Lai pienākums saglabāt pirms diviem gadiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Kuldīgas vecpilsētu būtu nostiprināts arī likumā, šobrīd Saeimā ir iesniegts likumprojekts par Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu un aizsardzību. Šodien izbraukuma sēdē Kuldīgā to skatīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti.
Lai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uzskatāmi iepazīstinātu ar Kuldīgas pasaules nozīmes kultūrvēsturiskajām vērtībām, arī neliela ekskursija. Nosacījums Kuldīgas vecpilsētas mantojuma saglabāšanu un aizsardzību nostiprināt Latvijas likumos bija arī UNESCO nominācijas pieteikumā. Nu Saeimas deputāte Inga Bērziņa, kura pie Kuldīgas novada vadības bijusi 15 gadu, Saeimā izskatīšanai iesniegusi pašvaldības un ekspertu izstrādāto likumprojektu.
“Nekas stingrāks nepaliks. Bet ir tā, ka šie saistošie noteikumi ir tikai ar domes lēmumu apstiprināti. Mēs nezinām, kas notiks pēc 10 vai 20 gadiem. Tāpēc ir nepieciešams to, kas šeit tiek sargāts, un vērtības, kas šeit ir, nostiprināt arī Latvijas likumdošanā,” saka Inga Bērziņa (JV).
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska (“Kuldīgas novadam”): “Šobrīd tas, kā vecpilsētā ir jābūvē, kā ir jāatjauno, kā ir jāapsaimnieko – visa šī kārtība ir noteikta daudzos dažādos dokumentos. Šobrīd mērķis ir to visu apkopot vienā likumā, kas būtu saistošs visiem iesaistītajiem.”
Likumprojekts paredz pašvaldības tiesības arī vairākos nekustamā īpašuma jautājumos. Piemēram, ja vecpilsētā esošu īpašumu saimnieks nekopj, visi citi līdzekļi ir neefektīvi, tad būvju bojāejas novēršanas nolūkā tā var ierosināt arī īpašuma piespiedu atsavināšanu. Šāda regulējuma Latvijā nav, tāpēc par to vēl diskutēs.
“Šāds gadījums paģērēs to, ka visas Latvijas pašvaldības, kas arī cīnās līdzīgi kā Kuldīgas pašvaldība, varētu pavilkt sev līdzi tādu ķēdes principu. Un pirms mēs tomēr atveram to Pandoras lādi vienā pilsētā, varbūt mēs tomēr varētu mēģināt paskatīties uz to jautājumu plašāk,” pauž Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) atzina, ka komisijā nevienam nav iebildumu pret šo likumprojektu un pirmajā lasījumā Saeimā to skatīs novembra vidū.
“Neskatoties uz to, ka mums priekšā budžeta pieņemšanas laiks un ka Saeima komisijas sēdēs būs ar to aizņemta, es varu šobrīd apsolīt, ka mēs pieņemsim šo likumu galīgajā lasījumā līdz janvāra vidum,” saka Oļegs Burovs.
Otra pilsēta Latvijā, kuras vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir Rīga. Likums par tās vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību Saeimā pieņemts 2003. gadā.