22. maijā jau otro reizi atzīmē Sēlijas dienu

Šodien, 22. maijā, jau otro reizi ar dažādiem pasākumiem Sēlijas pilsētās un pagastos atzīmēja Sēlijas dienu. Sēlijas dienas tradīcija pēc “Stendera biedrības” iniciatīvas aizsākta pērn, lai stiprinātu sēļu vēsturiskās saites un piederību kultūrvēsturiskajai videi.

1999. gada 22. maijā pirmā Sēlijas kongresa laikā iesvētīja Sēlijas karogu, kas visu šo laiku ir kalpojis kā vēsturiskās sēļu zemes vienotības simbols.

Pirms pieciem gadiem toreizējais Valsts prezidents Egils Levits (2019.-2023.) izdeva Vēsturisko zemju likumu, kas atjaunoja Sēlijas juridisko statusu: “Sēļi ir viena no piecām Latvijas pirmtautām, bet kaut kā laika gaitā apziņa sēļiem bija kļuvusi bālāka, un arī administratīvajā ziņā Sēlija no kartes bija pazudusi. Es domāju, ka tā taču nevar būt, tai ir jāatgriežas Latvijas kartē un galvenais – latviešu apziņā.”

Šodien svinīgā gaisotnē jau otro reizi atzīmē Sēlijas dienu. Arī pie Neretas kultūras centra šodien mastā uzvijās Sēlijas karogs, kas ir ļoti svarīgs pašiem neretiešiem, stāsta novadpētniece un sēliete vairākās paaudzēs Lidija Ozoliņa: “Tas ir kaut kas jauns, kas vajadzīgs šodienas paaudzei, kuri ies tālāk. Man Sēlija bija zināma visu mūžu. Šur un tur dzirdēta un iekšā. Vienkārši Sēlija bija manī iekšā.”

Uz jautājumu, ko viņam nozīmē Sēlija un Sēlijas diena, Neretas novadpētniecības muzeja vadītājs Valts Apinis atbild: “Pirmkārt, tā ir skaistā Sēlijas daba – pauguraines, daudzie pilskalni. Tas ir arī tāds īpašs rakstnieku novads. Mēs Neretā nesen veicām talku kapsētā un redzējām, ka vairāk nekā trīsdesmit cilvēku – mūziķi, rakstnieki, dzejnieki.”

Lai gan pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas nevienā novadā nav tikai sēļu zemes un arī Sēlijas plānošanas reģiona nav, viņi ir gandarīti arī par sasniegto mazumiņu, skaidro Sēlijas asociācijas valdes loceklis Arvīds Kviesis: “Tā kultūra jau nedaudz atšķiras, tāpēc mēs kopjam tagad Sēlijas tradīcijas, organizējam tautas mākslas svētkus “Sēlija rotā”, kas ir ļoti populāri un labi apmeklēti. Ir arī citi pasākumi gan kultūras, gan izglītības jomā.”

Gandarīts par virzību Sēlijas atdzimšanā ir arī “Stendera biedrības” valdes priekšsēdētājs Pēteris Stradiņš: “Man no rīta bija Seces pamatskolā Sēlijas stunda, un es braucu cauri visai Sēlijai uz Neretu, un tad, kad tur redzi, ka pie daudzām mājām ir Sēlijas karogs, tā ir laba sajūta. Es domāju, ka ir daudz kas tomēr noticis. Sēlija, vismaz sabiedrisko organizāciju, dažādu biedrību ziņā, ir ļoti savu balsi pacēlusi, un grūti ir pateikt, kas būtu, ja tas nebūtu.”

Jāpiebilst, ka arī eksprezidentu Egilu Levitu ar sēļiem un Neretu vieno radniecīgas saites, kas bija  arī viens no diskusiju tematiem šodienas tikšanās laikā: “Man tante pagājušā gadsimta 20. gados šeit bija. Viņa bija pirmā latviešu fotogrāfe – sieviete, kurai šeit bija sava fotostudija, kad es biju mazs, es viņu arī satiku.”

Levits atzīst, ka zināmā mērā šīs radniecīgās saites ietekmējušas arī viņa izvēli izsludināt Vēsturisko zemju likumu, kas šodien sēļiem ļauj saglabāt savu identitāti un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm.