinīja, kas septembra beigas, tad te būtu pavisam vientuļa.”
Pirms Ēdamdārza veidošanas Dzelbi Latvijā apceļojuši arī dažādas ogu audzēšanas saimniecības, aizgūstot vērtīgu pieredzi un zināšanas. Veidojot stādījumus, saimnieki radījuši gan augiem, gan arī cilvēkiem ērtu vidi. “Pieminekli ģeoteksilam, arī smiltsērkšķi ir ģeotekstilā, apdobes tad nav jākopj. Laistīšanas sistēma ir kaut kas tāds, kam ir obligāti jābūt. Ne jau tāpēc, ka Latvijā trūktu ūdens, bet arī mēslošanas dēļ. Vai pērnā gada sausā vasara, kad divus mēnešus vispār nav lietus, tad mums te viss aizietu bojā. Bet bija sava laistīšanas sistēma, savs dīķis, tad gozējās saulīte, mēs aplaistām. Raža aug.”
Lai gan pirmie ēdāji dārzu šogad jau apciemojuši un lielākā interese līdz šim esot izvērtusies par avenām, saimnieki saka – oficiāli dārzs atvērsies nākamvasar. Šogad darbojamies vēl testa režīmā, lai saprastu klientu intereses un vajadzības.
Ēdamdārza apsaimniekošanā iesaistās visa ģimene, pat paši mazākie. Anna cītīgi nogaršo izaudzēto, tikmēr Atis rūpējas par ogulāju drošību. Nākamvasar Ēdamdārzā iecerēts veidot arī ēnas stūrīšus, kā arī atsevišķas piknika vietas, lai ogu ēdāji laiku šeit varētu pavadīt vēl patīkamāk.
Foto: Freepik; ilustratīvs