Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Jānim Čakstem – 167: demokrātijas principi, kas likti Latvijas valsts pamatos

14. septembris 2026
Sandra Leitāne un Andris Pāns, ReTV

Jāņa Čakstes portrets ekspozīcijā par Latvijas pirmo Valsts prezidentu
Jānis Čakste – Latvijas pirmais Valsts prezidents.

Šodien, 14. septembrī, 167. gadskārta aprit mūsu valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem, kam demokrātijas principi esot bijuši teju vai šūpulī ielikti. Rietumu demokrātijas garā Čakste audzinājis arī sabiedrību. Jānis Čakste bija Latvijas Valsts prezidents no 1922. gada līdz 1927. gadam, un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem demokrātijas un tiesiskuma ideju iedēstītājiem Latvijas valsts pamatos. 

 

Zemgales līdzenumā, gandrīz vai pašā Lielupes krastā, atrodas Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas, un, zināmā mērā, var teikt, ka Latvijas demokrātijas šūpulis ir Zemgale. 

 

Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīna Čakste teic: “Mēs tā gribam cerēt, ka šī ir tā vieta, kur tas šūpulis, ir jau citur arī, bet Jānis Čakste bija ļoti demokrātisks cilvēks. Uzauga te, Lielupes krastā, un šeit audzināja arī visu savu ģimeni, kas arī cīnījās par demokrātiju visādos veidos, tā kā noteikti tā var teikt.”

 

Kā stāsta mūsu pirmā prezidenta mazmazmeita, demokrātijas principi arī pašam Jānim Čakstem esot teju vai šūpulī ielikti: “Es domāju, tie bija viņa vecāki. Viņi vairākās paaudzēs Čakstes-Zirņu mājās bija cilvēki, kuri pastāvēja uz savām tiesībām arī pret baroniem un tamlīdzīgi. Piecas paaudzes jau cīnījās par savām tiesībām.”

 

Čakste arī sabiedrību audzināja rietumu demokrātijas garā, nostiprinot parlamentārismu un likuma varu neatkarīgajā Latvijā.Arī šodien dzīvojam demokrātiskā valstī, tomēr, kā atzīst Kristīne Čakste, būt demokrātiskam politiķim tolaik bijis vienkāršāk nekā šodien: “Es domāju, ka pēc vārdiem jau lielākoties politiķi ciena Čaksti un līdz ar to arī tās vērtības, es pieņemu. Mēs ģimenē mēdzam teikt, ka mēs atbalstam jebkuru politiķi, kurš grib iet Čakstes pēdās, bet tad arī ar pienākumiem. Tad tās vērtības arī ir jāievēro. Es domāju, ka viņš ir laba mēraukla. Tā situācija ir citādāka, un tomēr ar tiem kompromisiem jāstrādā, ar koalīcijām jāstrādā, tā kā nav jau tā tīrā politiskā ideoloģija nevienam, bet es ceru, ka viņi paskatās un arī mēģina mācīties no tā.”

 

Jāņa Čakstes uzdevumos ietilpa jaunās Latvijas valsts reprezentācija. Čakste apzinājās, ka demokrātiskas un mazas valsts prezidents nedrīkst pārspīlēt ceremonijas ar samākslotu teatrālismu, lai nekļūtu komisks, bet nedrīkst arī pārstāvēt savu republiku ar nolaistu galvu, un viņam izdevās atrast zelta vidussceļu. 

Saistītās birkas