Ārpolitikas krīzes un jauni nodokļi tiešā veidā var ietekmēt mūsu maciņus veikalos. Biedrība “Zemnieku saeima” brīdina, ka straujā minerālmēslu sadārdzinājuma dēļ Latvijā un visā Eiropā prognozējami kāps pārtikas cenas, un visvairāk to izjutīs graudaugu produktu un maizes segmentā. Konflikts Tuvajos Austrumos no pasaules tirgus pēkšņi izslēdzis piekto daļu mēslojuma izejvielu, radot bažas par rudenī gaidāmu globālu deficītu.
ASV un Irānas konflikts un tam sekojošā Hormuza šauruma blokāde satricinājusi lauksaimniecības nozari visā pasaulē. No tirgus pazuduši aptuveni 20% minerālmēslu un to ražošanai nepieciešamo izejvielu.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka Eiropas lauksaimnieki jau ilgstoši ceļ trauksmi, ka tas neizbēgami atspoguļosies veikalu plauktos: “Pat tad, ja tā krīze ātri beigsies un varbūt cenas uzkāps, un mēs atradīsim un tiksim pie šiem mēslošanas līdzekļiem, un nākamgad varbūt izaugs raža labāk – tas iekritums vienalga būs. Un tas atspoguļosies, pirmkārt, pārtikas cenās, kuras pieaugs. Atsevišķos reģionos tas ietekmēs arī vispār pārtikas pieejamību, kas pasaules situāciju padarīs vēl sprādzienbīstamāku un nepatīkamāku. Latvijas zemniekiem tas nozīmē, ka ienākumu kritums būs, noteikti būs bankroti, būs iziešana no tirgus. Būs zemnieki, kas šo situāciju nespēs akumulēt un pārdzīvot.”
Papildu slogu nozarei rada arī šogad Eiropas Komisijas ieviestie nodokļi minerālmēsliem. Latvijas lauksaimnieki to asi kritizē, norādot, ka vietējiem ražotājiem ir jākonkurē ar valstīm, kurām šādu papildu izmaksu vispār nav.
Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka problēmas sekas reālajā dzīvē un Latvijas laukos ir redzamas jau šobrīd: “Mēs redzam arī šobrīd, laukos braucot pa dažādiem reģioniem, ka daži lauki izskatās ļoti gaiši, gaiši zaļi. Tur zemniekiem nav bijusi nauda, lai nopirktu šo mēslojumu. Viņi ir izvēlējušies nemēslot. No tādiem laukiem varēs novākt vienu līdz divas tonnas kviešu, lai gan vidējā raža mums Latvijā ir piecas tonnas – tas ir skarbi. Tāpat var redzēt arī vietām – varbūt ir tas pirmais mēslojums uzlikts, bet otrā reizīte nav uzlikta. Tas jau ir redzams dabā.”
Reaģējot uz lauksaimnieku neapmierinātību un briestošajiem protestiem, Eiropas Komisija nākusi klajā ar jauno Eiropas mēslojuma stratēģiju. Tomēr, kā norāda “Zemnieku saeimā”, šis dokuments neatbild uz galveno jautājumu – kā cenu spiedienu mazināt tieši šodien.