Latvijā 27% iedzīvotāju dzīves laikā ir aizņēmušies, lai segtu citas kredītsaistības, informēja Kredītinformācijas biroja (KIB) pārstāvji, atsaucoties uz KIB un pētījumu kompānijas “Norstat” veikto aptauju.
Lai nokārtotu iepriekš uzņemtās kredītsaistības, iedzīvotāji ņēmuši jaunus kredītus, līzingu vai izmantojuši kredītlimitu.
Vienlaikus 61% aptaujāto norādījuši, ka šādā situācijā nekad nav nonākuši, bet 13% respondentu atzinuši, ka vispār nekad nav ņēmuši aizdevumu.
Visbiežāk citas kredītsaistības ar jaunu aizņēmumu seguši ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotāji. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem šāda pieredze bijusi 37% aptaujāto, bet vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 36%. Savukārt vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem citas kredītsaistības ar jaunu aizņēmumu seguši 17%, bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 19% respondentu.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka biežāk citu kredītsaistību segšanai aizņēmušies iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Starp respondentiem, kuru ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz 550 eiro mēnesī, šādu pieredzi atzinuši 37%. Savukārt būtiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem nav konstatētas.
KIB valdes loceklis Intars Miķelsons pauž, ka jauna aizdevuma ņemšana iepriekšējo saistību segšanai parasti ir nopietns signāls par finansiālām grūtībām, īpaši tad, ja tas kļūst par regulāru risinājumu.
Viņš norāda, ka atsevišķās situācijās kredītu refinansēšana vai vairāku saistību apvienošana var būt pārdomāts finanšu lēmums, kas ļauj samazināt ikmēneša maksājumus vai iegūt izdevīgākus nosacījumus. Tomēr, ja jauns aizdevums tiek ņemts tikai iepriekšējā kredīta maksājuma segšanai, neveidojot ilgtermiņa risinājumu, tas var liecināt par finanšu līdzsvara zudumu.
Miķelsons pauž, ka īpaši satraucoši ir tas, ka ar šādu situāciju visbiežāk saskaras cilvēki dzīves posmā, kad vienlaikus jāuztur ģimene, jāatmaksā mājokļa kredīts un jāsedz citi ikdienas izdevumi. Tas apliecina nepieciešamību savlaicīgi izvērtēt savu maksātspēju un neveidot saistības, kuru izpilde ilgtermiņā var kļūt apgrūtinoša.
Viņš arī norāda, lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju līdz šim spējuši izvairīties no nepieciešamības vienas kredītsaistības segt ar citām, 27% iedzīvotāju šāda pieredze liecina par daļas sabiedrības finansiālo ievainojamību. Ekonomiskās nenoteiktības apstākļos iedzīvotājiem ir svarīgi regulāri pārskatīt izdevumus, neveidot pārmērīgas kredītsaistības un veidot finanšu drošības spilvenu neparedzētiem gadījumiem.
KIB un “Norstat” aptauja veikta 2026. gada maijā, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.