Viena no četrām lielākajām koncertzālēm Latvijā – Vidzemes koncertzāle “Cēsis” – savas durvis vēra pirms 10 gadiem. Tās apaļo jubileju jau rītvakar atzīmēs ar lielkoncertu, kurā uzstāsies gan pašmāju, gan ārzemju mākslinieki, atklājot arī mākslas lielmeistaru izstādi, kas atvesta no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Kas šo gadu laikā paveikts un kāds ieguvums reģionam ir no koncertzāles?
Koncertzāle “Cēsis” savas durvis vēra 2014. gadā. Atskatoties 10 gadu pagātnē, koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska stāsta, ieguldītais darbs ir atmaksājies, un šī ir kļuvusi par kultūras vietu, kas piesaista iedzīvotājus ne vien no Vidzemes un citām vietām Latvijā, bet arī plašākā mērogā.
“Pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijas Kultūras ministrijas, valdības lēmums izveidot šo nacionālas nozīmes reģionālo koncertzāļu tīklu ir nesis augļus. Mēs redzam, ka tas viss var darboties, tas darbojas. Tas sniedz iedzīvotājiem Cēsīs, Vidzemei ieguvumu. Dzīves kvalitāte ir noteikti palielinājusies. Varbūt arī cilvēki pat tikai tāpēc un ne tikai tāpēc, ka šeit ir koncertzāle, pārceļas dzīvot uz Cēsīm. Tā kā kultūra sniedz ļoti, ļoti daudz ieguvumu šai vietai, kurā mēs esam.”
Viens no vidzemniekiem, kurš ar koncertzāli sasaistījis savu ikdienu jau piecus gadus, Fēlikss Siliņš stāsta, tieši tajā esošās iespējas atvedusi viņu uz Cēsīm. Pirmo reizi Fēlikss koncertzālē bija pamatskolas gados, kad brauca mūzikas skolas ekskursijā no Rūjienas. Toreiz koncertzāle bija tikko atklāta. Viņš stāsta, tad arī sapratis, ka kultūra ir sasniedzama arī reģionos.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas absolventsm koncertzāles “Cēsis” projektu vadītājs Fēlikss Siliņš: “Protams, pirmo reizi, kad es šeit biju, tad es vēl biju salīdzinoši mazs bērns. Tad tie iespaidi bija tāda ļoti “’vāu” sajūta, būt šādā vietā. Jauna, jo koncertzāle bija nesen atklāta, tas tiešām bija ap to pašu laiku. Tad bija izbrīns un šoks šo piedzīvot, pirmo reizi arī simfonisko orķestri sadzirdēt.”
Pēc pamatskolas absolvēšanas Fēliksam Siliņam bijis skaidrs, ka ar mūziku vēlas iepazīties vēl tuvāk, tādu iespēju sniedza Vidzemē vienīgā – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, kurā mācību process notiek tieši koncertzāles telpās. “Kad uzsāku mācības Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā, šo ēku iepazinu vairāk. Un tas piedāvājums, kas šeit ir – koncerti, kas ir ļoti dažādi, teātra izrādes, laikmetīgā, klasiskā mūzika, balets, operas un tādi ļoti dažādi žanri, sniedz brīnišķīgu kultūras pieredzi un rada tādu iespaidu par to kopējo kultūras ainu.”
Absolvējot mūzikas vidusskolu un dodoties tālāk studēt Kultūras akadēmijā, jaunietim bija iespēja arī iziet specializācijas praksi, kas ļauj turpināt šeit darboties ar dažādiem pasākumiem.
Vienlaikus, koncertzālē ir pieejama arī izstāžu zāle un kino “Cēsis”, te darbojas arī amatierkolektīvi un tapuši arī ikgadēji starptautiskie mūzikas festivāli. Zagorska: “Tas ir “Čello Cēsis”, kur festivālam esam iedevuši Cēsu vārdu. Tas ir “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”. Tā ir Cēsu “Vāgneriāna” ikvasaru kopā ar Cēsu Mākslas festivālu. Mēs realizējam šos mega lielos projektus. Vāgnera projektam mums ambīcija ir kļūt par Baltijas “Bairētu” [red. piezīme – Rihardam Vāgneram veltīts mūzikas festivāls Vācijā].”
Koncertzāles mākslinieciskā vadītāja piebilst, šie desmit gadi tieši tā arī paskrējuši, radot jaunas idejas un īstenojot dažādus projektus. Tā, piemēram, šajās dienās koncertzālē pirmo reizi norisinās arī no festivāla aizgūtais starptautiskais čellistu konkurss “Čello Cēsis”, ko veidojusi mūzikas vidusskola sadarbībā ar koncertzāli.
Jau rītvakar koncertzāles desmitgadi atzīmēs ar lielkoncertu, kurā pulcēsies gan pašmāju, gan ārzemju mūzikas mākslinieki. Tāpat te atklās arī 20. gadsimta latviešu mākslas lielmeistaru izstādi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.
