Stiprināt vietējo kopienu – tāds ir galvenais mērķis Rūjienas šogad iegūtajam titulam “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle”. Un viena no aktivitātēm ir arī erudīcijas viktorīna “Satiec savu kaimiņu”. Viktorīnas jautājumi ir vairākās kārtās. Katru kārtu veidos kāds cilvēks, organizācija vai iestāde no Rūjienas vai kaimiņu pagastiem. Par šīs viktorīnas ieceri stāsta tās vadītāja Anna Paula Gruzdiņa. “Ar mērķi veicināt rūjieniešu un apkaimes iedzīvotāju, kopumā Valmieras novada iedzīvotāju pazīšanos, viņu informētību vienam par otru, līdz ar to varbūt kaut kādus jaunus kontaktus veidot, bet arī pavisam vienkārši – labi pavadīt laiku, uzzinot vairāk vienam par otru.”
Jautājumi visdažādākie – gan tādi, kas prasa zināšanas vēsturi, vai personībām, gan arī tādi, kas prasa atjautību. Pirmajā kārtā savus jautājumus uzdeva arī Rūjienas izstāžu zāles vadītāja un pilsētas vēstures pārzinātāja Līga Siliņa. “Tāds jautājums man bija – no kurām ogām vāra muraku zapti? Muraks igauņu valodā ir lācenes, mēs jau neejam uz mežu lācenēs, mēs ejam murakās.”
Rūjieniešiem sarunvalodā ir ne viens vien vārds, kas ne visiem būs saprotami, piemēram, kas ir kunna? “Kunna ir varde, un tas ir no igauņu valodas. ļoti interesants un āķīgs jautājums bija, kas pat rūjieniešiem pagājušajā kārtā bija tāds cietais rieksts, -0 kas ir kunnacis? To, ka kunna ir varde, to, gribas teikt, ka Rūjienā zina visi, bet tas, ka kunnacis ir varžacis, tas uzreiz ir tāds cietais rieksts,” stāsta Anna Paula Gruzdiņa.
“Līdz 13. gadsimtam līdz Sedas upei mēs bijām Igaunijā, igauņu vārdi ļoti daudz ir nākuši iekšā arī māju nosaukumos, un otrs ir lībiskais. Lībieši te ir bijuši ļoti daudz,” tā rūjieniešu valodas veidošanos pamato Līga Siliņa.
Šī erudīcijas viktorīna, kurā jautājumi ne tikai par Rūjienu, bet arī apkaimes pagastiem, kā vērtē Līga Siliņa, vispirms jau ļauj uzzināt interesantus faktus un labāk iepazīt šīs vietas. “Ir svarīgi, lai cilvēks uzzina kaut ko vairāk par to savu vietu, kur viņš dzīvo, jo tad, kad tu zini, tad tu citām acīm staigā pa to Rūjienu, vai savu pagastiņu, pilnīgi citādākas sajūtas ir, un es jau būtu laimīga, ka katrs rūjienietis varētu Rūjienas viesim, ja viņam uzdod jautājumu, tās pamatu lietas par Rūjienu izstāstīt.”
Bet viktorīna nav vienīgā aktivitāte, kas notiek, īstenojot titula “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle” mērķi. – vienot kaimiņus. Tās ir arī ekspedīcijas, tiekoties ar pierobežas iedzīvotājiem, viņus intervējot un veidojot fotoportretus, kas, kā stāsta Anna Paula Gruzdiņa, būs pamats arī izstādei.
Izstāde “Vēstules no pierobežas” tiks atklāta Latvijai un Igaunijai nozīmīgā vietā un laikā – 23. augustā, Unguriņu robežpunktā Baltijas ceļa 35. gadadienā.
