Bauskas novadā uzsākta ilgi gaidītā Pilskalna parka teritorijas labiekārtošanas projekta izstrāde. Sabiedriskajā apspriešanā prezentētie trīs parka labiekārtošanas varianti raisīja plašas diskusijas, jo vairāki objekti, piemēram, vecā estrāde, projektā nav iekļauti. Tāpat joprojām gar Bauskas pili brauks kravas auto, lai nogādātu nepieciešamo aparatūru pasākumiem.
Bauskas pils parks, kur vēsturiski bijis Vairogmiests, uzskatāms par Bauskas pilsētas sākumu. Parka vidū slejas Bauskas pils, kas neatkarības atjaunošanas laikā ieguvusi jaunu spozmi, bet parks visus šos gadus palicis novārtā.Sižeta filmēšanas laikā pils parks gatavojas kļūt par Helovīnu šausmu parku, par ko ReTV uzrunātie iedzīvotāji nepriecājas. Pārmaiņas parkam gan esot ļoti nepieciešamas.
Helovīnu parka saimniece Agnese Ābolkalna stāsta, ka šogad tas būšot draudzīgs arī bērniem. Kā baušķeniecei arī viņai gribētos, lai parks kļūtu skaistāks un interesantāks arī ikdienā. “Pašā parkā noteikti vajag izdomāt ko interesantāku. Kad cilvēki ir atnākuši, lai būtu smuki soliņi kur apsēsties, pusdienas kur paēst, arī asfalts. Manuprāt, ļoti daudz kas ir jāatjauno.”
Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, nolemts pilskalna parku beidzot atjaunot. Sabiedriskajā apspriešanā klātesošie tika iepazīstināti ar trīs iespējamajiem pils parka atjaunošanas variantiem.Visos variantos 6,7 ha lielajā platībā paredzēts izveidot gājēju celiņus, skatu laukumus atpūtas zonā, dažāda veida soliņus, kā arī nodrošināt piekļuves ceļu parkam operatīvajam un saimnieciskajam transportam. Atšķiras tikai veids, kā to darīt.
Reiz jau bijis izstrādāts pieslēguma tualešu projekts, vien šī vieta atrodas stāvlaukumā uz privātas zemes. Bažas raisa arī plānotie puķu stādījumi. Pils parka sētniece Anda Jākobsone: “Viss jau ir ļoti skaisti, bet realitātē puķes tur īsti nebūtu vietā. Padomājiet, kādas masas iet pāri pasākumos. Es tur savulaik mēģināju sēt margrietiņas. Reizēm izdevās, reizēm nē. Viss tiek nobradāts, atcerieties, kāds kontingents mēdz tur staigāt vakaros!”
Neskaidrības starp pašvaldību un Vecpilsētas biedrību radušās arī par vēsturisko tēlu izvietošanu, bet kultūras centra pārstāvim visvairāk bažu raisa vecā estrāde, kas gan morāli, gan tehniski neatbilst šodienas prasībām. Bauskas kultūras centra saimniecības vadītājs Uģis Skuja: “Bija jau cerība, ka tā estrāde ietilps projektā. Tā kā tā ir otrās pakāpes inženierbūve, tad pirmajā pakāpē tas neietilpst. Mēs centīsimies salikt tāmes un virzīt šā gada budžetā kā neatliekamos darbus, atbrīvoties no tās estrādes, to visu pataisot pievilcīgāku.”
Bauskas pils direktors norāda arī uz pamežu Mēmeles krastos, vairākiem gājēju celiņiem, kas arī paliek ārpus projekta. Tāpat joprojām gar Bauskas pili brauks kravas auto, lai nogādātu nepieciešamo pasākumiem.
Bauskas novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka: “Gaidām iedzīvotāju priekšlikumus vēl līdz 31. oktobrim, tad velkam kopsavilkumu un skatāmies tehniskās un finansiālās iespējas, lai izstrādātu gala versiju projektam tādu, kas respektē gan kultūrvēsturiskās vērtības, gan iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, gan pasākumu apmeklētāju vajadzības.”
Projekta izmaksas plānotas 1,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas Savienības finansējums ir vien 500 000 eiro. Jautājums par pašvaldības līdzfinansējumu – 1,1 miljonu eiro – jau esot izdiskutēts un lēmums pieņemts.
