Latvijā atkritumu apsaimniekošanā sasniegts progress, tomēr nākamais solis ir ne tikai vairāk pārstrādāt, bet arī ilgāk izmantot jau saražotās lietas un materiālus. Nozares pārstāvji konferencē “Aprite 2030: kopīgs redzējums nākotnei” uzsver – lai aprites ekonomika tiktu realizēta – atkritumiem jāatgriežas apritē kā jaunām izejvielām, nevis jākļūst par gala produktu poligonā.
Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidents uzsver – lai virzītos no lineārās uz aprites ekonomiku, nepietiek tikai ar atkritumu pārstrādi, nepieciešams tos izmantot atkal kā resursus ražošanā. Kā arī, viņš akcentē bateriju radīto kaitējumu videi.
Hervarts Vilms, Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidents: “Vispirms mums ir jāatrod risinājums tiem materiāliem, kas ir problemātiski. Piemēram – baterijas, mums ir jāsamazina bateriju aizdegšanās risks, un viens veids, kā to darīt ir – izveidot depozīta sistēmu. Vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes, manuprāt, savu dzīvi jau sāk kā atkritums.”
Jaunā Eiropas Savienības regula paredz, ka no 2030. gada visam iepakojumam jābūt pārstrādājamam, tādējādi veicinot pārstrādāto materiālu izmantošanu. Nozares pārstāvji uzsvēra, ka jādomā ne tikai par atkritumu pārstrādi, bet arī par to, kā lietām un materiāliem dot otro vai pat trešo dzīvi, pēc iespējas ilgāk tos saglabājot apritē.
Rudīte Vesere, KEM Valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos: “Iespējas ir apģērba remontēšanai, vai pat pāršūšanai. Arī mēbelēm Latvijā ir ļoti labas iniciatīvas. Nevis vienkārši izmest mēbeles ārā, bet, kas no mēbelēm rada jaunus dizaina elementus.”
Ikgadējo atkritumu konferenci organizē Dienvidkurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs. “Ķīvītes” šobrīd apglabā 13% no sadzīves atkritumiem, Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2035. gadam samazināt apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 10% vai mazāk. Nozares pārstāvji norāda, ka Latvijai ir būtiskas izaugsmes iespējas reģenerācijas jeb atkritumu dedzināšanas jomā, lai iegūtu resursus.
Normunds Niedols, Dienvidkurzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra vadītājs: “Protams, tā nav dedzināšana ugunskurā vai kaut kur, tā ir atbilstoša tehnoloģija, daudz labu piemēru. Latvija laikam pat ir vienīgā Eiropā, kur šādu metodi neizmanto.”
Līdz šim galvenā uzmanība bijusi atkritumu savākšanai un šķirošanai, taču tagad nolietotās preces arvien vairāk tiek uztvertas kā izejmateriāls. Lai to panāktu, jāmainās arī sabiedrības izpratnei par to, ko var izmantot atkārtoti un kas patiešām ir atkritumi.
Andris Ķēniņš, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors: “Kopējais apsaimniekošanas līmenis Latvijā ir teiksim virs Eiropas vidējā. Mūsu depozītsistēma ir diezgan perfekti funkcionējoša, izcili funkcionējoša. Mums arī ir ļoti labi rādītāji tekstila pārstrādāšanā un savākšanā.”
Jāveicina arī pieprasījums pēc pārstrādātiem materiāliem un jānodrošina kvalitatīvi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi visā valstī, arī reģionos. Aprites materiālu izmantošanas īpatsvars Latvijā ir zems 6,8% – aptuveni puse no ES vidējā rādītāja.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |