Domājams, ka ikviens autovadītājs tirdzniecības centru stāvvietās ir piedzīvojis situācijas, kad citi transportlīdzekļu vadītāji savus braucamos ir novietojuši tik šķībi, ka blakus nostāties nav iespējams. Tā rezultātā samazinās transportlīdzekļu skaits, kas stāvvietā var noparkoties, un var rasties arī citas bīstamas situācija. Bez tam arī pašas stāvvietas ir kļuvušas par šauru priekš mūsdienu automobiļiem.
Uzrunātie autovadītāji uzskata, ka stāvvietas pie tirdzniecības centriem varētu būt platākas, lai auto būtu vieglāk novietot stāvēšanai. Tiesa gan – daudz kas ir atkarīgs arī no paša autovadītāja braukšanas prasmēm. Autovadītājs Edžus stāsta, ka autovadītāju parkošanās – tāpat kā braukšanas kultūra stāvvietās – ir dažāda: “Tas ir arī redzams pēc auto īpašnieka. Es nesaku konkrēti, bet var pēc markām redzēt – tagad iebrauca tāds un nostājās tā, ka es esmu boss un varu stāties kā gribu. Dažs iestājās, kā to vajag darīt, un padomā par citiem.”
Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste skaidro, ka gada laikā autostāvvietās notiek aptuveni 900 ceļu satiksmes negadījumu, apdrošinātāji kompensācijās izmaksā aptuveni vienu miljonu eiro. Kas tad ir biežākie ceļu satiksmes negadījumi, kas tiek reģistrēti stāvvietās? Daukste: “Pirmā lieta ir iebraukšana pa vidu stāvvietā. Otra problēma ir braukšana atpakaļgaitā, trešā – labās rokas principa neievērošana. Ir diezgan liela virkne problemātikas, kas stāvvietās veidojas. Jo tas ir šaurākas, jo tās problēmas izpaužas ievērojamāk. Topā ir atpakaļgaita vai arī durvju atvēršana. No OCTA perspektīvas skatoties, durvju atvēršana ir ceļu satiksmes negadījums. Problēma ir tā, ka ne visi bojājumus pamana uzreiz. Ne visi gadījumi tiek pieteikti un par viņiem tiek atlīdzināti zaudējumi. ”
Viņu papildina satiksmes eksperts Oskars Irbītis, norādot, ka cilvēki pēc ieprikšanās lielveikalā bieži vien steidzās uz mājām, tādējādi aizmirstot par elementāru piesardzību. “Manevrēšanas rezultātā, parkojoties, izbtraucot no parkošanās vietām. Viens no izplatītākajiem strīdus gadījumiem ir braukšana atpakaļgaitā. Cilvēks, braucot ārā no stāvēšanas vietas, bieži vien nepamana, ka viņam kāds tuvojas. Arī šai problēmai novietošana skujiņā ir risinājums. Bet cilvēki ir kā jau cilvēki. Tas izpaužas stāvvietās. Cilvēks ir ticis pie jaunās preces, viņš domā par to, ka braukšu mājās – izsaiņošu. Viņš neskatās ne pa labi, ne pa kreisi, brauc ārā.”
Oskars Irbītis skaidro, kā gadu laikā ir mainījušies automašīnu izmēri. Tāpat viņš arī norāda, kāds tad šobrīd varētu būt optimālais stāvvietas platums. Te vēl jāpiebilst, ka lielā daļā stāvlaukumu vieta auto novietošanai ir atvēlēts divu metru un 30 centimetru platums. Irbītis: “Tie kuri atceras pirmo golfu, ja viņu noliek blakus šī brīža modelim, tad mēs redzam, ka starpība ir 80 cm. No tiem laikiem, kad tika štāvvietu standarti izstrādāti, uz apmēram diviem metriem, šobrīd ir pilnīgi skaidrs, lai droši varētu auto novietot stāvēšanai, vajadzīgi 2,5m. Tas, ko redzam daudzās stāvvietās, tiek veidotas buferzonas jeb papildus atstāta vieta, kur virināt duervis, bērnam izkāpt un lielo auto novietot. Ja mēs skātmies divus minivenus, standarta stāvvietā blakus novietot nevar. Durvis atvērt nevarēs.”
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja pārstāvis stāsta, ka pirms neilga laika tika vākti paraksti par to, lai atbildīgās amatpersonas pārskatītu autostāvvietu izmērus. Paraksti tika savākti, šobrīd atliek sekot līdz situācijas attīstībai. “Ar ko tas beigsies, nezinām, bet ir liela cerība, ka izdosies pastāvošo standartu, kas Latvijā ir rekomendējošs. Mēs ceram, ka mums to apjomu izdosies spēt palielinat līdz 2.50.”
Vēl viena interesanta lieta, kas Latvijā nav tik izplatīta. Citviet Eiropā autovadītāji savus braucamos noparko nedaudz citādāk, nekā vairumā gadījumu tas ir novērots pie mums. Oskars Irbītis skaidro: “Matemātika šajā jomā ir nepielūdzama. Tā apliecina to, ka skujiņā novietotus auto var salikt vairāk. “Skujiņā” novieti auto ir, pirmkārt, vieglāk noparkojumi, neveidojas bīstamas situācijas. Iedomājamies, ja modernais auto visā garumā ir jāizbīda no stāvēšanas vietas, lai tas visā garumā varētu iebraukt un aizbraukt. “Skujiņā” tas nav vajadzīgs. 45 grādos padod atpakaļ un aizbrauc.”
Irbītis arī stāsta, kādi tad no šāda auto novietošanas veida ir ieguvumi. Viens no svarīgākajiem – kas arī var samazināt negadījumu skaitu ir tas, ka skujiņā ir vienkāršāk irbraukt un izbraukt no stāvvietas. “Attālums starp stāvošām rindām, skujiņā stāvot, pietiek ar trīs metriem. Ja mums vajag perpendikulāri, tradicionāli kā stāv, vajag sešus, septiņus metrus. Veidojas būtisks ietaupījums. Turklāt – iedomājieties mašīnas, kas stāv skujiņā, vērsums ir pa kreisi, tad auto aizmugurējās durvis varam brīvi atvērt. Neklas netraucē. Arī pa diagonāli vadītāja durvis varam brīvi atvērt. Nebūs buktītes sānos. Jau automātiski, uz pusi tiek samazināts nelielo negadījumu skaits.”
Taču vēl ir daudz pozitīvu lietu, ko var dot stāvvietas, kas ir izveidotas šādā veidā. Oskars Irbītis min tikai dažus ieguvumus. Taču tie izklausās pietiekami nopietni, lai sabiedrība un atbildīgās personas aizdomātos par to, ka arī Latvijā šādi laukumi būtu nepieciešami vairāk.
“Stāvvietu mēs varam ierīkot vai labiekārtot, ja auto stāv 45 grādos kā krokodila zobi. Katrā zobā varam iestādīt koku. Uzstādīt elektroauto uzlādes staciju. Vai nolikt soliņu. Ja mums ir koki, stāvvieta ir ēnā, tas ietaupa degvielu, vasaras laikā auto nerūcina, lai dabūtu kondicionēšanu. No stāvvietām, kas tiek veidots pēc modernā principa – nedaudz platākas, skujiņā, noēnotas, vienvirziena kustība –, mēs varam panākt patīkāku, zaļāku, drošāku, no daudziem veidiem. Arī gājēji, kas pārvietojas, ir vieglāk pamanāmi, uzbraukumi ir mazāki. Apdrošināšanas problēmas mazākas, mazāk sīko izmaksu. Auto saglabājās. Arī pašam ir vieglāk iekāpt, izkāpt. ”
Piekritīsiet taču, ka visi minētie ieguvumi izklausās lieliski, vai ne? Tad jautājums, kādēļ pie mums šādu stāvvietu nav tik daudz? Tiesa – ir kāda pilsēta, kuras centrā šāds laukums ir. Tas arī acīmredzami ir uzlabojis satiksmes drošību. Satiksmes drošības eksperts stāsta: “Cilvēki vēl nav pieraduši pie tā. Tāda pilsēta kā Smiltene, kur viss centrs ir uztaisīts ar skujiņu stāvēšanas metodi, krasi nokritās negadījumu skaits. Cilvēki to saprot, ka mašīnas var salikt vairāk. Pilsētu var iekārtot daudz smukāk. Tur iepriekš bija milzīga iela ar plašām stāvēšanas vietām, bet beigās sākās bardaks. Toties, ja mēs brauktuvi sašaurinājām, ielikām kokus, apzaļumojām, ielikām velo celiņus, izrādās, ka pie šī iekārtojuma stāvēšanai palika vairāk vietas. Visi ir apmierināti. Droši var pārvietoties un smuki izskatās.”
Skaidrs ir tas, ja tiks pieņemts lēmums, ka stāvvietas ir nepieciešamas lielākas, tādas tās nekļūs ne rīt, ne pēc mēneša. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojā uzskata, ka būs nepieciešami vismaz divi līdz trīs gadi, kamēr tirdzniecības centri veiks pārbūvi.
