Lai sniegtu atbalstu radošām personām kultūras nozarē – Ukrainas pilsoņiem, kara bēgļiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, radošā darba veikšanai, tādējādi veicinot turpmāko radošo darbību un sadarbību ar Latvijas kultūras organizācijām, septembra sākumā Valsts Kultūrkapitāla fonds izveidoja “Radošo stipendiju programmu Ukrainas pilsoņiem”. Nupat šo stipendiju saņēmušas arī trīs ukrainietes Rēzeknē.
Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams un teātris “Joriks” šobrīd īsteno dažādas aktivitātes sadarbībā ar trīs Ukrainas pilsonēm, kuras ir saņēmušas Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendiju. Vienreizējās stipendijas ikmēneša apmērs ir 600 eiro. To iespējams saņemt trīs mēnešu garumā. Rēzeknes teātra “Joriks” direktore Svetlana Semeņaka: “Tiešām, tas palīdz cilvēkiem saglabāt savu profesiju, ne pamest visu, ar ko nodarbojās cilvēks dzimtenē. Ja cilvēks tiešām ir gan radošs, gan profesionāls, gan ir no abām pusēm vēlme sadarboties, protams, vienmēr var atrast to atslēgu pie durvīm, tā kā – mēģināsim.”
Stipendijas tika piešķirtas horeogrāfei Anastasijai Žurbenko (Anastasija Zhurbenko), horeogrāfei Oksanai Kolesnikai (Oksana Kolesnyk), kura darbojas ar amatiermākslas kolektīviem, jauniešu teātra studiju un ukraiņu bērniem, kā arī vokālistei Annai Frančukai (Anna Franchuk), kura arī strādā pie jaunas dziesmu programmas ar bērniem un mazākumtautību kolektīviem. Abas ukrainietes Latvijā ieradās 2022. gadā un uzsver, ka stipendija primāri ir morāls un emocionāls atbalsts. “Kad es atbraucu uz šejieni, man likās, ka es vairs nedziedāšu. Vispār es zināju, ka Latvija ir koru galvaspilsēta, jo es pēc izglītības pati esmu kora diriģente. Pa televizoru skatījos dziesmu svētkus un teicu, ka nākamgad es arī gribu tur būt. Ukrainā es strādāju kultūras namā, rajona kultūras namā, biju mākslinieciskā vadītāja, man bija neliels ansamblis “Višivanka”, strādāju arī par koncertu vadītāju, visos pasākumos piedalījos, tas ir mans lauciņš. Tā ir iespēja atgriezties savā stihijā, lai nesēdētu mājās. Es gribu turpināt, gribu tālāk dziedāt, gribu ar to nodarboties,” saka dziedāšanas skolotāja, diriģente Anna Frančuka.
“Savā specialitātē es šeit nebiju strādājusi, esmu hoerogrāfijas skolotāja. Šai stipendijai – vismaz manā gadījumā – tā primārā ir emocionālā un morālā vērtība, jo es varu sevi realizēt – tas ir tas, ko esmu darījusi visu dzīvi, bet tad sākās karš, dziesmas un dejas nebija prātā, tu nonāc svešā valstī, un šis tiešām ir tāds kā elpas vilciens, kas ļāva realizēties un dalīties ar to ar citiem,” saka horeogrāfijas skolotāja Oksana Kolesnika.
Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams sadarbību ar ukraiņu ģimenēm un radošajām personām uzsācis jau 2022. gadā, kad biedrību sadarbības platforma “Projekts” iestudēja pirmo performanci ar ukraiņu autoru dzejnieku darbiem. Šobrīd top Ziemassvētku performance “Verteps”, kas ir tadicionāls Ukrainai Kristus dzimšanas attēlojums ar leļļu teātra palīdzību. Jautātas, vai kādreiz plāno atgriezties Ukrainā, stipendijas saņēmējas atbild dažādi – Anna pagaidām cer iesakņoties Latvijā, savukārt Oksana šobrīd vienkārši nevar atgriezties. Oksana Kolesnika: “Mēs esam no okupētās teritorijas, ja teritorija tiks atbrīvota, noteikti ar prieku atgrieztos valstī, kur valda miers, ja miers būs. Protams, mēs ļoti skumstam pēc Ukrainas, mēs gribētu atgriezties, bet pagaidām, kara stāvoklī, mums ir daudz svarīgākas mūsu bērnu dzīvības un viņu veselība.”
Liels uzsvars gan no teātra “Joriks” direktores puses, gan stipendiju ieguvušo skolotāju puses ir tieši uz ukraiņu bērnu integrāciju latviskajā sabiedrībā – kā min Svetlana Semeņaka, mums ir jāspēj ukraiņu bērniem nodrošināt bērnību svešā vidē, kas ir liels izaicinājums. Pēc projekta beigām gan teātris, gan mākslinieces cer saglabāt savstarpējo sadarbību mākslinieciskajā jomā – ukrainietes intensīvi apgūst arī latviešu valodu, lai spētu labāk iekļauties vietējā darba tirgū.