Regulāri reidi, sodi un atbildīgāka pašu cilvēku attieksme – tie ir tikai daži no iemesliem, kas pēdējos gados zemledus makšķerēšanā ietekmē pārkāpumu skaita mazināšanos. Dabas un vides aizsardzības speciālisti šobrīd visbiežāk konstatē, ka makšķerniekiem nav līdzi kartes, kā arī vienlaikus izmantoti pārāk daudz makšķerēšanas rīki. Salīdzinot ar citu gadu pieredzi, pārkāpumu skaits ir niecīgs un nerada būtisku kaitējumu ūdenstilpēm.
Reidā uz Rāznas ezera dabas aizsardzības speciālisti pavada visu dienu, nereti arī nakti. Šajā reizē visi sastaptie makšķernieki uzrāda vai nosauc savu makšķerēšanas karšu numurus, taču vienam kungam tomēr jāraksta paskaidrojumu. “Vari visu ar motociklu pārbraukt visus ezerus, tu vari lielāku platību kontrolēt, teiksim tā, pa dienu tu visu Rāznu vari izbraukāt, apskatīties,” saka Dainis Tučs, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvis.
DAP pārraudzībā šobrīd ir pieci Latgales ezeri, kas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās, savukārt Valsts vides dienests (VVD) kontroli veic visās ūdenstilpēs. Regulāro reidu norisi ievērojuši arī makšķernieki, uzskata, ka kārtībai jābūt. “Protams, ka svarīgi, tad jau, kā saka, katrs darītu, ko vēlas, es domāju. Tomēr vajag nedaudz tā, lai pakontrolē to lietu. Gan jau kāds arī sagrēko pa kādai druskai. Mums galvenais vairāk, sacīsim, process, nekā tā zivs. Ir – ir labi, nav – arī var iztikt,” pauž Juris, makšķernieks no Rēzeknes.
Speciālisti uzsver, ka viens no visbiežākajiem pārkāpumiem šoziem ir tāds, ka makšķernieki vienlaikus zivis ķer ar vairāk nekā diviem rīkiem. Tomēr, lai arī pārkāpumi ir, katru gadu to skaits mazinās. “Cilvēki saprot, ka ir regulāra kontrole. Ja kāds kaut ko mēģina, tad viņi zina, ka liela varbūtība, ka viņus pieķers kaut kādās nelikumībās,” saka Dainis Tučs.
“Der atcerēties, ka līdakas pašlaik var paņemt tikai piecas, bet nereti makšķernieki paņem sešas un septiņas, nesen mums bija gadījums, ka paņēma astoņas un otrs lielākais tāds pārkāpums ir, ka ņem mazāku zivi par 50 centimetri,” stāsta Ivars Ružāns, VVD Zvejas kontroles daļas vadītājs Latgalē.
“Ziemā vislielākās viltības ir ar tiem liekajiem rīkiem, mazās zivis, kas tiek paturētas lomā. Tu pieej pie tā makšķernieka, paprasi: “Kas lomā?” “Nekā, nekā!” Tad viņš sāk rādīt savu kasti: “Oj, kā tad tā – mums šeit mazāka līdaka ir trāpījusies lomā?!”” saka Dagnis Vasiļevskis, DAP Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs.
Valsts vides dienesta dati liecina, ka šobrīd pārkāpumus izdara aptuveni 8% no makšķerniekiem. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde pērn izņēma desmit nelegālus tīklus un 104 murdus, šogad zemledus makšķerēšanā aktīvi trīs procesi par noteikumu neievērošanu. “Šogad ir Latgales reģionālā vides pārvalde Valsts vides dienesta ir pārbaudījusi no janvāra sākuma līdz šodienai 113 ezerus un upes. Tur ir pārbaudīti apmēram 430 makšķernieki, makšķerniekiem atklāti 35 lielāki vai mazāki pārkāpumi,” saka Ivars Ružāns.
Tā kā laika apstākļi ir mainīgi un sals mijas ar atkusni, Dabas un vides aizsardzības speciālisti aicina ievērot ne tikai noteikumus, bet rūpēties arī par drošību. Reida laikā Rāznas ezera ledū bija redzamas līdz pat trīs metriem platas plaisas, pēc lielajām vētrām teju bez ledus palicis arī Drīdzis.
