Ar piemiņas brīdi Mārupes kapos šodien godināts pirmais barikāžu laika OMON upuris Roberts Mūrnieks. Viņš bija viens no tiem, kurš palīdzēja sargāt Latvijas atgūto neatkarību, ziedojot pašu dārgāko- dzīvību. Mūrnieka sirds pārstāja pukstēt 1991. gada 16. janvārī pēc omoniešu uzbrukuma uz Vecmīlgrāvja tilta.
1991. gada 16. janvāris Barikāžu laika vēsturē iezīmēja pirmo traģisko lappusi.No omoniešu lodes Vecmīlgrāvī bojā gāja Satiksmes ministrijas toreizējais šoferis Roberts Mūrnieks.
Romualds Ražuks, Latvijas Tautas frontes vadītājs( 1990.-1992.): “Vecmīlgrāvja tilts bija visgrūtākā un traģiskākā vieta, jo mūsu pretiniekiem Omons- promaskaviskā milicija, tur bija mītne.Ļoti daudzi cilvēki tur bija cietuši.Tā var pieņemt, ka viņš varēja nodot kādu ziņu valdībai, Satiksmes ministram, lai saprastu ko darīt un kā rīkoties.Viņš zināja, kas tā par vietu.Viņš zināja, ka tur ir bīstami, bet neskatoties uz to viņš vienkārši pildīja savu pienākumu ko pats sev bija uzlicis.”
Deviņpadsmitajā janvārī Robertu Mūrnieku guldīja dzimtās puses Mārupes kapos. Atvadīšanās no viņa bijusi pielīdzināma tautas manifestācijai.
Jānis Lagzdkalns, Mārupes Valsts ģimnāzijas direktors: “Kad izvadīja Mūrnieku, viņš bija šeit kapos, bet otrs pavadītāju gals bija pie mūsu skolas, kas ir pusotru kilometru no šejienes.”
Godinot savu varoni, ik gadu 16. janvārī Mārupes kapos notiek piemiņas pasākums. Tiek iedegtas svecītes un uz kapa kopiņas gulst ziedi. Vienmēr klāt ir arī Mārupes Valsts ģimnāzijas audzēkņi.
Madara Tetere, Mārupes Valsts ģimnāzijas 6. klases audzēkne: “Es domāju par to cik grūti mums Latvijai bija pirms tam, cik daudz mūsu cilvēkiem bija jādara, lai mēs šodien te varētu stāvēt brīvā Latvijā un paust savus viedokļus un domas.”
Kā stāsta skolas direktors, šī arī esot atbilde uz mūžīgo jautājumu kā izskaidrot jauniešiem kas bija barikāžu laiks, un kāpēc par to jāzin paaudzei, kura dzimusi neatkarīgā Latvijā.
Jānis Lagzdkalns: “Te ir mazāk jārunā, bet vairāk jādara.Šī ir viena no tām darīšanām, ka mēs esam šeit. Te viņu nav daudz, bet katru gadu mēs cenšamies, lai šeit būtu citi bērni. Mēs esam arī aicinājuši pie sevis barikāžu autobusu, lai redzētu šīs lietas.Noteikti pirmdien nākot uz skolu, pie skolas sagaidīs ugunskuri. Ienāksim mēs caur šiem ugunskuriem. Tas atkal liek padomāt par to kāpēc tie deg, un kas ir bijis.”
Barikāžu laikā omonieši nogalināja astoņus cilvēkus.
