Aizkrauklē bijušās dzelzbetona rūpnīcas teritorijā jau gadiem izveidojies vēsturiskais naftas produktu piesārņojums. Gan vietvara, gan iedzīvotāji uzstāj, ka piesārņojumu jālikvidē, taču finansējumu tā novēršanai līdz šim nebija izdevies atrast. Lai atrisinātu šo problēmu, Latvija kopā ar Šveici uzsākusi sadarbības programmu, kas paredz piesārņojumu likvidēt. Nupat arī aizvadīta pirmā konference.
Piesārņojuma vieta atrodas 400 metru attālumā no Daugavas, kas nozīmē, ja tas netiks novērsts, tas var nonākt Daugavā.
“Vai tas mums maina kaut ko, ka līdz Daugavai viņš drīz aizies. Tāpēc jau laikam solīja, ka sāks šogad kaut ko darīt, bet rēķiniet 30 gadu pagājis.”, viedokli pauž kāda Aizkraukles novada iedzīvotāja. Bet vietējā iedzīvotāja Mārīte atzīst, ka pati lielu trauksmi par to nejūt, bet saprot, ka tas nav labi.
Vēsturiskais naftas produktu piesārņojums atrodas teritorijā, kas ir 10,6 hektārus liela, bet paša piesārņojuma apmērs precīzi nav zināms. Kādreizējās Aizkraukles dzelzbetona rūpnīcas darbība ir viens no galvenajiem piesārņojuma cēloņiem. Pirmo izpēti šajā vietā veica pirms 26 gadiem, kad vēl situācija bija salīdzinoši apmierinoša, taču laikam ejot tā pasliktinājās un piesārņojumu atklāja arī Pļaviņu HES drenāžas sistēmās, radot risku Daugavas ūdens kvalitātei. Tāpēc regulāri notiek gruntsūdeņu monitorings.
Latvija kopā ar Šveici ir uzsākusi programmu “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”, kuras laikā plānots veikt vēsturiskās piesārņojuma vietas sakopšanu. Šveice tam piešķīrusi vairāk nekā 12 miljonus eiro. Nupat par šo jautājumu runāja arī konferencē par pazemes ūdeņiem. Tajā klimata un enerģētikas ministrs gan piebilda, ka piesārņotas vietas ir arī citviet Latvijā.
Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs (ZZS): “Nav šaubu, ka ūdens ir viens no svarīgākajiem resursiem, kas mums ir. Mēs esam ļoti bagāti, ka tas mums tiešām ir daudz apkārt. Bet, diemžēl jāatzīst, ka mums ir arī daudz piesārņotu vietu Latvijā, vairāk nekā 3600, piesārņots vai potenciāli piesārņots.”
Pētījumi rāda, ka īpaši piesārņots ir aku, avotu ūdens un galvenokārt tas ir cilvēku radīts.
“Ko, tad mēs vienā vai otrā veidā, tīši vai netīši caur sirsniņa mājām vai caur kaut kādem mēslošanas procesiem lauksaimniecībā esam, teiksim, tā izmainījuši saturu šajos pazemes ūdeņos un radījuši potenciālus riskus.”, piebilst Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus.
Līdz ar to, ja izmanto akas ūdeni, vismaz reizi gadā to ir jāpārbauda. Savukārt, uzņēmuma “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Gudruna Vectirāne norāda uz nepieciešamību vairāk pievērst uzmanību pazemes ūdens kontrolei. “Cik viņi kontrolēti tiek urbti, vai kā viņus uzskaita, kas notiek ar viņiem, kad viņi vairs netiek lietoti. Nu, sistēma ir tāda, ka varbūt līdz galam nav sakārtota, vai arī kādreiz ir bijusi, bet ir izslīdējusi no kontroles rokām.”
Plānots, ka vēsturiski piesārņoto vietu Aizkraukles novadā sāks attīrīt nākamgad.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |