Tikko no Vācijas. Viens saimnieks. Tas pats sirmgalvis, kurš reizi nedēļā braucis uz tuvējo pārtikas veikaliņu. Nobraukums? Kāds tur vēl nobraukums! Auto praktiski visus šos padsmit gadus stāvējis. Nekādu ieguldījumu – sēdies un brauc!
Pazīstams lietotu automobiļu tirdzniecības sludinājums desmitgadīgam automobilim ar skanīgu zīmolu, ādas salona apdari un jaudīgu dzinēju? Droši vien! Taču šis nav tas sludinājuma teksts, kuru vēlas rakstīt auto pārdevējs. Šo tekstu vēlas izlasīt un tam noticēt tūkstošiem Latvijas autobraucēju. Un, ja reiz kāds tic “Santaklausam”, tad kāpēc lai nesagādātu cilvēkam prieciņu un neuzliktu vates bārdu, sarkanu cepurīti ar baltu bumbuli un nedāļāt lētus saldumus? Pat tad, ja par to draud kriminālatbildība. Pat tad, ja tas ir negodīgi, zemiski un nožēlojami. Negribiet ābolus par vienu dālderi? Tad ņemiet tos pašus ābolus par diviem dālderiem, bet ar brāļu Grimmu cienīgu pavadošo leģendu!
Ja pavērojam Latvijas populārākos auto tirdzniecības sludinājumu dēļus, tad neviļus nonākam pie secinājuma, ka Vācijā, Francijā, Beļģijā, Itālijā un citās Eiropas valstīs, no kurienes straujā tērcītē pie mums ieplūst tūkstošiem lietotu automobiļu mēnesī, autobraucēji vai nu dzīvo blakus darba vietai, vai arī dzīvo darbā. Premium klases auto ar jaudīgu dīzeļdzinēju desmit gados nobraucis pa Vācijas ātrgaitas ceļiem 170 tūkstošus kilometru. Vidēji šāds nobraukums ir pats iecienītākais mūsu auto pircēju vidū. Un, ja reiz tādu nobraukumu vēlas klients, tad tirgotājs tieši tādu arī piedāvā. Taču ņemsim talkā kalkulatoru un parēķināsim. Ja automobilis desmit gados nobraucis 170 tūkstošus kilometru, tad, gluži loģiski, viena gada laikā tā iepriekšējais saimnieks nostūrējis vien 17 tūkstošus. Pat Latvijā, kur no Daugavpils līdz Liepājai ir nieka 460 kilometri, iekļauties šādā gada nobraukumā nav vienkārši.
Taču kalkulatorā ir vēl daudz citas funkcijas, tāpēc tik pat vienkārši varam izrēķināt, ka mēnesī veikti vien 1417 kilometri. Nepārliecināja? Ejam tālāk! Tie ir knapi 47 kilometri dienā! Ja pārrēķinām Rīgas mērogā, tad šāda auto īpašnieks dzīvo Juglā un strādā Imantā. Un tas pie noteikuma, ka ar šo auto nekad neviens pat nav mēģinājis aizbraukt tālāk par pilsētas robežām. Braucienus pie omītes uz laukiem vai atvaļinājuma ceļojumus uz ārvalstīm jāaizmirst kā šķira.
Kurš spēj iedomāties vācieti, kas izdevis milzu naudu par premium segmenta automobili, kā minimums 2,5 litru dīzeļdzinēju ar vismaz 180 zirgspēku jaudu, papildus sporta vai maksimālā aprīkojuma paketi, lai dienā nobrauktu vien sasodīti smieklīgos 47 kilometrus? Grūti. Un tomēr mēs ticam. Ticam tieši tā pat, kā stāstam par septiņiem rūķīšiem, nebēdnīgiem sivēntiņiem vai dakteri, kurš spēja runāt dzīvnieku valodā.
Bizness ir tad, ja esi kaut ko nopircis pa lēto un pārdevis dārgi! Tas, kas paliek pāri ir peļņa, ko īsts biznesmenis iegulda savas rūpalas attīstībā vai, kā minimums, sabāž pa kabatām un atpūšas Maldīvu salās. Lietotu automobiļu pirkšana un pārdošana nav izņēmums. Kāpēc iegādāties tālajā Eiropā jau tā dārgu automobili, ja ar krietni mazākām investīcijām var tikt pie sasista, apdauzīta vai vienkārši līdz nāvei nodzīta dzelzs rumaka? Galu galā, čaklo roku pulciņus neviens nav atcēlis un no metāllūžņu kaudzes var iegūt pat tā neko limuzīnu ar spožu lakojumu un pie rāmja piemetinātu dzinēju.
Taču mēs atgriežamies pie odometra rādījumiem te, tur un pa ceļam pie mums. Bieži vien auto pārdevējs pat nenojauš, ka pirms viņa jau kāds vai kādi pielikuši savu roku, tehnoloģijas un zināšanas, lai bez pēdām dzēstu kādu strēķi iepriekšējās braucamrīka dzīves lapaspušu. Kāds to dara plaši ar vērienu, vadoties no senās patiesības – “ja zagt, tad miljonu, ja pārgulēt, tad ar karalieni”! Šādi rodas rekordisti. Visticamāk izbijuši taksometri, lidostas transfēra automobiļi, iespējams kāda avārijas dienesta vai pat policijas automobiļi, kas ikdienā pieraduši nobraukt tik, cik dažam labam Latvija neizdodas mēnesī. Tie visi pārvēršas par pubertātes vecuma tīnēdžeriem ar minimālu dzīves pieredzi un maksimāli daudz pumpām. Labi piepūderētām rūsas pumpām!
Bet ne jau tikai rekordisti nonāk otrreizējā vai pat treškārtējā automobiļu tirgū! Pasaulē ir gana daudz “godīgu” cilvēku, kas uzlabo autobraucēju pašapziņu par pašu mazumiņu. Tā īsti uz kriminālu nevelk, bet arī par godprātīgu neviens nenosauks. Šo odometru rādījumu “tinēju” armiju izprast visgrūtāk, jo jebkura daudz maz saprātīga būtne nepievērsīs uzmanību tam, ja auto būs nobraucis par 30 tūkstošiem kilometru vairāk. Šādi šobrīd pieejams kāds Renault markas automobilis, kura “atjauninājumi” liek aizdomāties par kāda konkrēta, taču nezināma odometru “tinēja” garīgās veselības stāvokli. Amizantais 2010. gada Renault tiek pārdots kā 183 500 kilometru nobraucis ģimenes automobilis. Protams, tas ieradies taisnā ceļā no Beļģijas un, tam ir nevainojama servisa vēsture. Ar servisa vēsturi tiešām problēmu nav. Automobiļa instrukciju mapītē kāds pedantisks Briseles iedzīvotājs pat sakrājis visus čekus par automobiļa mazgāšanu! Dokumentāls apstiprinājums liecina, ka Renault divas reizes sirdzis ar “radio viļņu nesaturēšanu”, tāpēc audiosistēma tikusi pie jaunas antenas ligzdas un, vēlāk arī paša antenas kabeļa. Sapnis ne auto. Ja vien ne kāds neliels sīkums – pirms pāris mēnešiem šim automobilim fiksēts 206 830 kilometru nobraukums. Nobraukums koriģēts par 23 330 kilometriem! Kādam ir idejas, kāda velna pēc?
Vācija, Šveice, Austrija, Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande un, protams, Beļģija ir tās zemes, kur lietotu automobiļu pārpalikums sit augstu vilni. Līzinga kompānijas ir gatavas no operatīvā līzinga atgrieztos auto atdot jūtami lētāk, ko var pārliecināties Eiropas vadošajās interneta automobiļu izsolēs. Taču arī šādi labs braucamrīks nemaksās maz un peļņas koeficients pārpircējiem nešķiet tik pievilcīgs. Neskatoties uz to, ka kriminālatbildība par odometra koriģēšanu paredzēta gan Beļģijā, gan pie mums, tieši no šīs zemes ievestie auto ir teju vai līderi koriģēto odometru sfērā. Tiesa gan, arī Skandināvija cīnās par “goda tinēja” titulu pilniem spēkiem, tāpēc Beļģija pagaidām ieņem godpilno trešo vietu.
Šo un daudz, ko citu par automobiļu vēsturi zina pastāstīt AutoDNA Latvijas pārstāvis Agris Dulevičs. Piemēram to, ka teju trešdaļa jeb 28 procenti no visām Beļģijas ievestajām automašīnām ir Volvo markas spēkrati. Bēdīgi, taču 42 procenti šo automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Ekstrēmākais “mazlietots auto, kurš neprasa ieguldījumus”, ir kāds 2004. gada Volvo V70, kurš pa ceļam uz Latviju pazaudējis vairāk nekā pusi miljona kilometru jeb 516 002. Beļģijā tas reģistrēts ar 726 002 un CSDD piereģistrēts jau ar krietni pievilcīgāku nobraukumu, proti, 210 000.
No Beļģijas ievesto automobiļu spidometru korekcija aizvadītajos gados pēc AutoDNA aprēķina ir aptuveni 25 miljonu kilometru apmērā. Varam to vien salīdzināt ar kosmiskiem ceļojumiem mūsu saules sistēmā. Mēness no Zemes atrodas nieka 384 000 kilometru jeb teju vai viena koriģēta odometra attālumā. Ja “beļģi” kopumā pielaboti par 24,5 miljoniem kilometru, tad tie ir trīsdesmit divi ceļojumi turp un atpakaļ uz mūsu tuvāko kaimiņu Mēnesi! Un kāds vēl šaubās par mūsdienu braucamrīku spēju kalpot cilvēkam ilgi un laimīgi?