Nākamo sešu gadu laikā Latvijas pilsētās un novados divās programmās plānots izbūvēt aptuveni 1700 īres dzīvokļu. Pirmo zemas īres maksas mājokļu izbūve ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansējumu jau uzsākta. Līdztekus tam Ministru kabinets apstiprinājis arī pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās publiskās partnerības programmu, kurā dzīojamo māju būvniecība plānota septiņpadsmit pašvaldībās. Lēmumu par dalību šajā programmā pieņēmusi Olaines novada dome.
Īres dzīvokļu pieejamība jau gadiem ir problēma daudzās pašvaldībās, kas apgrūtina arī jauno speciālistu piesaistīšanu. Šovasar pēc finanšu ministrijas ierosinājuma izstrādāta jauna pieejamu cenu īres dzīvokļu programma. Tā būšot otrā reize, kad projektu īstenošana tiks veikta publiskā privātā partnerībā. Investīciju apjoms programmas īstenošanai plānots ne mazāks kā 100 miljonu eiro.
CFLA Publiskās un privātās partnerības nodaļas vadītāja Diāna Stajevska: “Šis ir komplekss līgums. Tas, ko veiks privātais partneris, projektēšanu, izstrādās būvprojektu, veiks būvniecību, nodrošinās finansēšanu, jo valsts sektoram parasti ir finansējuma trūkums, lai uzreiz ieguldītu tik lielu naudu. Izbūvēs šo objektu un nodrošinās objekta uzturēšanu ilgtermiņā. Šobrīd mēs plānojam, ka tie būs divdesmit gadi.”
Pēc tam izbūvētie mājokļi nonāks pašvaldības īpašumā. Pirmajā lotē dzīvojamo māju būvniecība paredzēta 17 pašvaldībās. Viena no tām Olaines novads, kur deputāti pieņēmuši lēmumu programmā piedalīties ar diviem zemes gabaliem, uz kuriem varētu tikt uzbūvētas divas 50 dzīvokļu ēkas. Olaines novada Attīstības nodaļas vadītāja Elīna Grūba: “To rādīs pētījums, ko izstrādā Valsts nekustamie īpašumi ar Eiropas investīciju banku. Mēs piedāvājam divus zemes gabalus ar 50 dzīvokļiem, bet, pēc viņu aprēķiniem, prognozēm un aplēsēm, tad arī redzēs, vai tas būs viens gabals, vai divi gabali un viena māja vai divas mājas.”
Par labu dalībai projektā pašvaldība lēmusi, jo dzīvojamās platības trūkumu jau gadiem izjūtot gan pašvaldība, gan novada uzņēmēji. Grūba: “Mums diemžēl nav atnākuši un uzsākuši darbību privātinvestori tieši uz daudzdzīvokļu māju būvniecību, un šī ir arī tāda laba iespēja pašvaldībai attīstīt un iekustināt daudzdzīvokļu namu fonda attīstību.”
Turklāt pašvaldībai un valstij šajā projektā būs jāmaksā tikai pieejamības maksājums, no kura daļu nosegs potenciālo iemītnieku īres maksājums. Lēmumu par konceptuālu dalību programmā, rezervējot vienu zemesgabalu četredesmit astoņu dzīvokļu izbūvei. Lēmums par dalību programmā esot pieņemts arī Cēsīs. Pašvaldību lēmumi tikšot gaidīti līdz 20. septembrim. Tikmēr šovasar ar Eiropas Saienība Atveseļošanās fonda finansējumu vairākās pilsētās, tostarp arī Jelgavā, jau uzsākta zemas īres maksas dzīvokļu izbūve.
Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne: “Es teiktu, ka kvalitatīvu mājokļu deficīts viennozīmīgi, vēl ir jāsaprot, ka privātajā īres tirgū ģimenes ar trīs un vairāk bērniem nav tā grupa, ar kuriem vēlas slēgt īres līgumus. Tad, kad ir cilvēki vai bērni ar īpašām vajadzībām, tās ir citas prasības attiecībā par vides pieejamību un dzīvokli, kas šajā mājā būs nodrošinātas.”
Plānots, ka ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda naudu līdz 2026. gadam Latvijā tiks izbūvēti 700 dzīvokļi, bet pieejamo īres cenu dzīvokļu programmā līdz 2030. gadam vismaz 1000 dzīvokļu.
