Zvejniekiem tas nav nekas neierasts – dodoties jūrā satikt roni. Ja šī satikšanās ir pie zvejas tīkliem, pilniem ar lomiem, tad nekas iepriecinošs gan tas nav.
“Reālā situācija ir tāda, ka principā tu iemet tīklu un ronis ir uzreiz klāt, viņš izēd zivis saplēš tīklu. Nav ne zivju, ne tīkla vairs,” stāsta Salacgrīvas zvejnieks Jānis Krūmiņš. Tīkls ir ļoti trausls, veidots pēc iespējas smalkāks, lai to zivi noķertu, tā zivs ir iepinusies, tas ronis atnāk un izplēš no tā tīkla gabalu ārā.”
Jānis Krūmiņš ir piekrastes zvejnieks vismaz jau ceturtajā paaudzē. pēc pieredzes vērtē, ka roņu skaits ir būtiski audzis. “Tik daudz nav bijuši, kā ir tagad! Es pats atceros bērnībā, kad gāju līdzi jūrā mest tīklus, tad nebija tā, ka katru reizi tīklam ronis sēž blakus, katru reizi, kā ej jūrā, tu redzi roni, kādreiz tā nebija.”
Lai mazinātu zvejas rīkiem un lomiem radītos postījumus, šogad pirmo reizi zvejniekiem tiek izsniegtas atļaujas pelēko roņu letālai atbaidīšanai. No 1. septembra līdz 31. decembrim drīkstēs veikt roņu atbaidīšanu, izmantojot medību ieročus. Kopumā, kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode, drīkstēs nomedīt ne vairāk kā 60 pelēkos roņus. “Pelēko roņu populācija pieaug, pēdējais vērtējums jau ir tuvu 60 tūkstošiem, attiecīgi arī Latvijas ūdeņos tas skaits ir lielāks, tāpēc arī lēmums ir pieņemts, bet es ļoti gribētu uzsvērt, ka mērķis nav nogalināt roņus un samazināt roņu skaitu kā tādu, bet samazināt postījumus zvejas rīkiem. Ne vienmēr uzreiz dzīvniekus nogalinot, bet atbiedējot, lai iegūst kaut kādu refleksu, tādā veidā samazinot postījumus.”
Zvejnieks Jānis Krūmiņš vēl gan nav saņēmis šo atļauju, bet gatavojas tai pieteikties un atzinīgi vērtē šo lēmumu par roņu atbaidīšanu. “Tas ir pozitīvi, viens – vismaz tu viņus vari kaut kā atbaidīt, pieņemsim, troksnis un vibrācija, varbūt sāks vienkārši baidīties no tā visa. Stāsta, ka tie īpatņi, tie roņi, kuri izdara tieši lielāko postu, ka iespējams, ja tie tiks izmedīti, tad varbūt situācija uzlabosies. Roņu mums te ir tik daudz, ka es nezinu, vai ar tiem trīs īpatņiem, kas ir uz katru mednieku, kas ir noteikti, vai ar to, kas tiks līdzēts.”
Protams, zvejniekiem, kuri saņem šīs atļaujas, kā stāsta Gita Strode, būs jāievēro arī vairāki nosacījumi. “Nosacījumi ir diezgan strikti, kas ir jāievēro, gan no drošības viedokļa, gan no dzīvnieku, lai, piemēram, nesajauktu pogaino roni ar pelēko roni. Jāsaka, ka izmēģinājums bija jau pagājušo gadu, BIOR ar sadarbības zvejniekiem izmēģināja, vai šis strādā un vai tam ir kāds efekts, vai tas samazina postījumus zvejas rīkiem, tie rezultāti bija gluži ne viennozīmīgi, bet pozitīvu tendenci uzrādīja, līdz ar to šogad tie zvejnieki, kas veiks atbiedēšanu, būs speciāla aptaujas anketa jāaizpilda, lai pēc tam šos datus varētu apstrādāt un izanalizēt kopā ar zinātniekiem, pārliecināties, ka tam tiešām ir jēga.”
Pelēko roņu atbaidīšanu no zvejas rīkiem, izmantojot medību ieročus, varēs veikt tikai noteiktas juridiskās personas laika posmā no 1. septembra līdz 31. decembrim.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sižeta saturu atbild SIA “VIDZEMES TV”.
#SIF_MAF2024
Foto: Freepik; ilustratīvs