Pērn 357 īpašumi atzīti par bezmantinieku mantu, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji.

TM sagatavoja ziņojumu, jo iepriekš citā Saeimas komisijā tika aktualizēts jautājums par bezmantinieku īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti.

Ministrija informē, ka 2021.gadā ierosinātas 13782 mantojumu lietas, 2022.gadā - 14566, 2023.gadā - 13334. Savukārt notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu - mantojuma atzīšanu par bezmantinieka matu skaits šajā pašā periodā pieauga. 2021.gadā - 204, 2022.gadā - 238, 2023.gadā - 357.

TM uzskata, ka bezmantinieku mantas gadījumi pret uzsākto mantojuma lietu skaitu kopumā ir ļoti maz, kas TM ieskatā pati par sevi ir indikācija, ka bezmantinieku manta kā tāda nav liels problēma.

Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS) TM nepiekrita. Viņš norādīja, ka Latvijā ir liels iesaldēto īpašumu skaits, kuri ir palikuši bez mantiniekiem un nevienam citam intereses par šo īpašumu nav. Ar laiku šis īpašums degradējas un viņa vērtība kļūst vēl zemāka. Deputāts uzsvēra, ka pēc viņa novērojumiem vairāki zemes īpašumi aizaug un izskatās, ka zemei nav saimnieka.

Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji informēja, ka Latvijā joprojām ir pieļauta sistēma, kurā mirušas personas ir ierakstītas Zemesgrāmatā. Tādas personas, kuras mirušas no 1993.gada līdz 2022.gadam joprojām ir 10724, kuriem kopumā pieder 12307 īpašumi.

LPS uzsvēra, ka noziedznieki noskaidrojot, ka īpašumam nav mantinieku, var veikt dažādas noziedzīgas darbības.

Deputāti bija vienisprātis, ka valstij ir jāmudina pašvaldības, lai šāda veida īpašumi tiktu pārņemti valdījumā pēc iespējas ātrāk un apsaimniekoti, vai izlikti izsolē.

Foto: Freepik; ilustratīvs