Fakts, ka rekonstruētā Sabiles kultūras nama durvis nu oficiāli vaļā, pagaidām vēl klusa ziņa — to nezina pat daudzi vietējie. Oficiālie atklāšanas svētki vēl tikai priekšā. Tie plānoti nākamā gada sākumā, jo līdz tam vēl daudz darba, lai ne tikai ilgi gaidītos svētkus sarūpētu, bet arī apdzīvotu jaunās telpas. Sabiles kultūras nams šobrīd ver durvis pēc vairāk nekā sešu gadu pauzes.
Sabiles kultūras nama lielajā zālē sirreāla sajūta – grūti saprast, kas mainījies, jo sešu gadu laikā pat aizmirsts, kā tajā izskatījās. Bet plaisas aizskatuves sienās aizmirst nevar, un par tām šobrīd liecina sliedes, kas ēku nu pēc renovācijas satur kopā.
“Es teikšu kā ir – neticas! Nedaudz neticas.” Tā atzīst Sabiles kultūras nama vadītājs Edgars Vesmanis, kad šobrīd pēc sešu gadu haosa iekštelpas nodotas ekspluatācijā. “Pirms es sāku šeit vispār strādāt, es jau biju paspējis laikam atrast no tā, ka te kaut kas notiek. Ka šo telpu publiski var izmantot, tāpēc arī tagad, kad mēs esam dabūjuši to “jā” vārdu, tad ir ļoti grūti aprast ar domu, ka tas beidzot notiek.”
Namu slēdza 2018.gadā, bet atjaunošana sākās 2021. gadā, taču, būvdarbiem noslēdzoties, tajos konstatēja defektus, ko acīgie sabilnieki bija manījuši jau procesa laikā. Solījumi namu atvērt arvien tika atlikti, meklējot risinājumu. Šodien kultūras nama vadītājs atzīst, ka visvairāk nokaitināti bija kolektīvi.
Edgars Vesmanis: “Kultūras nama kolektīvi pašlaik tiešām ir tādā ļoti pozitīvās vilnī ielekuši, un līdz ar to, ka viss vēl nav pabeigts, viņi vēl ir “jā, vēl tik daudz ko darīt”, bet viņi pamazām gatavojas.”
Telpas šobrīd pavisam tukšas, un tās apdzīvo vien atbalss. Ēkas daļa, ko kultūras nama ļaudis dēvē par tornīti, jo tas aizved līdz 5.stāvam, nu tiks nodotas kolektīvu vajadzībām. Vienā no telpām pirms 30 gadiem radusies leģendārā grupa “Pienvedēja piedzīvojumi”, un renovācijas laikā izdevies saglabāt vēsturisko uzrakstu.
Edgars Vesmanis: “Tā ir relikvija. Tas ir apmēram tā kā, nezinu, Grieķijas tempļos aizkrāsot ciet kādu mozaīku. Tas ir tieši tas pats, bet tas ir mūsu. Tā ir vēsture. Un tas ir ļoti labi, ka tā ir saglabāta. Man nekad nav bijis bail no augstuma. Tā ir laba īpašība īstenībā, strādājot kultūras namā. Jo uznākot uz piektā stāva šņorbēniņiem, tu nedrīksti baidīties.”
Tā Edgars Vesmanis rāda, kā nostiprināti arī bēniņi. Sabiles kultūras nama skatuve ir lielākā Talsu novadā. Šeit ir pieci kolektīvi, bet jaunais vadītājs cer nākamgad izveidot vēl trīs – jauniešu studiju, un, stiprinot Dziesmu un deju svētku misiju, arī kori un deju kolektīvu.
“Ir grūti tagad noformulēt tieši kādas paaudzes. Es pieļauju, ka tas ir vidējās paaudzes, jo ar jauniešiem mums ir grūti, jo mums nav vidusskola. Pēc 9.klases jaunieši vienkārši aizbrauc mācīties kaut kur citur, un tāpēc viņi uz vietas šeit vairs nav. Būtu grūti noturēt kolektīvu, ja tas visu laiku mainītos.”
Atklāšanas svētki gaidāmi nākamā gada sākumā, jo priekšā gan intensīvi iekārtošanās darbi, gan pasākuma organizēšana, tikmēr visi spēki jāvelta šajā nedēļas nogalē gaidāmajiem Karstvīna svētkiem. Fasādes sakārtošana vēl procesā.