Latvijas modernās pavārmākslas aizsācējs, daudzu šodien atzītu pavāru skolotājs un iedvesmotājs – tā īsumā varētu raksturot populāro šefpavāru Mārtiņu Rītiņu. Dzīves nogalē viņam bija iecere izdot grāmatu par cilvēkiem, ar kuriem viņš ticis, tagad tas īstenojies viņam veltītajā grāmatā “Pavārgrāmata Mārtiņam. Cilvēki, kas mani satikuši”. Tās autore ir biedrības “Slow Food Straupe” vadītāja Astrīde Rozīte, viņa ar Mārtiņu Rītiņu bija pazīstama jau ilgus gadus, var teikt, kopš Māriņa Rītiņa ierašanās Latvijā.
“Sākotnēji mums bija doma radīt grāmatu, tādu, kā viņš vēlējās, jo būtībā tas ir viņa nepiepildītais sapnis, viņš pirms aiziešanas izteica vēlmi, ka viņš gribētu jaunu savu pavārgrāmatu, bet, protams, mēs sapratām, ka mēs to pavārgrāmatu, viņa pavārgrāmatu, radīt nevaram, mums nav viņa receptes, bet sanākot kopā visiem viņa draugiem, tuviniekiem, viņa skolniekiem, pavāriem, vīnziņiem, mēs varam ar tādu simbolisku žestu radīt veltījumu viņam, dodot katrs savas receptes un atmiņas par Mārtiņu.”
Grāmatā gan Mārtiņa Rītiņa dzīvē nozīmīgi fakti, fotogrāfijas, arī slavenā restorāna “Vincents” vēsture, gan arī ar savām receptēm dalās cilvēki, kuri viņam bijuši svarīgi un kuriem viņa devums ir bijis būtisks. “Intervijā ar Domburu viņu mazliet izaicina – Mārtiņ, varbūt tu varētu vēl kādu grāmatu uzrakstīt. Viņš saka – jā, es gribētu uzrakstīt grāmatu ar nosaukumu “Cilvēki, kas mani satikuši”. Viņš lieto tieši vārdu „kas”, un tas arī ir atstāts grāmatas nosaukumā.”
Biedrības “Slow Food Straupe” aizsāktie zemnieku tirdziņi savulaik arī bija Mārtiņa Rītiņa rosināti. “Viņš man kādreiz teica, ka gribētu, lai visur Latvijā ir tie tirdziņi, viņš bija tas idejas nesējs, bīdītājs, teiksim tā, viņam varbūt nebija laika to darīt, bet ir kādam jānes tas karogs, viņš bija tas karognesējs. Tas, ka Latvijā tagad ir tik daudz tirdziņu, ir Mārtiņa nopelns.”
Grāmatā arī restorāna “Pavāru māja Līgatnē” saimnieka, šefpavāra Ērika Dreibanta recepte, viņš atzīst, ka Mārtiņš Rītiņš ir gan pamatlicējs šodienas Latvijas restorānu virtuvei. “Tā ir viena paaudze 40-50 gadnieki, kuri tagad ir tādi labi atpazīstami šefpavāri, restorānu īpašnieki, tad lielākā daļa ir Mārtiņa skolnieki, palīdzējis, lai mēs profesionāli augtu.”
Šoruden klajā nākusi arī “Pavāru mājai Līgatnē” veltīta grāmata. “Tā ideja radās apmēram pirms pusotra gada. Pavāru māja jau bija iekārtota, viesi pie mums brauca, ļoti daudzi jautāja, kur jūs traukus pasūtījāt, kas remontu jums palīdzēja taisīt un tādā garā, tad mēs sapratām, ka mēs šo stāstu par Pavāru māju vēlamies izstāstīt cilvēkiem. Tad grāmatā ir gan mājas vēstures stāsts, tad arī par visiem māksliniekiem, amatniekiem, kas ir bijuši iesaistīti Pavāru mājas tapšanā, un, protams, receptes.”
Un Ēriks Dreibants savā ziņā arī turpina Mārtiņa Rītiņa iesākto – popularizēt vietējos produktus, izcelt to garšu. “Pirmkārt, garšīgs ēdiens ir tikai tad, ja ir kvalitatīvs izejmateriāls, kvalitatīvs produkts un jo tas produkts tiek mazāk mocīts, mazāk vests, jo viņš ir kvalitatīvāks, sadarbojoties tieši roku rokā ar “Slow Food” zemniekiem, tas izdodas.”
Jāpiebilst, ka šogad Mārtiņam Rītiņam apritētu 75 gadi, mūžībā viņš devās pirms diviem gadiem.