Slimnīcu pārstāvji ar bažām vērtē Nacionālo bruņoto spēku aicinājumu pieteikties kandidātus vakantajiem ārstniecības speciālistu amatiem. Atalgojums tiek solīts, sākot no teju 1800 eiro pēc nodokļu nomaksas, tādēļ ir varbūtība, ka ārstniecības iestāžu darbinieki izrādīs interesi par vakancēm militārajā nozarē. Tomēr Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) uzsver, ka mediķiem ir ļauta amatu apvienošana, turpinot darbu civilajās ārstniecības iestādēs.
Nacionālie bruņotie spēki aicina darbā mediķus, piedāvājot iespaidīgu atalgojumu. Medicīnas māsām tiek solīta atlīdzība no 1799 eiro, ārstu palīgiem – no 1849 eiro, savukārt ārstiem – no 1993 eiro pēc nodokļu nomaksas. Šāds darba piedāvājums rada bažas civilo ārstniecības iestāžu vidū, kur jau šobrīd ir jūtams medicīnas speciālistu trūkums. Nacionālo bruņoto spēku izsludinātās vakances pieejamas arī Jēkabpilī. “Es vairāk gribētu uzsvērt ne tieši ārstu atalgojumu, jo uzskatu, ka arī mūsu ārstniecības iestādē šis atalgojums ir absolūti konkurētspējīgs. Vairāk uztraukumu raisa tieši vidējais personāls – kvalificēts vidējais personāls. tie ir ārstu palīgi un medicīnas māsas, kur bruņoto spēku piedāvātais atalgojums krietni pārsniedz mūsu gan faktiskās, gan teorētiskās iespējas. No otras puses – mēs uz NBS aktivitātēm noteikti raugāmies pozitīvi, jo visaptveroša valsts aizsardzība šobrīd ir vispārzināma prioritāte,” saka Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs.
Arī Aizkraukles slimnīcā pauž uztraukumu par iespējamo darbinieku aizplūšanu uz valsts aizsardzības sektoru. “Veselības aprūpes darbaspēka pieejamība ir problēma, kas pieaug gadu no gada, un skaidrs, ka jebkurš papildu darba devējs rada zināmus riskus. Sevišķi tas ir attiecībā uz māsām, kuru trūkumu mēs izjūtam ļoti akūti. Tas rada zināmu spriedzi, jo darbaspēka trūkst,” saka Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
NBS pārstāvis Normunds Vaivads skaidro, ka uztraukumam neesot pamata, jo militārajā nozarē strādājošajiem medicīnas speciālistiem ir atļauja savienot amatus, turpinot darbu arī civilajās ārstniecības iestādēs, un jau šobrīd daudzi tā arī dara. “Amatpersonām bruņotajos spēkos tiek dota tāda iespēja, tā ir loģiska un pamatota, lai ārstniecības persona iegūtu pēc iespējas plašāku kvalifikāciju un uzturētu šo kvalifikāciju ar kompetencēm, jo, piemēram, ja viņš ir savā ārstniecības iestādē bruņotajos spēkos, mums nebūs tik daudz šo nelaimes gadījumu, mums nebūs tik daudz klīnisko gadījumu ar atbilstošo saslimstību. Loģiski, ir labāk iet un piestrādāt slimnīcā, lai būtu apritē.”
Tāpat jāņem vērā darba specifika. Daļa no šobrīd spēkā esošajām mediķu vakancēm ir profesionālā dienesta karavīru speciālistu amati – tas nozīmē, ka darbiniekam būs jākļūst par karavīru. “Viņam būs jāiesaucas dienestā, tātad – jāapgūst militārais kurss, kas attiecīgi karavīriem speciālistiem ir instruktors speciālists vai virsnieks speciālists. Izejot mācību kursu, viņi kļūst par karavīriem, iegūst dienesta pakāpi, un viņu atalgojums tiek veikts tā, kā tas ir karavīriem,” saka NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts, pulkvežleitnants Normunds Vaivads.
Kandidātiem ir noteikti arī vecuma ierobežojumi. Tiem, kuri pretendē uz ārstu amatiem, ir jābūt vecumā līdz 43 gadiem, savukārt ārsta palīgiem un medicīnas māsām – vecumā līdz 45 gadiem. Tāpat militārās nozares ārstiem ir jābūt gataviem nodrošināt vienības medicīnisko aprūpi gan ikdienā, gan arī paaugstinātas un augstas bīstamības nodarbībās. Jāpiebilst, ka NBS nepieciešamo ārstniecības speciālistu loks ir ļoti plašs – vajadzīgi traumatologi-ortopēdi, neirologi, ķirurgi, neatliekamās medicīnas ārsti, otorinolaringologi, kardiologi un dažādi citi veselības aprūpes pārstāvji.