Mežotnes pils ir tāda pati pērle. Tikai citā laikmetā

Mežotnes pils Bauskas novadā kopš 2021. gada, kad kovida ietekmē darbu pārtrauca iepriekšējais nomnieks, stāv tukša. Lai meklētu risinājumus, pilī pulcējās iniciatīvas grupa, ko veido vietējie iedzīvotāji un Latvijā pazīstami kultūras cilvēki. Viena no iespējām, kurām piekrīt visas iesaistītās puses, ir pili izveidot par Rundāles pils muzeja filiāli. Lai tas īstenotos, ik gadu no valsts papildus būtu nepieciešami 300 000 eiro.

18. gadsimtā būvētā klasicisma pērle – Mežotnes pils –, kas rekonstrukciju piedzīvojusi 21. gadsimta sākumā, jau vairākus gadus stāv tukša. VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kam uzticētas rūpes par pils saglabāšanu, jau vairākas reizes mēģinājuši atrast tai nomnieku. Tomēr tas neesot izdevies, tāpēc izskanējušas runas par tās pārdošanu izsolē.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna: “Tā bija izšķiršanās mums kā sabiedrībai, ko mēs darām. Vai nu pārdodam, vai nu meklējam risinājumu, kā šo objektu izmantot nākotnē.

– Cik jums gadā izmaksā uzturēšana?

Aptuveni 80 000 eiro, un tas ir samazināts, jo esam apzināti samazinājuši izmaksas, kas mums ir bijušas lielākas.”

Šoreiz pils durvis atkal ir atvērtas. Šeit pulcējas iniciatīvas grupa, kas ir pārliecināta, ka itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projektētajai pilij, kas uzskatāma par pagrieziena punktu 19. gadsimtā piļu būvniecībā Zemgalē, ir jāpaliek valsts īpašumā un jākļūst par muzeju. Kā norādīja mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, arī mūsdienās pils ir svarīga Latvijas arhitektūras un kultūras vērtība. Tās saglabāšana ir valsts kultūratbildība. Uzņemties rūpes par vēsturisko vērtību saglabāšanu, ekspozīcijas izveidi ir gatava Rundāles pils. “Es kā Rundāles pils muzeja pārstāve vienkārši nedrīkstu stāvēt malā, zinot to, kāds process ir bijis, lai Rundāles pili atjaunotu un padarītu par tūrisma pērli. Saprotot, ka Mežotnes pils ir tāda pati pērle. Tikai citā laikmetā – nedaudz vēlāk klasicismā un ampīrā,” saka Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Ja pils kļūs par Rundāles pils muzeja filiāli, no Līvenu dzimtai piederošajiem priekšmetiem tikšot izveidota ekspozīcijā ēkas greznākajā stāvā. Rundālieši aprēķinājuši, ka gadā papildus būtu nepieciešami 300 000 eiro. Šāds priekšlikums izskanējis arī 2021. gadā, bet toreiz Kultūras ministrijā tas atbalstu neguva. Tagad domas esot mainījušās, jau nākamnedēļ būšot darba grupas pirmā tikšanās. Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce: “Protams, ļaudis var pasmīkņāt par kārtējo darba grupu, bet mums ir jābūt visām iesaistītajām pusēm uz vienas lapas par to, kādas rīcības no katras puses ir nepieciešamas. Kāds ir nepieciešamais juridiskais risinājums, kāds ir nepieciešamais finansējums. Šajā gadā, skatoties uz nākamā gada budžetu, šis jautājums arī būtu aktualizējams, ja šis būtu tas izvirzītais ceļš uz priekšu.”

Kā norādīja eksprezidents Valdis Zatlers, šobrīd visas zvaigznes esot saslēgušās Mežotnes pilij labvēlīgi. “Ja vietējie iedzīvotāji grib un pašvaldība viņus atbalsta, tad kungiem Rīgā atliek tikai arī atbalstīt. Un viņi arī atbalstīs, es esmu par to pilnīgi pārliecināts, ja šie darītāji turpinās darīt.”

Bauskas novada attīstības plānā paredzēta finansiāla sadarbība ar pils apsaimniekotāju, kas tikšot turpināta arī tad, ja pils kļūs par Rundāles pils muzeja filiāli. Nākotnē, lai savienotu tūrisma un kultūras objektus, pašvaldība varētu izbūvēt savienojumu starp abiem Lielupes krastiem. Lai neļautu aizmirst par Mežotnes pili, iniciatīvu portālā “Mana balss” uzsākta parakstu vākšana. To jau parakstījuši 1835 cilvēki.