Tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs – arī Latvijā azbestu saturošu materiālu ražošana, izplatīšana tirgū un lietošana ir jau vairākus gadus aizliegta. Tomēr, pēc Viedās administrācijas un reģionālās attistības ministrijas veiktā pētījuma, secināts – joprojām Latvijā mājsaimniecībās šīfera jumtu kopējais apjoms ir apmēram viens miljons. Tā kā tas var būt bīstams veselībai un videi, vēlams no tā lēnām atbrīvoties. To lēma izdarīt arī ogrēnietis Jānis Siliņš, nomainot jumtu sievas tēvam. Taču saskārās ar necerēti lielām izmaksām. “Tas apjoms bija salīdzinoši liels. Līdz ar to mums bija ne tikai fizisks, bet arī finansiāls izaicinājums. Jo kopējās izmaksas uz to mazo mājiņu sākotnējās izmaksas aprēķinājām ap 600 eiro šīfera nodošanai pie apsaimniekotāja. Bet beigās ar saviem resursiem, ar savu piekabīti, pasūtot lielos baltos maisus, paši sakrāmējot, aizvedot, nododot, nosverot, principā mēs uz pusi samazinājām.”
Izmaksas ir atkarīgas no jumta lieluma un sarežģītības. Taču, paskatoties vairāku tirgotāju piedāvājumus, var secināt, ka, piemēram, 100 kvadrātmetru liels jumts varētu izmaksāt apmēram no 500 līdz 1000 eiro tikai par azbesta šīfera noņemšanu un utilizāciju. Līdzīgi stāsta arī Klimata un enerģētikas ministrijā. “Ja mēs runājam par azbesta saturošo atkritumu, teiksim, iepakojumu, transportēšanu un tālāk abglabāšanu, tad vidēji tas varētu būt 500 eiro par tonnu pat. Savukārt, ja vēl nāk klāt pati demontāža, tas ir, noņemšana no jumtiem un arī šie aspekti, kamēr līdz tai apsekošanai un abglabāšanai tiek, tad šī summa var sasniegt pat vairāk kā 2550 eiro par tonnu,” saka Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Rudīte Vesere.
Sadārdzinājumam esot vairāk iemesli, taču galvenokārt tas saistīts ar bīstamību un specializāciju. Vesere: “Ņemot vērā, ka tie ir bīstamie atkritumi, tad ir noteikts ļoti rūpīgi, kā savākt, kā iepakot, kā transportēt, kas to vispār drīkst darīt. Un tālāk arī ļoti strikti nosacījumi, kur un kā var abglabāt. Tos nevar abglabāt vienkārši atkritumu poligonā kopā ar pārējiem sadzīves atkritumiem, tātad – ir jāveido atsevišķs šķūnis, kur uzglabā un apglabā tikai azbesta saturošos atkritumus.”
Pēdējos gadus tiek rīkotas dažādas atbalsta akcijas un atsaucība esot ļoti liela. Kā atzīst Valsts vides dienestā, joprojām nākas saskarties ar nelegāli izmestu šīferi. “Pagājušajā gadā saņēmām 60 šādus ziņojumus. Tieši par azbesta atkritumiem. Ja skatāmies uz šo gadu, mums gan nav dati par pilnu gadu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šī tendence šobrīd arī pieaug. Ja skatāmies uz kopējo iesniegto šo sūdzību skaitu, 22% šobrīd ir saistīti tieši ar azbesta atkritumu apsaimniekošanu,” saka Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.
Par negodprātīgu atkritumu apsaimniekošanu fiziskai personai var piemērot naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro, savukārt juridiskai – no 250 līdz 2800 eiro.
