Reemigranti jeb cilvēki, kas atgriežas dzimtajā valstī pēc ilgstošas dzīvošanas ārzemēs, mēdz saskarties ar vairākām problēmām. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule uzsver, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, viņa dienā saņem vairākus zvanus, cilvēki interesējas par galvenajām iespējamām grūtībām un to risinājumiem.
“Numur viens ir mājoklis, vieta, kur viņi varētu apmesties. Tad ir darba vietas un mācību iestādes – bērnudārzs vai skolas. Tie ir pamata jautājumi, ar ko nodarbojos. Un tad ir arī ekstrēmāki gadījumi, kad cilvēkiem ir bijušas kādas problēmas. Viņš ir atbraucis, nesagatavojies. Un tad ir arī vajadzīgs psihologs un jurista palīdzība. Un tad es tālāk arī sazinos ar attiecīgo pašvaldību, iestādi, palīdzu viņus tālāk novadīt, lai visas problēmas tiek atrisinātas.”
Ir skaidrs, ka daudzi dodas uz ārzemēm labākas iztikas, dzīves un darba meklējumos, tomēr tikai pēc aizbraukšanas saprot, ka grūtības var rasties arī citviet, jo arī tur sevi ir jāpierāda, jāpielāgojas jaunai videi un jāatrod sava vieta sabiedrībā un darba tirgū. “Dzīve tur – tev vienmēr sevi būs jātulko. Kultūra, tas, kā mēs redzam, pasauli vienmēr atšķirsies. Mēs pielāgojamies, paņemam to, kā tur redz un uzskata, bet to kultūru, uzskatus no mums jau nevar dabūt ārā. Sanāk – tu dzīvo un visu laiku mazliet sevi tulko. Ir lietas, kas tur varbūt ir labas, bet es uzskatu, ka šeit ir mūsu dvēsele, manējā noteikti,” stāsta Marta, kas atgriezusies no Skotijas.
Viena no būtiskākajām problēmām, kas uztrauc reemigrantus, ir bērnu iekļaušanās skolās un valodas barjera, taču tā tiek pozitīvi pārvarēta. Madžule: “Daudzi saskaras, ka ne visās skolās ir psihologs vai latviešu valodas skolotājs, kas palīdz pielīdzināt latviešu valodas zināšanas.”
Marta: “Es savu meitu esmu mācījusi par latvieti. Protams, ir kaut kāda valodas barjera. Viņai pirmā valoda ir angļu valoda, bet, salīdzinot ar diasporas bērniem, runāja ļoti labi. Ir bijušas skolā mazliet aizķeršanās. Joprojām, pēc diviem gadiem mācoties šeit, valoda ķeras, kur pieradusi runāt nepareizi, bet vecuma dēļ tas vēl viegli nāk, lai iemācītos.”
Inga Madžule min, ka tie, kas atgriežas, ir vairāk vai mazāk uzņēmīgi cilvēki. Viņi ir arī pilni apņēmības un sagatavoti, tādēļ problēmu skaits ir mazs, lai gan ir pāris bažas – piemēram, finanses vai pacietības trūkums. Aleksandrs, Atgriezies no Lielbritānijas: “Lielākā problēma ir pacietības trūkums. Bieži vien ir tā, ka tu atbrauc, tev uzreiz visu vajag , tā nebūs. Varbūt Anglijā, kad aizbraucām, tur uzreiz jau varēja diezgan ātri dabūt lielos pabalstus, kaut kur iekārtoties, īrēt māju vai dzīvokli. Šeit tā opcija, ka uz sitienu tev iedos. Jāmeklē pašam.”
Reemigranti saskaras arvien mazāk ar problēmām atgriežoties, jo pieaug atbalsta pakalpojumu pieejamība. Viņi ir labāk sagatavoti dzīvei atpakaļ Latvijā.
