Kopš 2015. gada jūlija, kad Latvijā ieviesa elektronisko uzraudzību, ieslodzītie varēja lūgt tiesu atbrīvot viņus pirms termiņa, izejot elektroniskās uzraudzības ceļu. Elektroniskā uzraudzība dod ieslodzītajiem iespēju ātrāk atgriezties sabiedrībā. Statistika liecina, ka 96% elektroniskās uzraudzības klientu to pabeiguši veiksmīgi. Turklāt astoņdesmit procentu pirms termiņa atbrīvoto jau pirmajā mēnesī atraduši darbu.
Lēmumu par to, vai ieslodzītajam tāda tiks piešķirta lemj tiesa, izvērtējot vairākus likumā paredzētos kritērijus, stāsta Valsts probācijas dienesta Uzraudzības un sabiedriskā darba nodaļas vadītāja Jana Mituza: ”Ja tiesa pieņem lēmumu, ka persona var atbrīvoties ar elektronisko uzraudzību, tad viņa sāk ar elektronisko uzraudzību, kur mums ir stingrāka kontrole un arī atbalsta pasākumi attiecībā pret personas vajadzībām. Pēc tam seko pirmstermiņa atbrīvošana bez elektroniskās uzraudzības. Fiziski personai tiek noņemta aproce, bet viņš joprojām ir Valsts probācijas dienesta redzeslokā un darbs ar viņu turpinās.”
Elektroniskā uzraudzība var ilgt no viena mēneša līdz vienam gadam. Elektroniskās uzraudzības centra vadītājs Ilvars Vītols skaidro: ”Aproci mēs liekam personai ap kāju, virs potītes nomērām un noslēdzam ar tapiņām, un visu šo periodu ir jāstaigā ar aproci. Aproce ir ļoti vienkārša un raida radio signālus, savukārt, bāzes stacija uztver šos signālus.”
Elektroniskās uzraudzības laikā katrai personai ir individuāls laika grafiks, kurā, lielākoties, ir obligātās lietas. Izvērtējot elektroniskās uzraudzības ieguvumus un izaicinājumus, diskusijā ”Aiz aproces: cilvēkstāsti par dzīvi elektroniskajā uzraudzībā” piedalījās arī bijušie klienti. Motivācija iziet elektroniskās uzraudzības ceļu visiem bijusi viena – iespēja būt kopā ar ģimeni. Andis, kam elektroniskās uzraudzības laiks beidzies tikai pirms mēneša, stāsta, ka grūts neesot bijis nekas: ”No sākuma saplānot savu laiku, bet pēc tam tas arī nebija grūti. Es strādāju. Tā kā es biju no reģiona, no laukiem, tur visi visu zināja, un attieksme bija tīri laba, tāpēc, ka cilvēki mani zināja jau pirms tam, kad es brīvībā biju.” Arī Dana priecājas, ka viņai dota iespēja izmantot elektroniskās uzraudzības ceļu, jo mājās gaidījuši trīs bērni: ”Bija pat vieglāk nekā es biju iedomājusies, un kā man teica citi. Vieglāk bija pats tas grafiks. Nebija nemaz tik traki, kā tur teica, ka par katru nokavēšanos ļoti viegli ir nokļūt atpakaļ ieslodzījuma vietā. Trīs pārkāpumi un viss. Var, principā, visu, tikai tam jābūt iekļautam grafikā. Nedrīkst staigāt naktīs pa Vecrīgu, laikam, un nedrīkst lietot alkoholu.”
Desmit gados elektroniskā uzraudzība piemērota gandrīz 600 klientiem, un tikai 4% no tiem par režīma pārkāpumiem, visbiežāk, par atrašanos alkohola reibumā, nonākuši atpakaļ ieslodzījuma vietā. Turpmāk esot jāstrādā, lai motivācija izmantot elektronisko uzraudzību būtu pēc iespējas vairāk ieslodzītajiem, uzsver Elektroniskās uzraudzības centra vadītājs Ilvars Vītols: ”Šobrīd mēs izmantojam tikai tad, kad persona jau ir cietumā pirmstermiņa atbrīvošanas ietvaros. Mums jāskatās, varbūt vajadzētu vēl citās kategorijās, lai personas vairāk atbrīvotu no ieslodzījuma vietām, un tad, protams, jāskatās, kā mēs elektronisko uzraudzību varētu izmantot pirms persona nonāk cietumā.”
No 1. jūlija Valsts policija elektronisko uzraudzību varēs izmantot arī pret personām, kas rada augstu vardarbības risku.