Brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos” piebaldzēnu iepazīstam kā gara auguma, stingriem sejas vaibstiem un, protams, ar raksturīgo garo, šauro degumu. Kāds ir šodienas piebaldzēns? Vai tas laika gaitā ir mainījies? To noteiks pētījums jeb piebaldzēnu mērīšana, kas šonedēļ sākās Vecpiebalgā.
“Mēs esam sanākuši vēsturiskā brīdī,” tā, uzsākot piebaldzēnu mērīšanu, uzsver Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Jānis Vētra. Brīdis patiešām vēsturisks, jo būs iespējams salīdzināt, kā mainījušies Piebalgas iedzīvotāji, kāda ir viņu veselība. To izzināt rosināja teju pirms 90 gadiem veiktais profesora Jēkaba Prīmaņa pētījums, kad, zirgu pajūgā dodoties no mājas uz māju, arī tika iegūti dati par piebaldzēniem.
Ar pirmo kārtas numuru pētnieku kabinetos dodas Spodra Līne, kura, būdama maza meitene, tika nomērīta pirmajā pētījumā. Šī pirmā pētījuma rezultāts ir pat vairāki tūkstoši piebaldzēnu anketu, kas tagad ir digitalizētas, to atbalstīja uzņēmums SIA “Roche Latvija”, stāsta tā direktors Rauls Vēliņš. “Redzot šo anketu slikto stāvokli un šo iespējamību, ka viņas vienkārši izirs vai sadegs, vai zudīs, tā kā nebija publicētas, tad “Roche” kompānija nolēma palīdzēt un visu digitalizēt.”
“Vecajās anketās – tajās, kas tika savāktas 1936.-1938.gadā, un tās bija vairāk kā 4,5 tūkstoši anketas, katrā bija 87 informācijas vienības, – ir patiešām ļoti bagātas ar informāciju. Tā informācija ir vienkārši 90 gadus nogulējusi pilnīgi bez apstrādes. Tagad, kad tas viss ir digitalizēts, rodas tāda sajūta, bet, kas tad notiek tagad, ka vajadzētu tam visam būt tādam turpinājumam,” par projekta ieceri stāsta RSU profesors Jānis Vētra.
Tas, ka tagad pirmā pētījuma anketas ir digitalizētas, tad arī rosināja doties uz Piebalgu atkārtoti. Tagad jau, protams, izmantojot arī modernās tehnoloģijas. “Šis ir 3D skeneris, es sākšu skenēt cilvēku. Datorā rādīsies, kā izskatās tas skens. Šos datus var analizēt pēc tam, pēc uztaisītā skenējuma, izmērīt lietas, ko nevar izmērīt atsevišķi, ieliekot citā programmā, var veikt miljoniem mērījumus,” ar piebaldzēnu 3D skenēšanu iepazīstina “CastPrint” pārstāvis Māris Lācis.
Piebaldzēniem, kuri piedalās pētījumā , gan tiek mērīts asinsspiediens un plaušu tilpums, gan arī paši, kā arī vēl daudz un dažādi ir dati, kurus apkopo pētnieki. Kopumā paredzēts veikt 500 piebaldzēnu antropoloģisko izpēti, protams, tā ir brīvprātīga.
Jāpiebilst, ka pētījuma dalībniekiem tā arī būs iespēja uzzināt arī pašiem šo informāciju par savu veselības stāvokli.
Pētnieki vecpiebaldzēnus vidusskolas telpās gaidīs šonedēļ, arī brīvdienās, bet Jaunpiebalgas kultūras centrā no 5. līdz 11. augustam.
