Eiropas Savienības dalībvalstis ir apņēmušās jau pēc 10 gadiem poligonos noglabāt vairs tikai 10% sadzīves atkritumus, savukārt 65% savākto atkritumu nodot otrreizējai pārstrādei. Lai šo mērķi īstenotu, atkritumu apsaimniekotāji strādā ļoti atšķirīgi. Kāds sekmīgi īsteno jau vairākus gadus iestrādātās šķiroto atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes metodes. Savukārt cits organizē dalīti vākto atkitumu izsoli un piesaista sadarbības partnerus.
Atkritumu apsaimniekotājs Vidzemē SIA “ZAAO” aizvadītajā nedēļā organizēja izsoli, piedāvājot iespēju iegādāties vairāk nekā 10 tonnas dalīti vāktos atkritumus. Šis daudzums gan ir aptuveni plānotais, jo sadarbības līgums jāslēdz uz trīs gadiem. Šajā laikā sašķiroto materiālu apjoms var krietni mainīties, tā pat arī līguma cena.
SIA “ZAAO” valdes locekle Ilze Sausā: “Mēs esam tikai tie, kas sagatavo materiālu otrreizējai apstrādei. Mēs sašķirojam, sagatavojam un nododam tālāk.”
Šādu izsoli “ZAAO” organizē jau otro reizi. Vidzemes iedzīvotāju šķirotie atkritumi atrodas savākšanas laukumā Valmierā, kā arī aprites ekonomikas centros “Kaudzītes” un “Daibe”. Šeit tos rūpīgi pāršķiro, lai tālāk sagatavotu nodošanai otreizējai pārstrādei. Sausā: “No šīm ķīpām tad tiek veidota krava. Viss tiek sašķirots, saķīpots, tad arī attiecīgi pieteikta krava uz realizāciju.”
SIA “ZAAO” rīkotajā izsolē šoreiz uzvarēja AS “AJ Power Recycling”, Latvijas privātā kapitāla uzņēmums, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī pievēršanas energētikai. Tā valdes locekle skaidro, ka uzņēmums ir gatavs investēt arī no savas puses, lai izglītotu sabiedrību, kā pareizi šķirot atkritumus. AS “AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle: “Mēs ceram uz veiksmīgu kopsadarbību, lai kopā ar ZAAO veicinātu iedzīvotājus šķirot, radītu iespējas infrastruktūras pieejamībai. Zinām, ka “ZAAO” jau ir palielinājis izvietoto konteineru skaitu un turpinās to darīt, lai palielinātu iespēju iedzīvotājiem šķirot.”
Uzņēmumam jau ir iestrādnes dažādu pārstrādei derīgu materiālu otrreizējā realizācijā. Grīsle atzīst, ka ir plāni arī pašiem investēt pārstrādes iekārtu uzstādīšanā. Kāda veida otrreizējos materiālus tās varētu pārstrādāt, uzņēmēja gan pagaidām neatklāj. “Ir materiālu veidi, kam ir nepieciešamas ļoti lielas jaudas, lai šīs rūpnīcas atmaksātos. Tāpēc, piemēram, stikls pārsvarā tiek vests uz Poliju, bet ne tikai. Latvija ir tāds par mazu reģions vai blakus reģionos ir jau spēcīga konkurence, nav pamatojuma radīt jaunas pārstrādes iekārtas šeit.”
Arī viens no lielākajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā – AS “CleanR” –lielu daļu atšķiroto materiālu eksportē uz dažādām kaimiņvalstīm. Šis uzņēmums pats nodarbojas ar dalīti vākto atkritumu sagatavošanu, kā arī to tālāku nodošanu pārstrādei. AS “CleanR” valdes loceklis Guntars Levics: “Pārstrādes bizness nav nevienā valstī nacionālā līmenī. Visas šis kravu kustības notiek reģionālā mērogā: Baltijas, Ziemeļeirojas, Centrāleiropas mērogā. Latvijā izteiktāka, piemēram, ir polimēru pārstrāde, mums pašiem ir plastmasas pārstrādes rūpnīca Ķekavā, ir arī mūsu konkurentiem divas nopietnas ražotnes un vēl dažas mazākas ražotnes. Tai pašā laikā Latvijā faktiski neeksistē papīra pārstrāde, ja neskaita mazus nišas uzņēmumus.”
Atkritumu apsaimniekošanas nozarē strādājošie uzskata, ka ir ļoti būtiski, lai sabiedrība aizvien aktīvāk iesaistītos atkritumu šķirošanā un pārstrādei derīgas izejvielas nenogultu atkritumu kalnos, bet no tām varētu radīt jaunas lietas. Eiropas Komisija Latvijai jau ir izteikusi brīdinājumu par to, vai nākamgad izdosies pārstrādājamo atkritumu apjomu palielināt līdz 55%, bet pēc 10 gadiem sasniegt galveno mērķi – pārstrādāt 65%, bet poligonos noglabāt tikai 10% atkritumu. Uzņēmēji uzskata, lai to īstenotu bez atkritumu reģenerācijas jeb pielietošanas enerģijas ieguvē neiztikt.
