Ceturtdien, 31.jūlijā, atklās zaļā dzelzceļa posmu no Rūjienas uz Igaunijas pilsētu Meisakilu, informē Valmieras novada Tūrisma pārvaldē.
Kā skaidro pārvaldē, zaļie dzelzceļi ir maršruti, kas veidoti pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Tie ir piemēroti velobraucējiem, pārgājieniem, izjādēm ar zirgiem, kā arī slēpošanai ziemā. Maršrutu segums pārsvarā ir grants vai meža ceļi, un dabā tie ir marķēti ar norādēm.
Plkst.13 uz Rūjienas vēsturiskā dzelzceļa perona atklās šim maršrutam veltītus svētkus. Pēc svinīgajām uzrunām sekos velobrauciens 24 kilometru garumā ar stāstu par dzelzceļa līniju un tā attīstību, savukārt plkst.18 plānota svinīgā atklāšana uz Latvijas-Igaunijas robežas.
Ikvienam ir iespēja pievienoties velobraucienam ar savu privāto velosipēdu, taču jāņem vērā, ka brauciens ir lineārs un maršruts atpakaļ veicams patstāvīgi, norāda pašvaldībā.
Šis zaļais dzelzceļš 24 kilometru garumā ved no Rūjienas caur Pendigas, Ķirbeļu un Ipiķu stacijām. Zaļā dzelzceļa posms noslēdzas Igaunijas mazākajā apdzīvotā vietā, kurai piešķirtas pilsētas tiesības – Meisakilā.
Dzelzceļa posms Rūjiena-Meisakila ved pa 1896.gadā būvēto šaursliežu līniju Valka-Pērnava, kuru slēdza 1975.gadā. Igaunijā līniju pārbūvēja par platsliežu dzelzceļu, bet Latvijā atjaunoja Rīgas-Rūjienas platsliežu līniju un projektēja Rūjiena-Meisakila savienojumu. 1981.gadā atklāja Rīga-Tallina līniju, kuras daļa bija Rūjienas-Meisakilas posms, kas galvenokārt kalpoja militāri-stratēģiskiem mērķiem un darbojās nepilnus desmit gadus.
Pēc neatkarības atjaunošanas dzelzceļš tika sadalīts starp Latviju un Igauniju, bet līnija kļuva nerentabla, tādēļ 1996.gadā slēdza pasažieru kustību.
Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes vadītājs Toms Treimanis atgādina, ka 2023.gada rudenī pašvaldībā sākts projekts “Zaļie dzelzceļi II” un potenciālā Rūjiena-Meisakila maršruta izpēte.
Maršruts daudzviet nebija nedz izbraucams, nedz izejams ar kājām. Kopš dzelzceļa līnijas slēgšanas tas bija sācis pamazām aizaugt. Dzelzceļa maršrutā ir septiņas upītes un lielāki strauti, kuru šķērsošanas vietās braucēju drošībai ir uzstādītas margas un sakārtots to segums. Maršrutā izvietotas norāžu zīmes – dzelzceļa gulšņi, uz kuriem uzstādītas informatīvās zīmes par tālāko maršruta gaitu, apskates objektiem un tuvākajām apdzīvotām vietām, skaidro Treimanis.
Maršruts domāts nemotorizētiem transporta līdzekļiem, tāpēc uzstādītas arī attiecīgas ceļa zīmes, kas apzīmē gājēju un velosipēdu ceļa sākumu un beigas. Bijušajā Rūjienas stacijā uzstādīts informācijas stends, savukārt uz tilta pār Saprašas upi – plūsmas skaitītājs. Projektā domāts arī par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Svarīgākā informācija uz norādēm un informācijas stendā sagatavota taktilo burtu rakstā, kā arī stāsts par dzelzceļa vēsturi ierakstīts audiogidā latviešu, igauņu un angļu valodās. Vēl šī projekta laikā plānots uzstādīt elektrovelosipēdu uzlādes vietu un remonta staciju Rūjienā.
Zaļā dzelzceļa posms izveidots, piesaistot projekta “Zaļie dzelzceļi II (Green Railway II/ Inclusive and accessible Green Railways in Estonia and Latvia)” finansējumu. Projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tūrismu Igaunijas-Latvijas pierobežas zonā, attīstot bijušo dzelzceļa līniju piemērošanu nemotorizētajam transportam, atpūtas vietu izveidi un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu piemērošanu tūrismam.