Ja no bērnības kaut ko ļoti vēlies, tad ar laiku šie sapņi jāpiepilda. Kristīna Vilka vienu no savām vēlmēm ir īstenojusi, kļūstot par labradora šķirnes suņu saimnieci. “Esmu kinologs, mediķis arī paralēli, trīs bērnu mamma un astoņu suņu saimniece. Man ir audzētava, es audzēju labradorus. Man ir jauna šķirne arī – lagotto. Labradoru jau gribēju no bērnības, tas bija mans sapnis. Tad, kad es jau pieaugu, atbraucām no Rīgas uz Valmieru dzīvot, tad bija iespēja paņemt suni,” atceras suņu saimniece.
Jau astoņus gadus Kristīna Vilka nodarbojas ar suņu audzēšanu. Pa šo laiku uzkrājušies dažādi pieredzes stāsti, kas noderīgi kā suņu saimniekiem, tā jaunajiem audzētājiem. “Vispirms jānopērk kvalitatīvs suns. Lai to izdarītu, cilvēkam būtu jānobriest, kuru šķirni ir gatavs ņemt. Viens ir vizuālais, kā suni uztveram, bet otrs ir tas, ka katra suņu šķirne ir radīta kādam mērķim, darbam. Piemēram, labradors ir medību suns, ļoti aktīvs – pienes medījumu savam saimniekam. Un tā kā tā ir aktīva šķirne, tad arī jānodarbina ar prāta uzdevumiem un arī fiziski, lai suns var izlikt enerģiju.
Jaunajiem suņu audzētājiem Kristīna iesaka arī atrast uzticamu veterinārārstu, kuram var zvanīt jebkurā diennakts laikā, jo gan ikdienā, gan arī suņa dzemdību laikā var notikt neparedzamas situācijas. Pirmo reizi, pieņemot suņa dzemdības, Kristīna atceras kā biedējošu. “Tad, kad sākās dzemdības, man bija sarunāts gan dakteris, gan cits kinologs. Ārsts neatbildēja un kinologam telefons bija izslēgts. Es paliku pilnīgi viena. Tad es zvanīju uz Valmieras kennelklubu, kur man sarunāja citu kinologu. Bet tās pirmās dienas bija ļoti grūtas. Negulētas naktis vismaz divas nedēļas. Jo visu laiku jāskatās, lai suņu mamma no saguruma nenoguļ kucēnus un lai visi ir paēduši, lai lielākie mazākos nenostumj.
“Suņu audzētājs nes arī lielu atbildību, piemeklējot atbilstošus saimniekus,” stāsta Kristīna, “jo katrs kucēns ir atšķirīgs. Cits mierīgāks, cits aktīvāks. Tāpat viņi ir jāsocializē, jāpieradina pie mašīnas, lai nebaidās ar saimniekiem braukt pēc tam. Tad, kad dodas uz jaunajām mājām, viņi jau mierīgi var izturēt ceļu, viņi neraud, ļoti labi uzvedas un viņiem patīk braukt.” Pieredze nāk ar laiku, stāsta Kristīna, tomēr satraukums par suņu saimi un dzemdību pieņemšanu katru reizi ir vienlīdz augsts. Bet laiks, spēja pareizi reaģēt un arī atbalsta komanda ir daļa no panākumu atslēgas, lai suņu audzēšana saimniekam būtu veiksmīga.
Foto: Freepik; ilustratīvs