Sprostos, kūtī vai brīvos apstākļos dētas olas – pircēju izvēli bieži nosaka cena, taču arī dzīvnieku labturība kļūst arvien nozīmīgāka. Lai labāk izprastu patēriņa tendences un pieprasījumu dažādu olu kategorijās, Latvijas olu ražotāji varētu plānot savas investīcijas un pielāgot ražošanu atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai un tirgus standartiem, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija septembrī nosūtīja vēstuli lielākajiem Latvijas veikalu tīkliem, aicinot paust skaidru nostāju par sprostos dēto vistu olu tirdzniecības nākotnes plāniem. Vai jau var izdarīt kādus secinājumus?
Latvijā olas tiek marķētas atbilstoši to ražošanas metodei un izcelsmes valstij. Pirmais cipars uz marķējuma norāda vistu turēšanas apstākļus: 0 – brīvās turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā, 1 – brīvās turēšanas apstākļos, 2 – kūtī, 3 – sprostos. Olas, kas nav marķētas, ražotas neatbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals: “Visas ražošanas metodes, kas ir atbilstoši Eiropas standartiem, ir legālas, leģitīmas un ražotāju ražo gan trešā, gan otrā, gan pirmā, gan nulltā, kas ir bioloģiskās. Tātad šī te tendence ir mazināt trešā numura olu īpatsvaru, pārējot uz to olu tirdzniecību, kas ir ražotas, kur vistas ir turētas labākos apstākļos.”
Lai arī dažādi veikalu tīkli izteikuši vēlmi pārtraukt trešā numura olu tirdzniecību, sākot ar 2025. gadu, pircējiem ir iespēja iegādāties arī lētākas olas, kas neatbilst Eiropas Savienības labturības standartiem un ir importētas no trešajām valstīm. Tās ir no Ukrainas ievestās olas. Pamatdoma tam ir ekonomiski palīdzēt kara skartajai valstij, taču, Jāņa Gaigala prāt, palīdzēt var citādākos veidos. “Veselībai tās olas nav kaitīgas, ja vien tur nav salmonella, kā dažreiz gadās iekšā ir vai kādas antibiotiku atliekas, vielas, vai kaut kas tamlīdzīgs, ko konstatē. Olas var ēst. Jautājums ir par ražošanas metodi un par attieksmi. Attiecībā pret šādām ražošanas metodēm, kas ir arhaiskas, senas un Eiropas Savienībā aizliegtas jau kopš 2012. gada.
Ražotājiem ievērojot Eiropas Savienībā noteiktās labturības prasības, ražošanas izmaksas sadārdzinās par vismaz 20 procentiem, tirgū ienākot šādai produkcijai, tas rada negodīgu konkurenci un kropļo tirgu. Tā kā tendence Eiropā ir mazināt sprostos dēto olu ražošanu, arī ražotāji Latvijā ir gatavi pāriet uz otrās un pirmās kategorijas un bioloģisko olu ražošanu. Taču tās ir lielas investīcijas, tāpēc asociācija vēlas saprast arī tirgotāju nākotnes plānus. Gaigals: “Šobrīd ir atbildējuši mazāk par pusi, bet mēs vēl pagaidīsim, es līdz ar to nenosaukšu konkrēti. Bet tās atbildes ir samērā vispārīgas, un es te varu nocitēt – pakāpeniski izbeigsim, iespējams, samazināsim, turpināsim darbu pie plānošanas un tā tālāk. Līdz ar to, protams, tas virziens ir skaidrs, bet konkrētības nav.”
ReTV uzrunātie tirgotāji norāda, ka viņu veikalos jau lielākā daļa ir brīvās turēšanas vai kūtī dētās olas. “Maxima Latvija” Komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule: “Tas ir bijis tāds ļoti ciešs darbs ar mūsu partneriem. Varam teikt, vairāku gadu garumā turpinām aktīvi strādāt pie tā, lai varētu to nodrošināt un piedāvāt cilvēkiem arvien vairāk laimīgo vistu olas, jo tie ir 80%. Mums ir ko vēl darīt. Šis process turpinās, tā kā ejam uz priekšu un strādājam.”
“Rimi Latvija” Sabiedrisko attiecību pārstāve Inga Bite: “Šis ir ļoti komplicēts process, kurā ir daudz un dažādu iesaistīto pušu. Tajā skaitā arī paši ražotāji un piegādātāji, kas nodrošina olu pieejamību mūsu veikalos. Tas noteikti iet roku rokā, tāpēc ikdienā, ar viņiem aktīvi strādājot, esam atraduši to veidu, lai šīs ārpus prostiem dētās olas būtu pircējiem tikpat cenu pievilcīgas, kā tas ir varbūt arī trešās kategorijas olām.”
Jāpiebilst, ka jau šobrīd Baltijas lielākie olu ražotāji sākuši pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu novietnēm. Tā, piemēram, akciju sabiedrība “Balticovo” to plāno izdarīt līdz 2027. gadam.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.