Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopā ar pašvaldību policiju amatpersonām turpina apsekot potenciālos objektus, kas varētu kalpot kā patvertnes. Apsekošanu plānots pabeigt līdz novembra sākumam, savukārt līdz decembra sākumam ministrijām un pašvaldībām jāizvieto zīmes patvertņu atpazīšanai.
Šobrīd Latvijā ir apzināti 5323 objekti, kur potenciāli varētu būt patvertnes. No tiem apsekoti nedaudz vairāk nekā puse. Valmieras novadā jau ap 80% objektu, atlikušo apsekošanu plānots pabeigt jau oktobrī. VUGD pārstāve Tija Zariņa: “Un tad mēs atkal skatāmies apkārt. Pieņemsim, rekur ir ventilācija, tad piespiedu ventilāciju ķeksējam klāt. Ir, nav, kādā stāvoklī.”
Te amatpersonas gan atzīst, līdz šim apskatītie objekti šobrīd iedalās vien divās kategorijās – neatbilstoši un daļēji atbilstoši patvertņu minimālajām prasībām. Viens no tādiem, kas atbilst daļēji, ir pirms dažiem gadiem izbūvēta dienesta viesnīca Valmierā, kur, lai arī šķietami ir viss nepieciešamais, lai patvertos, tas vien daļēji atbilst patvertņu prasībām. Valmieras novada pašvaldības policijas civilās aizsardzības speciālists Imants Silanžs: “Tur neatbilda tas, ka tur ir logi, bet tos var aizlikt ar smilšu maisiem. Tas ir jaunizbūvēts, tas objekts ir pārbūvēts. Līdz ar to uzreiz, ka varbūt nevis pielāgots patvertnei, bet ir gan ventilācija, gan tualete, dušas, apkure, arī daļēji pielāgots patvertnei.”
Kā vēl vienu no apsekotajām vietām Valmierā mums parāda vienu no skolām, kas nevar kalpot kā patverne. Silanžs: “Principā mēs pat neizskatām, jo šajā objektā tas ir cokolstāvs ar lieliem logiem. Un tas vispār neatbilst kaut kādām vadlīnījām tieši patvertnes ierīkošanai.”
Valstī kopumā no līdz šim apsekotajiem objektiem patvertnēm pilnībā atbilst tikai 298, daļēji atbilst – 961. Aprēķināts, ka tajās varēs uzturēties mazliet vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju. VUGD informē, sākotnēji kā prioritāte bija apsekot platības ziņā lielākos objektus – dažādu publisko ēku, piemēram, ārstniecības iestāžu, izglītības iestāžu, muzeju un bibliotēku pagrabstāvus, tad šobrīd pārsvarā atlikuši objekti, kuru platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem. VUGD pārstāvis Uldis Ķevers: “Ņemot vērā, ka tie ir tādi mazāki pagrabi, kas vairāk tiek izmantoti saimniecisko telpu uzturēšanā, vai tur ir iekšā inženieru tīkli ievilkti, vai arī šajās telpās tiešām ir slikts tehnikais stāvoklis ir novērojams, šīs sienas konstrukcijas ir bojātas. Šie mazākas platības pagrabi ir ar zemāku koeficientu, kas tiek atzīmēts “atbilst” vai “daļēji” atbilst. Līdz ar to sākotnēji mums bija augstāks procents tām patvertnēm, kuras atbilst vai daļēji atbilst.”
Plānots, ka kopumā visus objektus, kas apzināti kā iespējamās patvertņu vietas, apsekos līdz novembra sākumam. Bet līdz decembra sākumam pie atbilsotšām vai daļēji atbilstošām ir jāizvieto arī to apzīmējošas luminiscējošas zīmes. Tikmēr Valmieras novada pašvaldības vadītājs, atsaucoties uz vadlīnijām par minimālajām prasībām patvertnēm, saka, ka tie būs milzīgi izdevumi, lai tās izpildītu. Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks: “Skatoties uz izglītības iestādēm, ko mēs kā prioritāti skatāmies, tad ir jāsadala atsevišķās telpās, nodalījumos, kur uzturēties dažādu vecumu bērnu grupām. Tad ir spēļu laukumi jāierīko un vienu tualeti uz 15 bērniem. Skolās vienu tualeti uz 30 bērniem. Mēs veicām aprēķinus. Šobrīd skatoties, Valmieras bērnudārzi šiem noteikumiem neviens neatbilst, mēs pat nevienā esošā pagrabā neko tādu ierīkot nevaram. Principā tas viss ir jābūvē pilnīgi no jauna.”
Lai, piemēram, izbūvētu patvertni bērnudārzā, ar 200 bērniem, tas izmaksātu aptuveni 450 tūkstošus eiro, savukārt skolā, kurā ikdienā uzturas 600 skolēni, gandrīz miljonu eiro. Ņemot vērā, ka pašvaldībām jau tā ir finansiāli sarežģīts laiks, Jānis Baiks aicina šīs minimālās prasības pārskatīt, ņemot vērā arī Ukrainas pieredzi un to, ko reāli šobrīd varam atļauties.
