Lielākajai daļai autobraucēju ir izveidojies pilnīgi nepareizs viedoklis, ka ziemā jābrauc piesardzīgi, bet vasarā uz ceļa var darīt, ko grib. Diemžēl šis “ko grib” bieži vien izvēršas traģiskā notikumā ar sēru vainagiem un skumju pārpilnām palicēju acīm. Šādās reizēs tiek meklēti visi iespējamie un neiespējamie ārējie apstākļi, lai kaut kā piemānītu sevi – es visu darīju pareizi, taču vainīgs bija ceļš, stabs, līkums, luksofors un zodiaka zīme. Patiesība ir skarba, jo vanīgs ir un paliek autovadītājs ar nepareizi izvēlātu kustības ātrumu, nepārdomātu rīcību, nepietiekamu uzmanību vai gluži banālu iemaņu trūkumu. Mūsu spēkos ir no tā izbēgt!
Šī vasara ir īpaša ar neapdomību un bezjēdzīgu bravūru. Teju divas reizes pārsniegts ātrums un bēru vainags pie ceļa staba. Absurds apdzīšanas manevrs un vairākas dzisušas dzīvības frontālā sadursmē ar kravas auto. Garām nepalaists traktors un atkal jau skuju izlikta taciņa uz pēdējo punktu navigācijas kartē. Un tas viss daudzmaz labos laika apstākļos uz daudzmaz ciešama ceļa seguma. Bail iedomāties, kas notiktu, ja pie mums lietus gāzes, viesuļvētras un migla būtu teju vai katru nākamo dienu!
Ziemā lielākā daļa no mums nojauš, ka ceļš var būt slidens un tātad bīstams. Autobraucējs samazina ātrumu pirms līkuma un cenšas neapsteigt citus satiksmes dalībniekus, ja sniega šķūris un sāls kaisītājs nav manīts pat iztālēm. Vasarā šī piesardzība piemirstas un jēdziens “akvaplanēšana” šķiet kaut kas tāls un nenozīmīgs. Šķiet teju vai neiespējami, ka vairāk par tonnu smags automobilis nebūt ne tik dziļā peļķē var aizslīdēt pa ūdens virsmu – kļūt nevadāms. Un tas nereti ir bīstamāk kā apledojis vai apsnidzis ceļš ziemā!
Kā būt un kā sasniegt galamērķi tad, kad zeme ar debesīm sagriežas kopā, pa ceļu plūst ūdens straumes un vēji pūš no visām pusēm vienlaicīgi? Ko iesaka drošas braukšanas instruktori? Tie, kuri ne tikai paši prot tikt galā ar spēkratu ekstremālās situācijās, bet labprāt svarīgākās nianses māca visiem, kas to vēlas.
Vai uz katra stūra mums stāsta, kā atrums ir visu problēmu sakne. Ja runājam par sausu, gludu asfalta segumu un premium segmenta riepām, tad taisnā posmā ātrums ļaunumu var nodarīt vienīgi tad, ja braucējs pieļauj kādu neizskaidrojamu kļūdu. Cita lieta, ja runājam par braukšanu stipra lietus laikā, kad vēlams ātrumu samazināt līdz maksimāli drošām. Kaut vai tāpēc, ka jebkura vasaras riepa uz slapja ceļa seguma palielina bremzēšans ceļu visnotaļ ievērojami. Jo vairāk esam ietaupījuši uz riepām, jo bremzēšanas ceļš kļūst garāks. Lieki piebilst, ka šādā situācijā sadursme ar jebkuru šķērsli notiks ātrāk un spēcīgāk.
Normālos apstākļos, kad mēs braucam ar ātrumu 50 km/h, mašīnai vajadzētu apstāties 15 m robežās. Ja mums būtu jābrauc lietainos apstākļos ar tādu pašu ātrumu, automašīnas apstāšanās attālums var būt pat līdz 24–25,5 metriem! Braucot ar ātrumu 70 km/h, bremzēšanas ceļš var būt no 25 metriem līdz 40–42,5 m garš atkarībā no seguma stāvokļa. Tas nozīmē, ka, braucot normālos apstākļos, 20 km/h atšķirība automašīnas ātrumā palielina bremzēšanas ceļu par 10 metriem, bet lietus laikā tie var būt 16–17 metri. Tas nozīmē, ka, nepievēršot uzmanību braukšanas ātrumam lietainā laikā, tā vietā, lai apstātos pirms cilvēka uz gājēju pārejas, mēs varam attapties tālu aiz tās.
Otrkārt, braukšana lietū pasliktina redzamību, kas ietekmē vadītāja reakcijas laiku par 50%, kas parasti ir 1 sekunde. Braucot ar ātrumu 50 km/h, mēs veicam 14 metrus garu posmu sekundē, tādējādi 1.5 sekundē tiek veikta 21 metru gara distance. Tajā pašā laikā, braucot ar 70 km/h lielu ātrumu, mēs sekundes laikā veicam vairāk nekā 19 metru distanci, kas ir 29 metri 1.5 sekundē. Tātad labos laikapstākļos 20 km/h atšķirība izraisīs bremzēšanu “5 metrus vēlāk”, bet lietainā laikā mēs bremžu pedāli nospiedīsim tikai pēc 8 metru distances veikšanas no brīža, kad sapratīsim, ka ir nepieciešamība apstāties.
Droši vien visi nojauš, ka šādos laika apstākļos nav pieļaujama strauja bremzēšana vai paātrinājums. Vispirms tas draud ar kontroles zudumu, taču visbiežāk šāda rīcība neļaus pareizi reaģēt pārējiem satiksmes dalībniekiem.
Sākoties negaisam ātrumu jāsamazina līgani un jāieņem malējā labā josla, lai neradītu bīstamu situāciju sev un tiem, kas brauc ātrāk. Ja pārņem nedrošības sajūta, tad labāk atrast drošu stāvvietu un nogaidīt, līdz redzamība atgūst pietiekami drošu līmeni.
Lietus laikā noteikti jāizmanto vējstiklu tīrītāji, pielāgojot to režīmu lietus intensitātei. Taču, lai vējstiklu tīrītāji jeb slotiņas kalpotu godam, laiku pa laikam jāpārbauda to stāvoklis, jo nolietoti tīrītāji ir ne tikai mazāk efektīvi, bet arī var sabojāt logus. Vēl viena problēma, kas mēdz piemeklēt lietus laikā – logu aizsvīšana, taču ar to veiksmīgi iespējams cīnīties, ieslēdzot kondicionieri. Ja šādas opcijas nav, vari atvērt kādu no sāna logiem, taču tādā gadījumā jārēķinās, ka lietus var nokļūt automašīnas salonā. Aizmirst, protams, nevar arī par gaismām – smalkā lietū noderīgi būs miglas lukturi, savukārt spēcīgā lietū labāk izmantot dienas lukturus.
Pieredzējuši autobraucēji jau laicīgi sagatavo auto šādām situācijām. Piemēram, Krown pārstāvis Latvijā Raivis Alksnis iesaka vējstiklu apstrādāt ar īpašu ūdeni atgrūdošu materiālu. Tas pie ātruma virs piecdesmit kilometriem stundā liek lietus lāsēm savelties nelielos pilienos un gaisa plūsmas ietekmē aiztraukties uz stikla ārmalām.
Praksē pieejami gan tādi lietus atgrūdoši līdzekļi, ko viegli uzklāt pašu spēkiem, gan tādi, kurus labāk uzticēt profesionāļiem. Ja pirmie maksā dažus eiro, taču tā darbība ir no vienas nedēļas līdz mēnesim, tad otrie kalpos vismaz pusgadu vai pat ilgāk.
Lietus laikā automašīnas logi var aizsvīst ļoti ātriarī no iekšpuses. Šādos gadījumos ieslēdziet gaisa kondicionieri un novadiet gaisa plūsmu uz logiem – tas ir viens no veidiem, kā ļoti ātri atjaunot caurredzamību.
Otrs variants ir nedaudz atvērt sāna logu. Tomēr pastāv iespēja, ka lietus iekļūst automašīnas salonā. Daudzām automašīnām ir pieejams priekšējā loga ventilācijas režīms, kas arī ir labs risinājums aizsvīdušam logam.
Savukārt tiem, kam pret auto stiklu svīšanu lietainā laikā nepalīdz nekas, noderēs uzņēmuma “Autoduals” padoms iegādāties speciāli šādam nolūkam izgatavotus mitruma uzsūcošus maisiņus. Visi būsim pamanījuši nelielus papīra sainīšus ar plastikas granulām iesaiņojuma kārbās gan kurpju veikalos, gan citu preču kārbās. Mitruma maisīņi sastāv no šīm pašām granulām tikai dažu gramu vietā te auduma maisiņā ir vesels kilograms.
Droša braukšana sliktos laika apstākļos ir tehnisko risinājumu un mūsu iemaņu kopums. Abi komponenti atsevišķi nebūs glābiņš, tādēļ automobilim jābūt sagatavotam laikus un braukšanas iemaņām apgūtām kādā no drošas braukšanas skolām.
Un visbeidzot pats galvenais ieteikums negaisa laikā – ja neesi drošs, labāk nogaidi! Parasti lielās lietus gāzes ir dažus minūšu desmitus garas. Īsts brīdis atspirdzinošai kafijai tuvējā degvielas uzpildes stacijā. Risks tikai asa sižeta filmās ataisnojas – ikdienā tas visbiežāk beidzas traģiski!