Arheologi atklāj liecības par Bauskas priekšteci – Vairogmiestu

Vairogmiests jeb Pilsmiests, kas attīstījās līdz ar Bauskas pils celtniecību, uzskatāms par mūsdienu Bauskas pilsētas priekšteci. Par Vairogmiestu gan līdz šim bijušas tikai rakstveida liecības, bet šovasar pils aizsargzonā, kas ir daļa no Vairogmiesta, veikta arheoloģiskā izpēte.

Arheologs Andris Tomašūns stāsta, ka Latvijā ir tikai divas vietas, kur cilvēki dzīvojuši, darbojušies, un pēķšņi tās nolīdzina: “Viena ir Koknesē, senpilsēta pie pils, un līdzīgs liktenis piemeklēja arī Vairogmiestu, kas ir nedaudz senāks.”

Pirmās ziņas par Bauskas pils celtniecību ir no 1443. gada, un, visticamāk, pils celtniecības laikā te arī sākušas veidoties pirmās apmetnes. Zināms, ka 16. gadsimtā teritorijā no pils līdz Lielupes sākumam jau bijis kārtīgs miests. Vairogmiesta eksistēšanas beigas iezīmē Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojums apbūvi pārcelt uz tagadējo Bauskas vecpilsētu.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa stāsta, ka mūsdienās Vairogmiests praktiski neesot pētīts: “Visi jau vismaz vārdos zināja, ka te tāds Vairogmiests ir bijis, bet tie vairāk bija tādi stāsti. Nekādu taustāmu, reālu liecību par to, kā tas ir izskatījies un kurā vietā kas ir atradies, līdz šim nav bijis. Tā kā šis ir brīnišķīgs atradums Bauskas vēsturei, būtībā Bauskas pirmsākumam.”

Šovasar pirms Pils parka rekonstrukcijas veikta arheoloģiskā izpēte, kurā atrastas vairāk nekā 600 dažādas senlietu atradumu vienības. Tomēr galvenais arheologu mērķis bijis atrast liecības par Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga 1518. gadā uzbūvēto Svētās Ģertrūdes baznīcu.

Izraktajā izpētes laukumā, visticamāk, esot redzami būvgruži pēc miesta nojaukšanas, tomēr tas ļaujot domāt, ka šeit tā atradusies, skaidro arheologs Andris Tomašūns: “Mēs baznīcu neesam atraduši. Tas ir tikai viens stūris, bet pieņēmumam, ka tā ir baznīca, apstiprinājums ir tas, ka blakus ir apbedījumi. Otrs – stikli, krāsns podiņi un būvdetaļas stāsta, ka te ir bijusi kārtīga mūrēta ēka. Kas pārsteidza? Varbūt tas, ka pēc dokumentiem mēs zinām, ka šeit ir bijusi baznīca, skola, krogs, pirts, un te atradām diezgan daudz tādu grāmatu aizdaru, sīku lietiņu – āķīšus. Līdz šim nav gadījies tik daudz tādu atrast vienā vietā.”

Sešpadsmitajā gadsimtā attieksme pret mirušajiem neesot bijusi visai cieņpilna, par ko liecinot atrasto skeletu stāvoklis, stāsta Andris Tomašūns: “Tajā pusē ir vienā kārtā. Vienreiz ieraka un tā viņš tur guļ, bet šajā pusē ir pārrakts entās reizes. Ja mēs tikai galvaskausus skaitītu – desmit gabali, bet skeletu ir vairāk. Pie tam vienai daļai skeletu galva ir, krūšu daļa ir, bet kāju nav.”

Mārīte Putniņa: “Visi atradumi ir ļoti interesanti un vērtīgi gan Bauskai, gan Latvijas viduslaiku  vēsturei kopumā. Tādu ārkārtēju pārsteigumu gan nav. Lielākais pārsteigums ir, ka šie arheoloģiskie pētījumi vispār ir notikuši.”

Vēl līdz augustam izpētes laukumā notiks sakopšanas darbi, un tad tas tiks aizrakts, tomēr vēsturnieki vēlētos, lai nākotnē notiktu plašāki Vairogmiesta arheoloģiskie izrakumi.