Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvojis skaitākais un vienlaikus arī traģiskākais mīlasstāsts pasaules vēsturē – Viljama Šekspīra “Romeo un Džuljeta”. To iestudējusi režisore Inese Mičule, meklējot atbildi, vai mūsdienās aizvien ir iespējama tīra un patiesa mīlestība.
Valmieras teātra lielās zāles skatuve līdz ar Mārtiņa Vilkārša scenogrāfiju skatītājus aizved uz Itālijas pilsētu Veronu, kur nu jau pirms 430 gadiem risinājās viens no pasaulē slavenākajiem mīlas stāstiem. Režisore Inese Mičule uzsver, pašlaik teātrī ir fantastiska jauno aktieru paaudze, kuri izcili spēj iejusties Romeo un Džuljetas tēlos. Mičule: “Sandis un Diāna ir brīnišķīgi. Jebkurš viņu kursabiedrs arī būtu spējīgi to nospēlēt, bet šobrīd šīs ir viņu lomas, līdz ar to tas arī bija iemesls ķerties klāt Šekspīram.”
Sandis Runge un Diāna Krista Stafecka atklāj, lai iejustos mīlnieku tēlos, nākas atklāt savu sirdi. Viņiem tas ir arī krietns izaicinājums, tomēr kā aktieriem neatsverama dāvana sastapties ar tik izcilu autoru kā Šekspīrs.
Izrādes radošā komanda cer, ka šis iestudējums mudinās skatītājus aizdomāties par tīru, patiesu un brīžiem pat naivu mīlestību, kas izrādās spēcīgāka par divu dzimtu mūžīgo ienaidu. Mičule: “Vienmēr ir jāsaprot, kurā brīdī tu esi pats sava likteņa noteicējs. Kurā brīdī tu gribi būt brīvs un pārkāpt kādu robežšķirtni. Romeo un Džuljeta pārkāpj šo robežšķirtni, viņi grib būt brīvi. Brīvi no liekulīgās pasaules. Tas ir gan mīlas stāsts, gan arī par pasauli, kura diemžēl ir nežēlīga.”
Abu mīlnieku jūtas, kā arī Kapuleti un Monteki dzimtu kaislības mūzikā ievijis komponists Emīls Zilberts. Bet dzimtu spraigās cīņas, kā arī balles dejas tapušas kustību režisores Elīnas Gediņas pārziņā.
Foto: Valmieras teātris