Academia Petrina jeb Pētera akadēmijai – 250

Jelgavā izveidotā Academia Petrina bija pirmā augstākās izglītības mācību iestāde Latvijā. Šis gads ir savulaik Jelgavā izveidotās Academia Petrina jeb Pētera akadēmijas 250. jubilejas gads.

Senajā ēkā mūsdienās atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, kurā glabājas arī atmiņas par pirmo augstskolu. Šogad hercoga Pētera Bīrona dibinātajai akadēmijai apritētu 250. gadskārta, tāpēc jubilejas reizē, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam, uz mirkli tajā ļauts ielūkoties arī pašam hercogam, kurš Academia Petrina izveidei 1773. gadā dāvinājis sev piederošu īpašumu.

Stāsta Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja vēsturniece – pētniece Ilze Grūbe-Vilne: “Patiesībā iniciators augstākās izglītības mācību iestādei bija hercoga padomnieks, kurš ieteica, ka vajadzētu dibināt šādu iestādi, un hercogs Pēteris piekrita.”

Pētera akadēmija jeb Academia Petrina bija pirmā augstskola Latvijas teritorijā, ko pēc pils pārbūves atklāja 1775. gadā. Akadēmija kļuva par šī reģiona izglītības un inteliģences šūpuli. Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs Aldis Barševskis: “Mēs varētu izcelt Groški, kurš ir audzēknis, bet vēlāk kļuvis par profesoru un prorektoru. Daudzi citi turpināja ģimenes tradīcijas un kļuva par mācītājiem, juristiem vai ierēdņiem, kas bija ļoti izplatīts un vajadzīgs tai laikā. Daudzi brauca tālāk mācīties uz Vācijas universitātēm, Tērbatu, uz Krieviju, un tad viņi izklīda pa pasauli, bet tādu, kas atgrieztos kā mācību spēki ir maz.”

Academia Petrina mūžs kā augstākajai izglītības iestādei bijis vien pārdesmit gadus. 1795. gadā hercogisti iekļauj Krievijas impērijā un tā kļūst par Mītavas akadēmiju. Mēģinājums pārveidot to par universitāti neizdodas. Vēlāk tā kļūst par Kurzemes guberņas vīriešu ģimnāziju, kas šeit atrodas līdz Pirmajam pasaules karam. Dažādas pārvērtības garajos gados piedzīvojusi arī Academia Petrina ēka, tomēr ne Pirmajā, ne Otrajā pasaules karā tā netika nopostīta pilnībā. Senākā liecībā ir Pētera Bīrona pils pamati, kas daļēji varētu būt saglabājušies arī mūsdienās, bet senākais artefakts ir Pētera akadēmijas iespaidīgais zīmogs, kas sverot vairāk nekā vienu kilogramu.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs Aldis Barševskis: “Tur ir uzraksts latīņu valodā – Palladi et musis, kas varētu nozīmēt “Gudrībai un mūzām”. Lejā ir divi heraldiskie dzīvnieki, kas ir Kurzemes un Zemgales hercogistes ģērbonī.”

“Muzejā pie mums tas pēc Otrā pasaules kara parādījās inventāra grāmatā ar nr. 90. Ir ieraksts, ka tas nodots mūsu muzejam, kā tagad saucam, no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, ko padomju laikā sauca par Valsts centrālo muzeju,” viņš skaidro. 

Par godu jubilejai izgatavota zīmoga kopija, bet vēsturiskais zīmogs apskatāms muzeja ekspozīcijā. Jāpiebilst, ka ēkas tornī Pētera akadēmijas laikā bija arī observatorija. Lai gan sākotnēji cerēts, ka tā būs stacionāra, tas neesot izdevies. Tās vietā iekārtota mobilā obsevatorija, kas darbojusies līdz 1919. Gadam.

ReTV

Atzīmējot Academia Petrina 250. gadskārtu, dažādi pasākumi notiks vēl visu gadu, bet jau pavasarī apmeklētājiem atvērs īpašu izstādi.