Savu ceļu pie lasītājiem sācis izdevums “Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā: Oto Hūna mantojums”. Tā ir daļa no unikālā Jelgavā dzimušā vācbaltiešu izcelsmes ārsta Oto Hūna dzīves laikā savāktajiem materiāliem. Te ir ziņas par 11 pilsētām, piemēram, statistika, informācija pat cilvēku ikdienas paradumiem, slimībām, labdarības iestādēm, pilsētu problēmām un ieteikumiem, kā tās risināt. Viena no vietām ir arī Kuldīga.
Iedomājieties, ja mūsdienās karavīri nedzīvotu kazarmās, bet gan pie katra mājās uz paša īpašnieka un pašvaldības rēķina – tieši šāda situācija bija pirms 200 gadiem. Tas bija pārāk liels slogs budžetam – Oto Hūna materiālos teikts – karavīru izmitināšanas izdevumi ir lielāki nekā visi citi nodokļi kopā.
Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) izdotā “Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā: Oto Hūna mantojums” ir unikāls materiālu apkopojums par 11 Kurzemes guberņas pilsētām. Vācu valodā esošie oriģināli rokrakstā nu ir viegli izlasāmi latviski. Un mēs uzzinām, ka arī pirms 200 gadiem vietvarām bija finansiālas problēmas, bija jācīnās ar nodokļu nemaksātājiem un jādomā, kā pilsētu attīstīt.
LNA direktore Māra Sprūdža: “Šīs grāmatas uzdevums ieinteresēt par šo Oto Hūna mantojumu arī tos cilvēkus, kuri ikdienā nelasa ne vācu valodā, ne arī senos rokrakstus, vienkārši pirmais solis, lai ievilinātu tālāk lasītājus, pētniekus tālāk arhīvā.”
Oto Hūns piedzima 1764. gadā, bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts, kurš Latvijā plašāk pazīstams kā baku potēšanas aktīvs atbalstītājs un ieviesējs dzīvē. Viņa apkopotais fonds ir tik daudzveidīgs, ka tas noder ne tikai vēstures, bet arī etnogrāfijas un novadpētniecības interesentiem. Publicēta gan ir tikai neliela daļa.
LNA Dokumentu, publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska: “Tieši Oto Hūna mantojums ir ļoti labi saglabājies tāpēc, ka jau tobrīd, kad viņš nomira, apzinājās cilvēki, ka tas ir ļoti svarīgi saglabāt. Sākumā tas nonāca pie viena mācītāja, pēc tam to izpirka bruņniecība. Tieši ar bruņniecības arhīvu tas viss nonāca mūsu valsts arhīvā.”
Kuldīgas novada muzeja Krājuma pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle: “Muzeja šajā akreditācijas periodā mums viens no pētniecības prioritārajiem virzieniem ir tieši 19. gadsimta Kuldīgas un novada vēsture. Tā kā šis izdevums ir tieši laikā.”
Lai saprastu rokrakstus, materiālus iztulkotu, apkopotu un izdotu, trīs gadus strādāja pieci cilvēki.