Kājķeramās lamatas Latvijā medībās lietot ir aizliegts, taču tās joprojām tiek nelegāli lietotas. Nelaimes gadījums Jēkabpils novadā liecina, ka ciest no tām nereti nākas suņiem. Valsts meža dienests gadā apzina līdz piecām cilpām vai kājķeramajām lamatām, taču tas nenozīmē, ka realitātē dabā to ir daudz vairāk.
Saulainā ziemas rītā divus gadu vecā sunīte Esmeralda jestri joņo pa sniegoto pagalmu. Vien tuvāk aplūkojot ķepu, var pamanīt aizvadītajās brīvdienās pārdzīvotā negadījuma sekas. Zeltainais retrīvers mežā ieskrējis nelegāli uzliktās lamatās. “Eju pa ceļu un izdzirdu, ka suns smilkst. Izmisīgi smilkst, kliedz. Sāku viņu saukt, bet viņa nenāk. Pienāku šeit un redzu - viņa ir lamatās,” stāsta Ieva Jātniece, Esmeraldas saimniece.
Šobrīd par nelaimi notikuma vietā liecina vien pēdas sniegā un zari. Slazda īpašnieks pierādījumus jau novācis. Pārdzīvojums bijis pamatīgs, taču saimniece rīkojusies apdomīgi, nomierinājusi suni un zvanījusi pēc palīdzības radiem. “Jāpanāk tas, lai dzīvnieks neraustās, jo to lielāko bojājumu nodara tas, ka viņš rauj, kož. Viņam šausmīgi sāp. Diezgan traki bija,” stāsta Ieva Jātniece.
Valsts meža dienestā ReTV saka, ka slazds, kurā iekrita Esmeralda, paredzēts meža caunas medīšanai. To uzstādījis, iesācējs, amatieris. “Šāda kāju ķeramā tipa slazdu lamatu izmantošana Latvijā ir aizliegta. Šādu rīku uzstādīšana medījamo dzīvnieku sugu ieguvei ir aizliegta. Tās ir nelikumīgas medības,” norāda Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs.
Negadījumu Ieva Jātniece aprakstīja sociālajos medijos. Komentāros pie ieraksta atklājies - arī citi, piemēram, Daugavpils pusē, dažādas malumednieku lamatas pamanījuši ne reizi vien. “Ir jāuzmanās. Ir taču biedrības, kas iet pārgājienos, arī tāpat cilvēki iet pārgājienos. Ir mežstrādnieki, kas kopj jaunaudzes. Turpat ir māja, kur arī divi lieli suņi dzīvo,” saka Ieva Jātniece, Esmeraldas saimniece.
Valsts meža dienesta speciālisti gadā atklāj divus līdz trīs kāju ķeramos slazdus, nedaudz vairāk nežēlīgākās cilpu lamatas. Šādas lamatas visbiežāk izliek netālu no pilsētām, dārzkopības kooperatīviem, it īpaši ziemā, domātas pārnadžu medībām. Problēma esot tā, ka šādus slazdus joprojām brīvi var iegādāties. “Lielākā daļa viņus uzstāda jau atkāroti, vai nu cilvēkam jau iepriekš bijušas problēmas ar likumu. Tā ir tāda sociālā grupa, kas šādā veidā grib iegūt sev kādu medību produkciju,” saka Valters Lūsis.
Protams, ne visas lamatas izdodas atklāt un vainīgos saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības. Medniekam tas var nozīmēt licences atņemšanu uz trīs gadiem. Valsts meža dienestā aicina par šādiem atklājumiem vienmēr ziņot.
