Latvijas zinātnieki izstrādājuši aprites ekonomikas indeksu, ar kura palīdzību var noteikt un izvērtēt pašvaldību resursu izmantošanas efektivitāti, ilgstspēju un darbības atkritumu samazināšanā. Izmantojot jauno rīku, zinātnieki veikuši pašreizējās situācijas novērtējumu pašvaldībās. Līderos izvirzījusies Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads. Aprites ekonomikas indekss ļaušot pašvaldībām detalizētāk izprast, kurām jomām jāpievērš lielāka uzmanība, lai iekļautos aprites ekonomikā.
Aprites ekonomikā iesaistītas visas nozares, tomēr viena no lielākajām sadaļām ir atkritumu apsaimniekošana. Pazemes konteineri, zaļās enerģijas auto atkritumu savākšanai ir viens no ilgtspējas pamatprincipiem, kas raksturo aprites ekonomiku un ko savā praksē jau ieviesis viens no lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem.
A/S “Clean R Grupa” valdes locekle Agita Baltbārde: “Tāds visvairāk raksturojošais aprites saimniekošanas pamatprincips – vairāk kā pusi no savāktajiem atkritumiem, gan ar sķirošanu, gan ar pārstrādi atgriežam otreizējā apritē. Faktiski šādā veidā atkritumiem dodot jaunu dzīvi, tiem kļūstot par izejvielu jaunu produktu veidošanā.”
Arī pašvaldību uzdevums ir ne vien sakārtot infrastruktūru un domāt par iedzīvotāju labklājību, bet arī pēc iespējas efektīvāk izmantot esošos resursus un mazāk radīt atkritumus. Re TV uzrunātās pašvaldības atzīst, ka atkritumu šķirošana, īpaši bioloģisko, kas ir obligāta tikai no šā gada, sagādājot vislielākās problēmas.
Gulbenes novada Vides pārvaldības speciāliste Dace Kurša: “Mēs jau esam uzsākuši likt bioloģijas konteinerus, bet pašreiz mums ir problēma – nevaram vienoties par tarifu, jo bioloģijas šķirošana būs izdevīga tad, ja tā būs lētāka.. Vajadzētu būt 60% no sadzīves atkritumu tarifa, bet šobrīd apsaimniekotājs mums grib pacelt nešķiroto atkritumu tarifu, līdz ar to dabūt summu, kas ir bioloģijai. Mēs uzskatām, ka tas likums visai Latvijai nav vienāds, jo ir lielās pilsētas un pilsētas, bet Gulbenes novads vairāk ir lauku reģions, kur 70-80% iedzīvotāju sķiro bioloģiju savās mājsaimniecībās.”
Jelgavas valstspilsētā nosiltināti aptuveni 10% ēku, bet bioloģisko atkritumu šķirošana pa īstam notiek tikai pašvaldības iestādēs, neraugoties uz to, ka saistošajos noteikumos paredzēts pie daudzdzīvokļu mājām obligāti izlikt brūnos konteinerus. Jelgavas valstspilsētas vides pārvaldības speciāliste Jolanta Ližus: “Atkritumu apsaimniekošanas jomā mēs esam ieviesuši tās prasības, kas nepieciešamas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Vienmēr varam vēlēties, lai aprites ekonomikas ieviešana būtu labākā līmenī, bet primāri tā ir mūsu iedzīvotāju atbildība un izpratne par šiem jautājumiem.”
Lai novērtētu situāciju apritīguma jomā, pēc uzņēmuma “CleanR Grupa” iniciatīvas, zinātnieki izstrādājuši metodiku, pēc kuras aprēķināt aprites ekonomikas indeksu, kā arī veikuši pašvaldību šā brīža novērtējumu. “Mums ir novilkta robeža, lai vēlāk neskatītos uz pagātni, bet nākotni kā sniegumu uzlabot. Tiem, kuriem vērtējumi būs labāki, mēs varēsim paskatīties, kurās kategorijās viņiem būs interese savu sniegumu uzlabot, un tad, protams, būs pasākumi un rekomendācijas,” saka zinātniece, profesore, vadošā pētniece Dzintra Atstāja.
Veicot pētījumu pēc aprites ekonomikas indeksa, kas tiek aprēķināts pēc sarežģītas formulas, atklājies, ka bieži vien pašvaldības nodrošina koplietošanas infrastruktūru, kas arī saistīta ar apritīgumu, bet iedzīvotāji to neizmanto. Tādējādi resursi izlietoti neefektīvi. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis: “Piemēram, attiecībā uz gudru saimniekošanu redzam, ka pašvaldības spēj izdarīt vairāk. Cik daudz mēs redzam renovētas privātmājas un cik sabiedriskās iestādes. Otra lieta – iedzīvotāji uzskata, ka pašvaldības varētu taupīt.”
Aprites ekonomikas indeksa rezultāti iedalīti piecās grupās. “Līderu” grupā pašlaik ir divas pašvaldības: Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads.
Foto: Freepik; ilustratīvs